Laikam var teikt, ka es arī esmu atsākusi mācības skolā, jo – nu mūsu ģimenē ir pirmklasnieks. Tie, kuriem šis laiks jau piedzīvots, tagad droši vien pasmaida un varbūt uz īsu brīdi atminas, kā tas bija, kad pašiem bērns uzsāka mācības skolā, bet tie, kuriem tas viss vēl priekšā, to var tikai iztēloties.
Viegli tas nav, bet – kas gan mūsu dzīvē vispār ir viegli?! Šonedēļ ielu aptaujā iedzīvotājiem jautājām, vai viņi atminas savu pirmo skolas dienu, pirmo skolotāju. Patīkami, ka visi uzrunātie to atcerējās ar smaidu un labprāt dalījās atmiņās. Ja godīgi, es savu pirmo skolas dienu gan neatminos… Atceros atsevišķus notikumus no skolas gaitu sākšanās, bet ne Zinību dienu. Toties 1.klases brīnišķīgo audzinātāju Inesi Zēģeli atminos joprojām – viņa katru prata iedrošināt apgūt zinības un arī samīļot, jo atceros, kā arī es sēdēju viņai klēpī… Par skolotāju viņa strādā joprojām – laimīgi tie mazie ķipari, kurus viņa skolo! Lai viņai veselība, enerģija, spēks to darīt arī turpmāk!
Šodien skolā daudz kas notiek citādāk, nekā tad, kad es mācījos, tomēr ir lietas un vērtības, kas nemainās: uz pirmo stundu joprojām sauc zvans un joprojām pirmklasniekiem un viņu vecākiem ir satraukums, jo viss ir no jauna. Iespējams, tas arī ir grūtākais, kas šajā posmā jāpārvar – nezināmais un ierastās kārtības mainīšana, jo katras pārmaiņas cilvēkam liek mobilizēties, pielāgoties un prast atrisināt dažādas situācijas.
Vienīgi skumji, ka skolotāja arodam šodien vairs nav prestiža – valsts to ir noplicinājusi, radot sabiedrībai nepareizu priekšstatu. Kā Alūksnes pilsētas sākumskolā Zinību dienā teica Pepija Garzeķe – skolotājs ir kā faraons! Senajā Ēģiptē faraons bija valdnieks – vai šodien skolotājs ir valdnieks, ar to domājot šā amata prestižu sabiedrībā? Laikam jau nē… Daudzi uzskata, ka skolotāji tikai saņem algu “ne par ko”, taču aizmirst, ka vispirms ir jāmācās pašam bērnam un arī vecākiem jāseko līdzi, kā bērnam veicas mācībās. Ir viegli kritizēt no malas, bet, zinot šīs profesijas “aizkulises”, atzīstu godīgi – es nevarētu būt skolotāja… Tādēļ noliecu galvu visu to cilvēku priekšā, kuri ir izvēlējušies šo grūto profesiju. Uzskatu, ka tā ir viena no atbildīgākajām profesijām pasaulē. Daudzi atzīst, ka tieši skolotājs ir palīdzējis profesijas izvēlē, uzklausījis bēdas un priekus, ja nav cita pleca, kur tos atstāt. Tādēļ – spēkpilnu jauno mācību gadu visiem skolotājiem! ◆
