Uzsākoties siltākam laikam, ir sākusies intensīva kūlas dedzināšana. Katru dienu tiek pārspēti izsaukumu rekordi uz kūlas ugunsgrēkiem. Līdz ceturtdienai kopumā šogad Latvijā bija reģistrēti jau 1274 kūlas ugunsgrēki.
Alūksnes novada iedzīvotāja, kura dedzina kūlu
Es reizēm dedzinu kūlu. Daru to mazos daudzumos un kādreiz kūlu dedzināju katru gadu. Tagad vairs to nedaru bieži, jo ir bail no soda. Neesmu gan ne reizi sodīta. Es kūlu dedzinu tāpēc, ka paliek dažādas ežmalas un grāvmalas, kuras nevar nopļaut. Kādreiz pat televīzijā teica, ka ir jāļauj dedzināt kūlu tikmēr, kamēr vēl neviens kukainis nav modies. Toreiz teica, ka vienu nedēļu būtu jāļauj apdedzināt visu to, kas ir degošs, protams, ar prāta sajūtu – ir jāstāv klāt un jāpieskata! Tad arī nebūtu šādu nelegālo dedzinātāju. Es pati vienmēr pieskatu, ko es dedzinu. Uzreiz ar kaut ko situ nost uguni un man līdzi vienmēr ir ūdens spainis. Dedzinu tikai tad, kad nav vēja. Nededzinu jau lielus apmērus, tikai gar māju un ežmalītes. Arī man pazīstamajiem nevienam nav gadījusies kāda uguns nelaime kūlas dedzināšanas rezultātā. Pēc kūlas nodedzināšanas apkārtne izskatās skaistāka, un, ja tā es neiznīcinu dzīvo radību, kāpēc gan to nevarētu darīt? Šogad man arī nav appļauta apkārtne ap māju, jo man nav tehnikas. Visiem, kam esmu prasījusi, tiem vai nu nav laika, vai arī traucē akmeņi manā laukā. Ko tad man darīt? Dedzinu nost. Šogad gan vēl neesmu dedzinājusi kūlu un nezinu, vai dedzināšu, jo ir bail no soda. Tā arī tā zāle augs virsū. Līdz 25.martam viss vēl guļ, kāpēc tad nedrīkst apdedzināt to, kas ir nenopļaujams? Daudziem nav ne tehnikas, ne naudas, tāpēc es nesaskatu neko sliktu mazu platību nodedzināšanā.
Igors Dovgans, VUGD Alūksnes daļas komandieris
Agrais pavasaris mūsu ikdienā korekcijas ieviesa diezgan strauji. Diemžēl kūlas dedzināšana notiek strauji un salīdzinoši lielos apmēros. Pērn bija 4187 kūlas izraisīti ugunsgrēki, bet 2013.gadā – 2430. Tiesa, rekords bija 2006.gadā – vairāk nekā 7000 gadījumi. Šobrīd statistika ļoti strauji aug. Arī Alūksnes un Apes novados pēdējā laikā katru dienu ir pa kādam izsaukumam, taču uz kopējā Latvijas fona mēs neesam tie sliktākie, bet kopējais cipars Latvijā ir graujošs! Šajā nedēļā dega piecu hektāru liela platība Alsviķu pagastā, un tagad ir ideāls laiks, kurš veicina ugunsgrēku skaita pieaugšanu. Alūksnes un Apes novados pērn bijuši vairāk nekā 100 kūlas ugunsgrēki. Cerams, ka sabiedrība ir nobriedusi un apzinās risku. Kūlas degšanas iemesli jau var būt dažādi: neuzmanīgi izmests izsmēķis, bērnu rotaļas vai arī tīša dedzināšana – sekas tik un tā var būt vienas un tās pašas. Ir cilvēki, kuri uzskata, ka kūlas dedzināšana ir latviešu tradīcija, bet tā nav. Tā ir ienākusi no Krievijas, kur tiešām ir lielas zemes platības. Arī zeme pēc kūlas dedzināšanas nekļūst auglīgāka, bet tieši pretēji – izdzīvo jau stiprākais un virsroku nereti gūst dažādas graudzāles, kas