* * *
es pazīstu to sajūtu
kad sirds pārsitieni liedz miegu
un elpas trūkums aizpilda to vietu kur pavasaros smaržo cerība
es arī zinu kā tas ir
kad naktīs cauri vasaras vējam spīd zvaigznes
un tu nevari atteikt tām pievienoties
un es esmu bijusi tur
kur tu ieraugi manas acis
kad mans zods ir tava atslēgas kaula bedrītē
un tavas rokas tur manu čauliņu
(un tu saki: nē)
es zinu kā ir
kad spogulī
ar tavām acīm
tev pretim raugās viss pasaules ļaunums
es zinu visu par sapņiem
ilgām un trauslumu
vēlmēm un nāvēm un bailēm un skumjām un tumsu un plaisām
es vienkārši
tam īpaši
neticu
