“Aptaujas un pētījumi liecina, ka 39 % cilvēku Latvijā saskaras ar alerģijām, bet 43 % iedzīvotāju ar dažāda veida nepanesībām slimo kāds no ģimenes locekļiem,” norāda alergoloģe Dace Kārkliņa. Šādus pētījuma datus apliecina speciālistes novērojumi. Alergoloģe piedalījās veselības profilakses projektā, kura laikā vairākās Latvijas pilsētās primārās veselības aprūpes centri organizēja bezmaksas alergologa konsultācijas.
Pie speciālista – sūdzību
gadījumā
Pirmais, kas liecina un ziņo par alerģisku reakciju, ir cilvēka āda. Tas ir lielākais un svarīgākais cilvēka orgāns, kas aizsargā organismu no ārējās vides kairinājumiem. Taču pati alerģija ir imūnsistēmas vēstījums, ka tai nav bijis pa spēkam pretoties vides spiedienam, stāsta D. Kārkliņa
“Pie alergologa jāvēršas tad, ja cilvēkam ir kādas sūdzības par kāda apstākļa ne pārāk labvēlīgo ietekmi uz veselību, kas traucē dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Un visiem cilvēkiem, kas pie manis nāk konsultēties ne tikai izbraukuma vizītē, bet arī citviet Latvijā, ir sūdzības,” viņa norāda. D. Kārkliņa novērojusi, ka šajā vasarā parādījusies tendence – cilvēkiem ir pastiprinātas alerģijas ne tikai pret ziedputekšņiem un intensīva mitruma – sausuma ietekmē radušos pelējumu, bet arī pret gumijas un lateksa izstrādājumiem. “Cilvēki vēlas nēsāt ērtākus, vieglākus apavus. Pārsvarā tās ir gumijas materiāla “iešļūcenes”, čības, “krokši“. Vietā, kur šī kurpe berzējas gar ādu, sasvīst, saskaras ar ādu, piemēram, strādājot dārzā, nenotiek gaisa apmaiņa, jo šie apavi nav elpojoši, cilvēkiem parādās sāpīgi niezoši, sūrstoši izsitumi, ko var kasīt un kasīt!” novērojusi alergoloģe.
Izraisītāju var atrast
“Pēdējos gados gan Latvijā, gan pasaulē ir novērojama tendence, ka saslimšanas ar alerģiju kļūst smagākas un grūtāk ārstējamas. Pasaules Veselības organizācija uzskata, ka drīzumā ar alerģiju un tās slimībām saskarsies gandrīz katrs otrais eiropietis,” norādīts alergologu izplatītajā paziņojumā. Alerģiju izplatība saistīta arī ar dažādiem uzlabojumiem pārtikas, medikamentu, lauksaimniecības, rūpniecības un ķīmijas rūpniecībā.
“Pavisam jauni, līdz šim neatklāti alerģiju veidi netiek konstatēti – esošajām alerģijām pastāv dažādi paveidi. Katrā vecumā ir dažādas alerģijas, dažādas izpausmes,” saka D. Kārkliņa. “Vienam tā ir nieze, citam šķaudīšana, acu asarošana, sejas pampšana vai apsārtis deguns. Bieži cilvēkam ir alerģiju simptomi, taču tiem nepievērš pietiekamu uzmanību un tādēļ pat neaizdomājas, nezina, ka tā ir alerģija,” stāsta mediķe. “Bet, ja cilvēks apzinās, ir pārliecināts, ka viņam ir alerģija, vēlas to ārstēt, tad pašam sevi ir jāpavēro. Tikai tādā veidā var atrast alerģijas izraisītāju jeb alergēnu,” saka D. Kārkliņa. “Ja izdodas atrast alerģijas ierosinātāju, tad arī vieglāk ir noteikt ārstēšanu,” viņa uzsver. “Ja cilvēks skaidri zina, ka viņam ir alerģija, bet īsti nezina, no kā, tad to var izdarīt arī ar alergologa palīdzību. Bet ar nosacījumu, ka pirms tam nav lietoti nekādi pretalerģijas līdzekļi, medikamenti,” atgādina