“Gribētos, lai
cilvēki aizdomājas par to, cik kaitīga dabai, pašu cilvēku
veselībai ir sadzīves atkritumu dedzināšana dārza stūrītī!
Dedzinot plastmasu, bērnu izlietotos pamperus un citus sadzīves
atkritumus atmosfērā nonāk kaitīgo vielu izdedži, kas nekur
nepazūd – tās pēc tam nokrīt turpat viņu tomātu dobēs, bet
cilvēki laimīgi, ka paši izaudzējuši ekoloģiskus dārzenīšus!
Patiesībā, dedzinot sadzīves atkritumus, cilvēki dzīvo sadzīves
atkritumu izgāztuves malā,” “Alūksnes Ziņu” lasītāja rosina aktualizēt tēmu par sadzīves atkritumu dedzināšanu.
Lasītāja norāda –
piemēram, mazdārziņu teritorijā Kalnadruvās nav kopēju sadzīves
atkritumu konteineru, bet cilvēki tur dzīvo ikdienā un ražo
sadzīves atkritumus. Arī pilsētā daudzi dedzina sadzīves
atkritumus, it kā taupības nolūkā.
“Kāds varbūt teiks, ka
kādreiz taču visu sadedzināja, bet – kādreiz arī bija citādāki
sadzīves atkritumi: nebija plastmasas pudeļu, pamperu un daudzu
citu atkritumu, kas ir tagad,” saka alūksniete.
Alūksnes novada
pašvaldības policijas priekšnieks Ardis Tomsons norāda –
atbilstoši Alūksnes novada domes saistošajiem noteikumiem,
pavasara un rudens periodā sakopšanas darbu laikā drīkst
dedzināt, piemēram, sausos zarus, trūdošos atkritumu jākompostē,
bet sadzīves atkritumus jānodod atkritumu apsaimniekotājam SIA
“Rūpe”, jo tos dedzināt ir aizliegts.
“Pretējā gadījumā
tiek paredzēta administratīvā atbildība un piemērots naudas
sods. Tomēr jāņem vērā, ka arī jādedzina tā, lai
tas netraucē apkārtējiem. Ja ir sūdzības, iespēju robežās
pašvaldības policija izbrauc uz notikuma vietu, konstatē faktu.
Lielākoties šāda dedzināšana notiek brīvdienu vakaros, kad
pašvaldības policija nav uz vietas, bet tas neliedz iedzīvotājiem
zvanīt Valsts policijai, kas iespēju robežās fiksēs šādus
gadījumus. Diemžēl daudzi izmanto to, ka pavasarī un rudenī
atļauts dedzināt, un tādējādi sadedzina arī savus sadzīves
atkritumus,” saka A.Tomsons.
Viņš uzsver – katram ir jācīnās
par savām tiesībām un nevajag pieļaut to, ka kaimiņš regulāri
dedzina atkritumus – vajag droši zvanīt policijai.
Savulaik mazdārziņu
teritorijā, pie jaunajām Kalnadruvām, SIA “Rūpe” betonēja
laukumu un izvietoja konteinerus šķirotajiem atkritumiem. Pēc
neilga laika konteineri tika noņemti, to tur nav joprojām. SIA
“Rūpe” valdes loceklis Valfrīds Vilks uzsver – konteineri
noņemti, jo mazdārziņu iedzīvotāji tos uzskatīja par izgāztuvi
visa veida atkritumiem.
“Cilvēki bija tik “apzinīgi”, ka
šķiroto atkritumu konteineros bēra visu – ābolus, plūmes,
lapas, zarus, sadzīves atkritumus, lika to visu zemē pie
konteineriem, bet šķirošanu neveica. Tāpēc es pieņēmu lēmumu
šādu bardaku neturpināt un konteinerus noņēmām,” saka
V.Vilks.
Kooperatīvās dārzkopības sabiedrības “Kalnadruvas”
valdes priekšsēdētājs Vladimirs Sviklis norāda – dārzkopības
biedrības pienākums nav uzturēt teritorijā sadzīves atkritumu
konteinerus.
“Kalnadruvās zemesgabali ir privatizēti, mājas
sabūvētas, ir cilvēki, kuri tur dzīvo arī pastāvīgi – katram
ir jāslēdz individuālu līgumu ar SIA “Rūpe” par saviem
radītajiem atkritumiem. Cilvēki 20 gadus dzīvo kapitālismā un
tagad grib sociālisma likumus? Katru gadu Kalnadruvās nākas
risināt sadzīves atkritumu problēmas, jo cilvēki tos met krūmos,
atstāj teritorijā pa ceļam uz autobusu, liek autobusu pieturas
atkritumu tvertnē,” saka V.Sviklis.
Valsts Vides dienesta
(VVD) sabiedrisko attiecību speciāliste Jūlija Ņikitina atzīst –
pavasaros
un rudenī VVD pastiprināti saņem iedzīvotāju sūdzības par
piegružotām un piesārņotām teritorijām dabā un atkritumu
utilizēšanu, tos sadedzinot ugunskurā.
“Atbrīvošanās no
nevajadzīgiem plastmasas izstrādājumiem, iepakojumiem, nolietotām
auto riepām un citiem priekšmetiem, tos sadedzinot, rada gaisa,
augsnes un ūdens piesārņojumu. Atkritumiem nepilnīgi sadegot
(oksidējoties), atmosfērā nonāk ogleklis, ogļūdeņraži,
tostarp aromātiskie un citas toksiskas vielas, kas ietekmē skābo
lietu un toksisku gāzu veidošanos litosfērā un veicina atklāto
ūdens baseinu piesārņojumu. Arī atkritumu pelni piesārņo augsni
un ūdeņus,” skaidro I.Ņikitina.
