Kādam tīnim
Kad mēness aiz mākoņiem paslēpies spožs
Skaita krītošās zvaigznes,
Neskaiti gadus – lai viņi jož
Un līdzi sev nedienas aiznes.
Tu tīnis, kas laiku izmantot prot,
Jo saprot, ko mācoties gūsi.
Jau tagad tu Latvija spatriots.
Vai tāds arī nākotnē būsi?
Vēl jau mūs nebaida emigrācija,
Vēl jau te eksistējam kā nācija.
Vai čiks vien paliks no latviskā pāri,
Kad apmirs šīs paaudzes pensionāri?
Nav jāmin ilgi
Ja aizmirstas visi ikdienas stresi,
Ja brīdi kā pasaku princese esi,
Ja telefons biežāk kā parasti zvana,
Ja sauleszaķēni sniegpārslas gana,
Tad tava vārdadiena ir klāt.
Ja rītu iesāc ar smaidu sejā
Un dzīves proza tev pārvēršas dzejā,
Ja zemledus straumes kā bišu spiets virmo
Un runču koris dzied kantāti pirmo,
Nav nemaz jāmin ilgi un gari:
Protams, ka tuvojas pavasaris.
