Dievišķais gavilē saulei,
Gavilē cilvēka dvēselei –
Pats Kristus ir augšāmcēlies,
Lai dēstītu brīnumu cilvēkā.
Dievišķais iet caur sirdi,
Sasildot mīlas vārdiem,
Gaišākie dvēseles spēki
Lauž nāves un tumsas varu.
Klāt pavasar’s ar vēja pilniem matiem,
Un putni dziedāt sāk un strauti skanēt,
Kas ziemas salā netraucēti snaudis,
Nu tagad vērties sāk un skanēt,
Tad neprātīgā līksmē uzkāpj baznīctornī
Un tikpat līksmi atkal ielās krīt,
Bet pūpoli, kas ziemā sapņos nāca,
Pa visiem ceļiem tagad mājās brien.
Tie ziedēs vēl pēc Lielās dienas
Un sagaidīs, kas ievas zaros snigs,
Un pielīs sirds ar svētdienīgu sauli,
Kaut pašam matos ievu baltums krīt.
