4.maijs ir Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena, bet jau 9.maijā arī mūsu pusē kādam pie krūtīm būs Georga lentīte. Kaut kā tik tuvu šie svētki, ka to kontrastu var izjust pastiprināti, bet, manuprāt, lielāku ažiotāžu sarīko tie, kam ir izdevīgi celt nesaskaņas vai arī patīk kašķēties. Es iedomājos skatu – stāv divi cilvēki: viens ar sarkanbaltsarkano lentīti pie krūtīm, otrs ar Georga lentīti. Dīvains skats varētu būt, bet es, nākot no divtautību ģimenes, nebūt neuzskatu to par neiespējamu. Ja vien katrs varētu cienīt savu vēsturi, savus senčus, viss būtu mierīgi. Problēma rodas tad, kad sākas šī milzīgā dalīšana – latviešos, kuri ir nacionālisti caur un cauri, un krievvalodīgajos, kuri uzskata, ka Latvijā katram vajadzētu obligāti zināt krievu valodu. Man nav receptes, kā pret to cīnīties, es tikai zinu, ka pats jautājums, par kuru jācīnās, nebūt nav mieru raisošs temats.
Kas ir tas, kas mūs vieno? 4. un 9.maijs mums tik ļoti atgādina, kāpēc esam šķirti. Reiz kāda meitene stāstīja, ka viņa, būdama Latvijas patriote, savā darbavietā aizrādījusi kolēģei ar piespraustu Georga lentīti. Strīds aizgājis tik tālu, ka meitene Georga lentīti uzstājīgi likusi noņemt. Klausījos un domāju – it kā par patriotismu ir jācīnās, it kā par vēsturi jācīnās, bet vai tad kādam, kuram Georga lentīte ir dārga, to varēs izplēst no sirds ar kaut kādu naidošanos? Cīņa pret kaut ko prasa pārāk lielu piepūli un bieži vien ir neproduktīva. Ejot savu ceļu, ceļot latviskumu un vienkārši koncentrējoties uz pozitīvo, mēs varētu panākt daudz vairāk. Zinu cilvēkus, kuri ir ļoti negatīvi noskaņoti pret Georga lentītēm un uzskata, ka Latvijā šādai simbolikai nav vietas. Citi atkal nav pārāk emocionāli un uzskata, ka pret vējdzirnavām nav ko cīnīties.
Kāds nepatīkamāks fakts ir tieši Krievijas valsts simbolika uz apģērba, mašīnu logos un uz karodziņiem, kuri plīvo tepat Alūksnes pusē. Šādi skati parasti lec acīs, jo sevišķi kontrastu pilnajā maija sākumā. Varbūt nevajadzētu ar varu no otra plēst Georga lentītes vai vilkt nost jakas ar Krievijas simboliku. Dažreiz gribētos, bet tad es iedomājos atkal skatu – stāv kāds ar sarkanbaltsarkano lentīti, kāds ar Georga lentīti, kāds ar Krieviju reprezentējošu sporta tērpu, kāds japānis ar latvju prievīti… Cilvēku attieksme pret valsti un vēsturi ir dažāda, bet tīri cilvēcīgi mēs saprotamies. Mēs nesaprotamies tad, kad iedomājamies: ja sāktos karš, kurā pusē katrs nostātos? Pamēģināsim būvēt kaut ko kopīgu, jo tikai pēc šādas kopīgas būvēšanas arī cilvēks ar Georga lentīti stāvētu un kristu par Latviju – savu Latviju. ◆
