Pārbīšanās salūta
brīdī, gremošanas traucējumi pēc cienāšanās no saimnieku
mielasta galda, eglīšu rotājumu apēšana – tās ir tikai dažas
no situācijām, kurās svētku laikā mājdzīvniekus īpaši rūpīgi
pieskatīt iesaka Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU)
Veterinārās klīnikas speciālisti.
LLU Veterinārās
klīnikas veterinārārsti atgādina, ka suņiem un kaķiem, tas, kas
mūsu izpratnē ir svētki un jautrība, pārsvarā nozīmē
paaugstināta stresa apstākļus. Katru gadu dzīvnieku aizsardzības
biedrības, patversmes un citas organizācijas medijos ievieto
aicinājumus šajā laikā īpaši parūpēties par saviem
dzīvniekiem. Pēdējo gadu pieredze rāda, ka dzīvnieku īpašnieki
kļuvuši apzinīgāki, un patversmēs svētku laikā noklīduši
dzīvnieki nonāk arvien retāk, kā arī ātrāk atgriežas mājās.
Tomēr pēc svētkiem
dzīvnieku skaits LLU Veterinārmedicīnas fakultātes Klīniskā
institūta Mazo dzīvnieku patversmē, kas apkalpo Jelgavas pilsētu,
Ozolnieku novadu, kā arī Olaines pilsētu un novadu, palielinās
arī kāda cita iemesla dēļ.
Patversmes pārstāve
Unda Ģēģere atklāj, ka patversmes desmit gadu darbības laikā
novērotas zināmas sakarības starp svētkiem un pastiprinātu
dzīvnieku pieplūdumu: „Diemžēl lielāko daļu šo dzīvnieku
sastāda ne jau tie, kas noklīduši svinību vai svētku uguņošanas
laikā, bet gan tīši pamestie. Šo tendenci mēs savā starpā
saucam par „mājas tīrīšanu”, un tāds process tiek novērots
ne tikai pirms Ziemassvētkiem, bet arī pirms Līgo svētkiem –
patversmē kā „pieklīduši”, „atrasti” tiek nodoti
dzīvnieki gados, ar veselības, uzvedības un citām problēmām.
Bet tas jau ir cits stāsts – vairāk par morāli.”
LLU Veterinārās
klīnikas speciālisti iesaka – ja svētku laikā esat nodomājuši
apmeklēt salūtu vai kādu citu masu pasākumu, savu suni, īpaši,
ja tas ir kucēna vecumā vai dzīvnieks gados, vajadzētu atstāt
mājās. Ja nu tomēr dzīvnieks tiek ņemts līdzi, pat ja arī suns
ir pietiekami socializēts un apmācīts, tam noteikti nepārtraukti
jābūt pie pavadas. Pirmkārt, to paredz noteikumi par dzīvnieku
uzturēšanos sabiedriskās vietās, otrkārt, tā jūs veicināsiet
arī apkārtējās sabiedrības labvēlīgu attieksmi pret jūsu
suni, un, treškārt, – nodrošināsiet arī sava suņa drošību.
Suņa uzraudzību arī nevajadzētu uzticēt bērniem.
Pirms došanās ārpus
mājas pārbaudiet, vai suņa kakla siksna ir pietiekami stingri
savilkta, lai izslēgtu iespēju, ka stresa gadījumā suns var no
tās izmaukties un aizbēgt. Suņiem, kuri uzturas slēgtās
teritorijās, jāpārbauda, vai teritorija (voljērs) ir droša, vai
no tās nav iespējams izkļūt. Ja suni turat pie ķēdes,
pārbaudiet kaklasiksnu, visus stiprinājumus, vai tie nav
nolietojušies, kļuvuši vaļīgi. Ieteikums – uz laika periodu,
kad sagaidāma svētku salūtu kulminācija, rast iespēju suni
ievest iekštelpās. Nervozākiem suņiem jau laikus veterinārajā
aptiekā vajadzētu iegādāties pretstresa preparātus, un sunim tos
iedot jau vairākas stundas pirms salūta, piemēram, pulksten 21 vai
22.