sāk dominēt. Iznīcinot ērces, tiek iznīcinātas arī citas sugas. Ir noteikts, ka objektu teritorija sistemātiski ir jāattīra no degtspējīgiem materiāliem. Būtu labi, ja attīrītu teritoriju pie ēkām vismaz 10 metru rādiusā – ja izceļas kūlas ugunsgrēks, tad, tuvojoties ēkai, to vismaz var censties apturēt. Ir pavisam cita situācija, ja pie ēkas zāle ir piecus centimetrus gara vai metru. Kūlas dedzināšanas fakts nav viegli pierādāms, bet ir viegli konstatēt un pierādīt zemes apsaimniekošanas pasākumu nepildīšanu. Sadarbojamies ar Lauku atbalsta dienestu un ziņojam par kūlas ugunsgrēkiem. Par kūlas dedzināšanu fiziskām personām pienākas sods no 280 līdz 700 eiro. Arī par zemes apsaimniekošanas pasākumu nepildīšanu un zāles nenopļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, fiziskām personām piemēro sodu no 140 līdz 700 eiro, bet juridiskām personām – no 700 līdz 2900 eiro. Bezatbildīgajiem ir jāizvērtē, ka kūlas dedzināšana ir risks ne tikai pašiem, bet arī ēkām un citu cilvēku dzīvībai. Pārliecība, ka ar mani jau nekas nenotiks, ir nepamatota un mēdz novest pie smagām un nelabojamām sekām. Pirms vairākiem gadiem arī mūsu novadā bija ļoti spilgts gadījums, kad kūlas ugunsgrēka rezultātā nodega visa cilvēku iedzīve – māja, klēts, kūts un šķūnis. Palika vien pazemes pagrabs. Cilvēki palika ar izdegušu platību un vajadzēja vērsties pie radiniekiem, draugiem un sociālā dienesta. Vai tad tas ir tā vērts? Pašreiz arī uz ezera ir ledus un zemledus makšķerniekiem jārēķinās, ja kas atgadīsies, var gadīties, ka glābēju uz vietas nebūs, jo būs jādodas uz kādu kūlas ugunsgrēka dzēšanu. Tā tērējas gan cilvēku resursi, gan tiek nolietota tehnika. Varētu, protams, notikt arī kopīgi reidi, taču pats galvenais jau nav vērsties pret izplatīto kūlas dzedzināšanu tikai ar sankcijām, bet pašiem cilvēkiem mainīt domāšanas stilu.
Viola Kaparšmite, Austrumvidzemes lauku attīstības biroja vadītāja
Par zemes platībām, kurās bijis kūlas izraisīts ugunsgrēks, tiek noņemti maksājumi un var tikt uzliktas soda sankcijas – trīs procentu apmērā no visiem maksājumiem. Lauku atbalsta dienestam ir speciāla programma, kurā no satelīta var redzēt dedzinātās teritorijas. Ja kaut kur bijis kūlas izraisīts ugunsgrēks, šo teritoriju kartē iezīmē sarkanu. Pēc gada zemes saimnieks saņem karti, kur viņa īpašumā ir atzīmētas teritorijas, kuras gadu vairs nevarēs pieteikt nekādu maksājumu saņemšanai. Šāds liegums darbojas gadu, līdz cilvēks atkal varēs pretendēt uz maksājumiem. Alūksnes un Apes novados kūlas dedzināšana nav tik milzīga problēma. Ziņās parasti ziņo, ka, piemēram, deguši 1000 kvadrātmetri, bet tas ir tikai 0,01 hektārs. Bieži vien hektāri tiek pārvērsti uz kvadrātmetriem un izklausās baisi. Pats galvenais tomēr ir kopt savu zemi. Ja tā tiks kopta, appļauta un ganīta, tad nebūs ko dedzināt. Ja nevar vai nespēj pats to sakopt, zemi var atstāt nomai, lai tajā darbotos kāds cits.
