Latvijā 144 teritorijās pa centralizētu ūdens apgādes sistēmu piegādātajam dzeramajam ūdenim noteiktas pazeminātas kvalitātes prasības. Alūksnē šādas ir astoņas vietas, bet Apes novadā – divas.
Iemesls – novecojušas ūdenssistēmu caurules
Vairumā gadījumu iemesls īpašā statusa piešķiršanai ir palielināts dzels daudzums ūdenī. Atsevišķos gadījumos arī palielināts amonija, sulfāta un mangāna saturs. Higiēnas novērtēšanas, būvprojektu un objektu atbilstības novērtēšanas, dzeramā un peldvietu ūdens kvalitātes monitoringa Vidzemes kontroles nodaļas vecākā higiēnas ārste Inga Zariņa informē, ka Apes novadā paaugstināts dzelzs saturs ir Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas ūdensapgādes sistēmā, bet paaugstināts dzelzs saturs un paaugstināta duļķainība ir Virešu pagasta ūdensapgādes sistēmā.
Alūksnes novadā paaugstināts dzelzs un duļķainība ir Jaunannas pagasta SIA “Ievedne” ūdensapgādes sistēmā, Alsviķu arodskolā, Ziemeru, Jaunlaicenes, Mārkalnes un Pededzes pagasta ūdensapgādes sistēmā. Paaugstināts dzelzs saturs ir arī Kolberģa ūdensapgādes sistēmā, Bejas ūdensvada sistēmā Jaunalūksnes pagastā, Zeltiņu pagasta ūdensapgādes sistēmā un Alsviķu pagasta Strautiņu pamatskolas ūdensapgādes sistēmā. Paaugstināts dzelzs, duļķainības un amonija daudzums ir arī Veclaicenes ūdensapgādes sistēmā.
“Novadu pašvaldības jau ir rīkojušās, un 21.februārī ir pieprasīti plānošanas uzdevumi SIA “Rūpe”. Alūksnes novadā visām minētajām vietām ir paredzēti veicamie darbi, kuru rezultātā uzlabosies ūdensapgādes sistēma. Katrai vietai tie ir citādāki. Kaut kur tā ir ūdensiekārtu rekonstruēšana, citur jaunu urbumu ierīkošana un tā tālāk. Viss notiek. Lielākais iemesls šim piesārņojumam ir novecojušas ūdenssistēmu caurules,” skaidro I.Zariņa.
Veselībai nevar nodarīt
kaitējumu
Dzeramā ūdens kvalitātes neatbilstības gadījumā Veselības inspekcijai ir tiesības piemērot pazeminātas ūdens kvalitātes prasības – īpašās normas, ja tas nerada apdraudējumu patērētāju veselībai un attiecīgajā teritorijā citādā veidā nav iespējams nodrošināt dzeramā ūdens piegādi iedzīvotāju vajadzībām, kā arī ja ūdens kvalitātes pasliktināšanos nav iespējams novērst 30 dienu laikā. Dzeramā ūdens īpašās normas tiek piešķirtas uz laiku līdz trīs gadiem. I.Zariņa uzsver, ka Alūksnes un Apes novados dzeramā ūdens kvalitāte minētajās vietās veselībai nevar nodarīt kaitējumu. “Ādai varētu aiztaisīties ciet poras un kādam jutīgākam cilvēkam var parādīties kāda ādas reakcija, taču vairāk šis ūdens bojā sadzīves tehniku,” saka I.Zariņa.
Veselības inspekcija informē, ka kopš 2010.gada to iedzīvotāju īpatsvars, kuriem tiek piegādāts atbilstošas kvalitātes dzeramais ūdens, ir palielinājies. Latvijā kopumā normatīviem atbilstošu dzeramo ūdeni saņem 81 procents iedzīvotāju, bet atsevišķos reģionos, piemēram, Kurzemē un Latgalē, šis rādītājs pārsniedz 95 procentus. ◆
