Alūksnes Pilssalā,
Marienburgas viduslaiku pils teritorijā, drīzumā beigsies jūlijā
sāktie arheoloģiskās izpētes darbi arheologa Ulda Kalēja vadībā.
Mēnesi izrakumu vietā strādāja arī desmit Alūksnes jaunieši,
kurus Alūksnes novada dome iesaistīja arheoloģiskās izpētes
darbos Nodarbinātības valsts aģentūras izsludinātajā skolēnu
nodarbinātības pasākumā. Viņu darbs izrakumu vietā 21.augustā
beidzās, bet arheologi tos vēl turpinās.
“Vēl sakārtosim
izpētes vietu un veiksim pārbaudes rakumu gruvešu daļā, lai
saprastu, cik dziļi tie atrodas, jo teorētiski tur apakšā jābūt
vēl otram pils korpusam. Veicot darbus, vadāmies pēc 17.gadsimta
pils plāna. Šoreiz izrakumus veicām 10×15 metrus lielā laukumā,
vidēji 2 metru dziļumā – vietām pat dziļāk, atsedzot pils
korpusa nelielu piebūvi – no laukakmeņiem būvētas pamatsienas
stūri galvenās pils ieejas daļā. Tas ir galvenās pils vietā
līdz kādreizējam pils pagalma līmenim. Šobrīd vēl nav
atsegusies neviena no otra korpusa sienām. Secināms, ka galvenās
pils iekšpagalma līmenis atšķiras no pagalma līmeņa pils
ārpusē. Teorētiski pieļaujam, ka šajā vietā pilī 1702.gadā
ir bijusi sprādziena vieta,” stāsta U.Kalējs.
Viņš norāda, ka
izrakumu laikā pārsvarā atrasti militāra rakstura priekšmeti –
dažāda izmēra lodes, nesprāgušas rokasgranātas, kas vairs nav
bīstamas, karote, māla trauciņš, dažādas monētas.
Viņš atzinīgi vērtē
jauniešu līdzdarbošanos arheoloģiskās izpētes darbos. “Var
teikt, ka tieši jaunieši lielākoties izraka lielo bedri! Ierādījām
viņiem prasmes darbā ar nivelieri. Šī arheoloģiskās izpētes
vieta Pilssalā atšķiras no izpētes vietas Spieķu senkapos, kur
ir smilts. Šeit ir gruveši, tādēļ darbs grūts,” saka
U.Kalējs.
Kā pateicību par ieguldīto darbu pašvaldība jauniešiem noslēguma pasākumā dāvāja īpašus T-kreklus, ko rotā Alūksnes
Pilsdrupu attēls un vārdi “Piedalies, uzzini, atbalsti!”.
U.Kalējs norāda –
atraktie laukakmeņi un ķieģeļi tiks noglabāti, lai izmantotu
pils konservācijas un atjaunošanas darbos.
Alūksnes novada domes
priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers uzsver – lai pili
atjaunotu, vispirms jāveic izpēte, ģeoloģijas analīze,
konservācija un tikai tad restaurācija.
“Jau meklējam
informāciju par pili arhīvos Rīgā. Tam vajag ļoti daudz laika, vismaz pusgadu, tādēļ tas
noteikti nebūs ātrs process. Meklējam arī sadarbības partnerus
Igaunijā, jo arī Vatselīnā tajā pašā laikā, kad Marienburgā,
tika celta pils un, iespējams, viņu arhīvos ir kāda informācija
arī par mūsu pili. Esošo mūru konservācijas darbus paredzēts
sākt ar tornīti, kas atrodas pie ieejas estrādē,” stāsta
Dz.Adlers.
Viņš uzsver – lai arī tas prasīs daudzus gadus, pili
var atjaunot, bet vajadzīgs arī sabiedrības atbalsts. “Jā,
izmaksas tam ir ļoti lielas, bet jāmeklē partneri Zviedrijā,
Krievijā vai citur pasaulē – to var izdarīt,” saka Dz.Adlers.
U.Kalējs piebilst – daudz kas atkarīgs arī no tā, kas atklāsies
turpmākajos izpētes darbos, jo, piemēram, varbūt būs labi
saglabājies pils pagrabstāvs. Tagad atraktos mūrus ieziemos,
apkārt izveidojot karkasu un pieberot ar smilti līdz pavasarim.
