“Alūksnes Ziņu” redakcijā vērsās Zoja Ratsepa no Alūksnes, lai pastāstītu piedzīvotu gadījumu un dalītos pārdomās par cilvēku attieksmi pret dzīvo radību.
“11.jūnijā ar draudzeni pastaigājāmies pa Alūksnes centru un gājām garām ēkai Pils ielā 66, kur SIA “Alta S” šobrīd logā izlikusi paziņojumus, ka izīrē telpas. Caur logu redzējām, ka ēkā iekļuvis putniņš, kurš sitas gar logiem un grib izkļūt laukā, bet nevar. Zvanījām uz logā ielīmēto tālruņa numuru, bet tur neviens neatbildēja. Tā kā tas ir turpat blakus, aizgāju uz uzņēmuma biroju. Satiku kādu darbinieci, izstāstīju situāciju un rosināju ieiet ēkā un izlaist putniņu. Viņa solīja, ka tas tiks izdarīts. Man sirds bija nemierīga, tādēļ nākamajā dienā teicu, ka piezvanīšu, lai painteresētos. Nogāju vēlreiz gar ēku, kur putniņš bija iesprostots – žēl, bet nesitīšu taču logu laukā, lai izlaistu putniņu ārā! Otrā dienā zvanīju uz uzņēmumu un man teica, ka viss esot kārtībā un putniņš palaists brīvībā. Gar šo vietu ilgāku laiku nebiju gājusi, bet 27.jūnijā man atkal sanāca iet gar Pils ielas 66.ēku. Paskatījos uz to pusi – uz palodzes atradās putniņa mirstīgās atliekas… Tas nozīmē, ka viņi tomēr neizlaida putniņu ārā…
Ko mēs varam bērniem iemācīt, ja pieaugušie šādi attiecas pret dzīvu radību? Nesaku, ka es pati dzīvē nekad neko sliktu neesmu izdarījusi, bet es to tā neatstātu. Savulaik dārzā ar mazmeitu atradām papagailīti – ķērām, paziņojām zooveikalam, lai piesakās īpašnieki. Bet šāda attieksme pārsteidz!”