D. Kārkliņa. “Tad veikt alerģijas testu ir bezjēdzīgi, jārunā būs cits vizītes laiks, kad cilvēks nav nekādu preparātu ietekmē,” viņa brīdina. “Vislabāk ir veikt alerģijas testu laikā, kad nav saskares ar alerģijas ierosinātājiem. Piemēram, cilvēkiem, kuriem ir alerģija no ziedputekšņiem, pie alergologa iet tad, kad to nav. Vislabāk ziemā,” aicina alergoloģe. Tāpat viņa atgādina, ka testus – analīzes var veikt tikai uz dabā sastopamajiem alerģiju ierosinātājiem. ◆
PIEREDZE
Marta (26), būdama 17 gadus veca, izvēlējās savu ķermeni rotāt ar nabas pīrsingu, kas izrādījās viņas alerģijas cēlonis. “Skaistuma procedūru veicu skaistumkopšanas salonā, viss notika pēc visām dokumentu un higiēnas prasībām. Bija kārtībā apmēram pusgadu. Dzīšanas laikā ievēroju visu vajadzīgo kopšanu, rotu nemainīju, nēsāju ļoti brīvu apģērbu, lai nerodas kairinājumi. Taču kādu dienu pamanīju, ka apkārt rotai izveidojies apsārtums. Nodomāju, ka pāries, uzskatot, ka vainīgs ir jaunais veļas pulveris. Taču nedēļas laikā apsārtums pirksta nospieduma lielumā pārvērtās par milzīgu sarkani violetu pleķi! Platības ziņā tas bija plaukstas lielumā, ar ūdeņainām čūlām, kas vēlāk pārvērtās par kreveli. Turklāt drausmīgi niezēja! Nolēmu cīnīties pati – ekzēmas vietu, cerībā to izārstēt, smērēju gan ar dažādiem tautas medicīnas līdzekļiem, gan ar “zeļonku” un ziedēm. Galu galā tomēr devos pie speciālista – dermatologa, kas pateica, lai izņemu ārā to nabas pīrsingu un beidzu sevi mocīt, jo man noteikti ir alerģija pret kādu metālu grupu. Alerģija pārgāja divu nedēļu laikā bez pārāk intensīvas ārstēšanas. Kopš tās reizes rotai pateicu ardievas!” Sieviete zina līdzīgus stāstus – pazīstamiem cilvēkiem alerģija izpaudusies no metāliskajām bikšu pogām un jostām vai arī kāda materiāla, piemēram, zelta rotas lietām.
Jolanta (48) šķauda un cīnās ar acu asarošanu, iesnām, ja atrodas telpā, kur uzturas vai pirms tam bijis kaķis. “Man patīk kaķi. Cenšos tos glaudīt, mīļot ārpus telpām. Tad kaķa spalvas sīkās daļiņas nenonāk līdz maniem elpceļiem,” viņa stāsta. Alerģiju sieviete raksturo kā panesamu – tik smagas formas, kā astma, smakšana viņai nav novērota, bet telpā ar kaķiem uzturas īslaicīgi. Nevienam citam ģimenē alerģijas pret dzīvniekiem nav. “Kaķus savas ģimenes mājoklī vairs neturam. To, ka man ir alerģija pret kaķiem, atklāju pirms kādiem desmit gadiem – tad, kad nomira mūsu iepriekšējais mīlulis. Kad dzīvnieka vairs mājās nebija, pazuda arī simptomi. Pirms tam domāju, ka nepanesu pilsētas dzīvokļu sauso gaisu,” viņa atceras.
Vilnis (42) cieš no alerģiskas reakcijas, kam par iemeslu ir augļu un ogu lietošana uzturā. “Man aizpampst acis, tas pats lielākas koncentrācijas gadījumā var notikt arī ar maniem elpceļiem, kas var būt ļoti bīstami manai veselībai!” stāsta vīrietis. Viņš no šīs alerģijas cieš kopš bērnības, kad daudz slimojis. “Pieļauju, ka alerģija radās, jo organismam kaut kā bija par daudz, dažādu produktu, kā sastāvā ir C vitamīns. Vienīgā izvairīšanās no alerģijas ir augļu un ogu nelietošana uzturā,” viņš norāda.
