Internetā jau vairākus gadus atrodams kāds nezināma autora stāsts, kas, manuprāt, savu patiesumu nezaudēs nekad… “Reiz kāds no bērniņiem, kuram teju, teju bija jādzimst, jautāja Dievam: “Dzirdēju, ka tu grasies mani sūtīt uz zemi – kā gan lai es tur dzīvoju tik mazs un nevarīgs?” Dievs atbildēja: “Esmu tev izmeklējis eņģeli, kurš tevi sagaidīs un aprūpēs.” “Bet te, debesīs, esmu tik priecīgs, varu smieties un dziedāt,” nopūtās bērns. “Tavs eņģelis tev dziedās un ar tevi smiesies ik dienu. Tu jutīsi viņa mīlestību un būsi tikpat laimīgs kā te,” mazuli mierināja Dievs. “Un kā gan es sapratīšu, ko ļaudis uz zemes runā?” nerimās bērns. “Tavs eņģelis tev teiks visskaistākos un vismīļākos vārdus. Ar lielu pacietību un mieru viņš iemācīs runāt arī tevi.” Mazais tomēr nerimās: “Esmu dzirdējis, ka uz zemes dzīvo arī slikti cilvēki – kas mani pasargās?” Dievs atbildēja: “Tavs eņģelis tevi sargās, kaut arī paša dzīvība būtu apdraudēta.” “Bet es būšu bēdīgs, jo nesatikšu tevi!” – “Tavs eņģelis tev stāstīs par mani un pasauli, parādīs tev ceļu pie manis. Tā es vienmēr būšu tavā tuvumā.” Šajā brīdī debesīs valdīja klusums, iztālēm jau bija dzirdamas balsis no zemes. Mazais vēl satraukti iejautājās: “Dieviņ, pirms es dodos prom, saki, kā sauks manu eņģeli?” Dievs pasmaidīja un klusi noteica: “Vārds nav svarīgs. Tu viņu sauksi par mammīti…”
Svētdien būs Māmiņu diena – vieni no gada skaistākajiem svētkiem. Pieļauju, gandrīz katra sieviete, kura bērnam devusi dzīvību, kādreiz ir sev uzdevusi jautājumu: “Vai esmu laba mamma?” Atminos, kā pirms vairākiem gadiem, kad gatavoju “Alūksnes Ziņām” rakstu par Mātes dienu, bija iespēja aprunāties ar dažāda vecuma bērniem. Kāda meitenīte lepni teica: “Laba mamma ir tāda kā man!” Manuprāt, tā ir atbilde uz jautājumu, vai esmu laba mamma… Neiedziļināšos atbildē pēc tā dēvētā bāriņtiesas principa, ka bērns ne vienmēr pats var adekvāti novērtēt, kas viņam ir vislabāk, vai no aspekta par mātēm, kuras bezkaislīgi spēj pamest savus bērnus likteņa varā – tādas mātes es vienkārši nesaprotu! Man vienīgi šo atbildi, ko mazā bērna sirsniņa jūt, gribētos papildināt ar frāzi, ka labas mammas tēlu palīdz uzturēt arī labs tētis – protams, ģimenēs, kur viņš ir. Ja nav – viss ir uz pašas sievietes pleciem.
Bet – ja nu kādreiz tomēr prātā atkal iezogas pārdomas par labām un sliktām mammām, man palīdz atmiņas par pašas bērnu teikto, piemēram: “Tavas gatavotās pusdienas ir visgaršīgākās pasaulē!” Lai jums, mīļās māmiņas, skaista Mātes diena un – vislielākais paldies par visu! ◆