Ja
nu tomēr suns svētku laikā ir pazudis, tā ceļu uz mājām
būtiski paātrinās kakla siksna, pie kuras būs žetons vai breloks
ar jūsu telefona numuru. Tāpat arī ieteicams pirms svētkiem
uzņemt jaunu dzīvnieka fotoattēlu, lai būtu ko izmantot
meklēšanas laikā. Ja sunim ir implantēts mikročips, tad tam
jābūt reģistrētam Lauksaimniecības datu centra datu bāzē
www.ldc.gov.lv. Par notikušo jāinformē arī tuvākās patversmes,
kā arī jāievieto sludinājums ar informāciju dzīvnieka
fotoattēlu dažādās interneta vietnēs, piemēram, www.ss.lv,
www.dzivniekupolicija.lv un citos. Arī patversmju darbinieki seko
šiem portāliem. Ja dzīvnieks reģistrēts Lauksaimniecības datu
centra datu bāzē, informācija par notikumu jānodod arī tur.
Jāatceras, ka stresa ietekmē suns var aizskriet ļoti tālu, un gan
reģistrēts mikročips, gan informācija plašsaziņas līdzekļos
var pasargāt no arī situācijas, ka jūsu dzīvnieku kāds vēlētos
piesavināties.
LLU Veterinārās
klīnikas veterinārārste Kristīne Drevinska arī rekomendē svētku
mielasta laikā neaizrauties ar mājdzīvnieku barošanu ar saimnieku
galdam sarūpētajiem cienastiem, jo tas dzīvniekiem var izraisīt
gremošanas traucējumus: „Pēcsvētku laikā no saimniekiem
saņemam vairāk jautājumu par to, kā palīdzēt dzīvniekam, ja
tas cieš no gremošanas traucējumiem. Ja dzīvnieku piemeklējusi
caureja, ieteicams to nebarot un izmantot kādus pretcaurejas
līdzekļus. Ja dzīvniekam bijusi vemšana, bet citādi tas jūtas
labi, vēlams to tajā dienā vairs nebarot un dot tikai ūdeni,
taču, ja tas izskatās bēdīgs, negrib reaģēt, redzams, ka ir
pasliktinājusies viņa pašsajūta vai uzvedība, dzīvnieks
nekavējoties jānogādā pie ārsta. Pēc iespējas ātrāk pēc
palīdzības uz veterināro klīniku jādodas arī gadījumos, ja
redzams, ka dzīvniekam ir uzpūties vēders, jo tas var izraisīt
nopietnas problēmas.” Viņa arī norāda, ka dzīvnieku barošanai
pie svētku galda var būt arī citas negatīvas sekas – tā
dzīvniekam tiek stimulēts kaitīgais ieradums būt pie galda un
kaut ko gaidīt, kā arī tiek palielināts aptaukošanās risks.
Veterinārārste arī
iesaka sekot līdzi tam, lai mājdzīvnieks neapēstu kādu
svešķermeni: „Svētku laikā arī biežāk novērojams, ka
dzīvnieku organismā nokļūst kāds svešķermenis- eglītes vai
cits svētku rotājums. Visbiežāk sastopami gadījumi, kad kaķi ir
apēduši tā saucamo „sniedziņu”. Ja saimniekam ir aizdomas, ka
tā noticis, nekavējoties jādodas uz klīniku, jo „sniedziņa”
izņemšanai no kaķa gremošanas sistēmas ir nepieciešama
operācija. Nekādā gadījumā nedrīkst kaķim pirms tam dot No-Spa
vai pretvemšanas līdzekļus.”
K.Drevinska papildina,
ka svētku laikā mājdzīvnieku uzmanību piesaista arī no rosolam
domātās desas nogrieztie gali, uz kuriem nereti ir metāla skavas,
kā arī gaļas izstrādājumu plēves un citu produktu iepakojumi,
kas piesaista ar savu smaržu. Jāpieskata arī uz galda esošie
augļi, jo, piemēram, daudzi suņi iecienījuši persiku kauliņus,
kas, tos apēdot, dzīvnieka kuņģī var atrasties pat trīs
mēnešus. Gadījumos, kad dzīvnieks apēdis kādu svešķermeni,
novērojama rīstīšanās, vemšana, atteikšanās no barības, un
saimniekiem ieteicams savlaicīgi vērsties pēc palīdzības pie
veterinārārstiem.
