Pētījumu centra “SKDS” šāgada aptaujas rezultāti liecina, ka valsts iedzīvotāji uzskata – lai normāli dzīvotu, mēnesī ir jāpelna 1055 eiro! Ieraugot šādu summu, man uzreiz ienāca prātā doma, cik gan ļoti no “normālas” dzīves es esmu tālu. Es pat neesmu pusē! Tā nu domāju, bet manī pārdomas viesa drīzāk nevis naudas summa, bet jēdziens – “normāla dzīve”. Kāda tā ir?
Manuprāt, normāli būtu tad, ja naudas pietiktu kvalitatīvam ēdienam, medicīnai un šādai tādai ekstrai, protams, varbūt iekrājot. Un te nu daudziem no mums nākas atzīt, ka esam tālu no normāluma, nudien! Uz ēšanu mēs ietaupām, uz veselību arī. Zobārsts vispār ir ekstra – jānomaksā vispirms dzīvoklis, internets, šādi tādi citi rēķini. Un tad mēs nereti paliekam ar mazumiņu. Nesaprotu, vai mums algas ir pamazas vai cenas ir pārāk augstas? Ja vēl ir bērni, skola, viņu un savi ārsti – ak dieniņ! Kā mēs tā visi dzīvojam? Kā mēs esam iemanījušies visādi izlavierēt, bet tomēr dzīvot kaut kāda normāluma robežās? Mēs it kā visas nepieciešamās lietas esam samazinājuši. Mums ir radies savs “normālums”. Un viss it kā ir tīri labi, dažreiz pat pietiek kaut kādai ekstrai un esam priecīgi, līdz kāds mums atkal atgādina – klau, varbūt tas, kā tu dzīvo, ir zem “normāluma” robežas. Un tad nu secinām, ka tā tas varētu arī būt, jo, atzīsim, tādam vidējam latvietim nav normāla dzīve. Mums ir jādomā par elementārām lietām, kamēr kāds domā par to, kādu sev mašīnu pirkt – trešo pēc kārtas. Un ir cilvēki, kuriem ledusskapji vienmēr pilni. Protams, ja tev ir dārzs un esi apķērīgs ēst gatavotājs, tad tu jau esi pietuvojies “normālajai dzīvei” mazliet tuvāk. Taču plombas un tabletes dārzos neaug, tāpēc tad nu ir jāvelk nauda no maka ārā. Un šāda vilkšana ātri vien parāda, ka mūsu ikdiena, kuru uztvērām par gaužām normālu, tāda gluži nav. Lai aizietu nodot analīzes, salabotu kādu zobu vai veiktu kādu citu procedūru, nereti tādam “vidējam latvietim” vajag naudu pat aizņemties. Un atkal nesaprotu – mana maka saturs vai veselības sistēma nav riktīga?
Laikam jau arī bagātajiem dažreiz pietrūkst naudas, bet, manuprāt, ikviens ir pelnījis tādu dzīvi, lai var atļauties elementāras vajadzības. Tiesa, gandrīz visa Latvija tad nav gluži “normāla”, un es nezinu, kā to mainīt. Kad minimālā alga būs šie 1055 eiro? Šķiet, ka nekad. Minimālā alga ir domāta tam, lai tu nomaksātu rēķinus un paēstu. Vai kāds, kurš saņem minimālo algu, var pateikt, ka viņam pietiek? Ja var, tad viņš maz ēd, neslimo, dzīvo viens un neplāno iegādāties mēbeles. Un vēl no šī minimuma vajadzētu atlikt 3.pensiju līmenim – tiem pašiem ārstiem, kurus, jo vecāki kļūstam, jo vairāk mums vajadzēs. ◆
