No 10. janvāra Alūksnes Kultūras centrā skatāma izstāde “Saimes galds”. Ekspozīcijā pie viena galda sapulcinātas 24 dzīvās tradīcijas, ar kurām Latvijā esam bagāti un kas ierakstītas Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.

“Izstādi piedāvā Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC), kas koordinē Latvijas dzīvo tradīciju iekļaušanu Latvijas Nemateriālajā kultūras mantojuma sarakstā. Nacionālo sarakstu veido paši tradīciju kopēji un Nemateriālā kultūras mantojuma padome, izvērtējot pieteikumus. Četros gados Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļautas 24 vērtības, tai skaitā arī Pededzes pagasta pareizticīgo iedzīvotāju tradicionālais kāzu rituāls 2019. gadā, ar kurām apmeklētāji varēs iepazīties scenogrāfes Patrīcijas Baltiņas veidotajā ekspozīcijā “Saimes galds”. Latviešiem ir jēdziens “saimes galds” – tas ir galds, pie kura visiem sanākt, mieloties, izrunāties, izdziedāties, pieminēt tos, kuru vairs nav ar mums kopā, pie vajadzības arī izstrīdēties un atkal salabt. Pie saimes galda mēs esam viens veselums,” par izstādi stāsta Alūksnes novada Kultūras centra kultūras darba speciāliste Līva Leimane.

Kā akcentē izstādes veidotāji, nemateriālais kultūras mantojums ir dzīvais mantojums – zināšanas un prasmes. Šo mantojumu nodod no paaudzes paaudzē un tas ir mainīgs, jo citādāks kļūst laiks un mēs paši. Tas mūs veido – to, cik esam spēcīgi un radoši modernajā un unificētajā laikmetā.

Izstādi papildina Tautas lietišķās mākslas studijas “Kalme” dalībnieču darbi. Tā būs skatāma līdz 25. februārim. Ieeja – bez maksas.

UZZIŅAI

■ 2003. gadā pēc gadiem ilgām debatēm pasaules valstis vienojās par nemateriālā kultūras mantojuma aizsardzībai veltītas konvencijas tekstu un pieņēma konvenciju. Latvija tai pievienojās 2006. gadā. Lai popularizētu dzīvā kultūras mantojuma vērtības un dalītos pieredzē, UNESCO veido starptautiskus sarakstus. Tajos patlaban ierakstītas vairāk nekā 500 vērtības no 122 pasaules valstīm.

■ Latvijas vārds tajos lasāms divreiz – 2003. gadā Dziesmu un deju svētku tradīcija un simbolisms Igaunijā, Latvijā un Lietuvā tika atzīts par Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu (2008. gadā iekļauts UNESCO Cilvēces Reprezentatīvajā sarakstā), savukārt 2009. gadā Suitu kultūrtelpa ierakstīta UNESCO Neatliekami glābjamā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.

AVOTS: LATVIJAS NACIONĀLAIS KULTŪRAS CENTRS