Pēc mana raksta “Alūksnes Ziņās” par Alūksnes senvēsturi ar 1224.gada līguma kopiju par Tālavas un Agzeles zemes sadali starp Rīgas bīskapu Albertu un Kristus Bruņinieku brāļiem, divām kartēm saņēmu neskaitāmus zvanus – vai arī šogad būs kāds pasākums kā 2009.gadā, kad Agzeles 785.vārdadienu atzīmējām Alūksnes Pilskalnā – Tempļa kalnā ar NBS Sauszemes karaspēka pūtēju orķestra koncertu un ziedu nolikšanu uz pulka telts – mūzikas paviljona pamatiem.
Bija ielūgti visi Alūksnes deputāti, lai lemtu par vecā – 1938.gada – nosaukuma atjaunošanu, bet… A.Melders to izjauca, pēkšņi panākot ārkārtas sēdes sasaukšanu valdības namā, kaut gan jautājumu loks būtu plašāks, jo Alūksnei vajadzēja sākt gatavoties tās 900.gadskārtas atzīmēšanai 2011.gadā, tātad Alūksne ir par 90 gadiem vecāka par Rīgu!
Toreiz Alūksnei bija iespējas kopā ar Ainažiem, Limbažiem, Valmieru, Gulbeni, Madonu, Valku un Cēsīm iesaistīties projektā “Cēsis – 2014.gada Eiropas kultūras galvaspilsēta”. Bija iespēja saņemt lielu Eiropas finansējumu Alūksnes attīstībai, bet tas diemžēl netika izmantots…
No preses uzzināju, ka 24.jūlijā notiks Alūksnes novada domes sēde. Tajā es iesniegšu konkrētus priekšlikumus, lai, godā ceļot Alūksnes senvēsturi, kas ir pamatota manā iepriekš minētajā rakstā, Alūksnes Pilskalnu turpmāk sauktu par Agzeles Pilskalnu. Tas veicinātu Alūksnes atpazīstamību, jo Alūksne senatnē atradās pie lielā tranzītceļa no Novgorodas, Pleskavas, Gulbenes, Cesvaines uz Koknesi – Daugavu, tālāk pa Volgu, Dņepru, Melno jūru uz Vidusjūras austrumu daļu un Eiropu.
Bet Agzeles 790.gadskārtu šogad spēsim svinēt tikai ar ziedu nolikšanu Agzeles Pilskalnā uz mūzikas paviljona pamatiem…
Uldis Veldre, Latvijas Kultūras fonda 1991.gada Spīdolas prēmijas laureāts
