Alūksnē divi brīvprātīgie Eiropas brīvprātīgā
darba programmā deviņus mēnešus pavadīs Alūksnē un darbosies
Alūksnes Bērnu un jauniešu centrā.
Šoreiz
viss ir sanācis
Janis
Dafnis ir no Grieķijas un viņam ir 29 gadi, bet 23 gadus vecā
Kamila Šumšalovā ir no Čehijas. Abi jaunieši izvēlējušies
brīvprātīgo darbu Latvijā, un tā nu ceļi viņus atveduši līdz
Alūksnei. “Biju jau iepriekš mēģinājis doties brīvprātīgo
darbā uz citām valstīm, taču pirmo reizi nozuda projekta
vadītāja, bet otro reizi manā valstī nebija
nosūtītājorganizācijas. Pēc pāris gadiem mēģināju atkal, un
te nu es esmu – šoreiz viss ir sanācis. Šis ir arī mans pēdējais
gads, kad varēju pieteikties Eiropas brīvprātīgo darbam, jo to
var darīt tikai līdz 30 gadu vecumam,” stāsta Janis, kura vārds
Latvijā patiesībā būtu Jānis.
Savukārt
Kamila izvēlējās doties brīvprātīgo darbā pēc universitātes
beigšanas.
“Pabeidzu matemātikas universitāti, un man bija daži
draugi, kuri jau bija izmēģinājuši Eiropas brīvprātīgo darbu.
Viņi stāstīja, ka tā ir ļoti vērtīga pieredze. Pēc
universitātes beigšanas es Čehijā neatradu darbu. Man bija
jāuzlabo angļu valodas zināšanas, tāpēc izvēlējos doties
brīvprātīgo darbā. Manai mammai, protams, bija skumji, ka es
aizbraucu, taču šī būs ļoti vērtīga pieredze,” stāsta
jauniete.
Uztrauc
šejienes ziema
Janis ir
aizrāvies arī ar ceļošanu, viens no lielākajiem ceļojumiem ir
bijis uz Sibīriju.
“Es gribētu iedrošināt ikvienu ceļot, jo ir
grūti būt atvērtam, ja tu nekad neesi bijis ārpus savas komforta
zonas. Tu nevari pat īsti saprast savu kultūru, ja neesi iepazinies
ar citām kultūrām,” pauž Janis. Atbraucot uz Alūksni, viņš
uztraucas vien par to, vai apgūs latviešu valodu.
“Esmu mācījies
fiziku un filmu veidošanu, bet valodas nav mana stiprā puse. Mani
mazliet uztrauc arī šejienes ziema, jo Grieķijā aukstākais laiks
ir bijis mīnus divi grādi. Reiz mums uzsniga piecus centimetrus
bieza sniega kārta un pilsēta bija paralizēta: uz skolu nebija
jāiet, veikali bija ciet, transporti nekursēja. Daudzi cilvēki
nokļuva slimnīcā, jo, izgājuši ārā, paslīdēja un guva
traumas,” stāsta Janis.
Kamila jau
ir pieradusi pie aukstākām ziemām un pauž, ka tās viņu nebiedē.
“Es priecātos, ja kāds kopā ar mani nāktu ziemā slidot, jo man
to patiešām patīk darīt,” teic Kamila.
