Daudzi ar interesi
sekoja zemūdens pētījumiem, kas tika veikti Alūksnes ezera
dzīlēs, kur atrodas 700 gadus sena tilta fragmenti. Iespēju
pētījumiem deva pārrobežu sadarbības projekta finansējums.
Alūksnes muzeja
direktore Marita Oldere atklāj, ka ideja projektam radās, uzzinot
par zemūdens kluba “Poseidons” biedriem, kuri pirms vairākiem
gadiem niruši ezerā vecā tilta vietā un atraduši dažādus
interesantus priekšmetus.
“Gribējām noskaidrot, vai senā tilta
pāļi ir saglabājušies, kāda ir ezera grunts šajā vietā –
varbūt var celt jaunu vai atjaunot esošo tiltu, varbūt var atrast
senus nogrimušus priekšmetus, jo tilts senāk bija vienīgā saikne
starp ciematiņu ezera krastā un Livonijas ordeņa pili. Turklāt
vajadzēja zināt, vai šajā vietā ir iespējams veikt zemūdens
arheoloģiskos darbus, lai atrastu nogrimušus priekšmetus un
veidotu muzeja ekspozīciju,” stāsta M.Oldere.
Pēc zemūdens darbiem
ir secināts, ka tālāka ezera gultnes izpēte nav iespējama, jo to
klāj dziļš – vairāku metru – dūņu slānis. Tad būtu
jāizmanto ļoti dārgas metodes, lai dūņu slāni izsūknētu. Kā
pastāstīja zemūdens arheologs un vēsturnieks Voldemārs Rains,
šis senais tilts ir kultūras vēstures piemineklis, tāpēc šo
vietu vajadzētu atstāt neskartu, nevis tajā kaut ko celt vai
darīt.
“Tilta pāļi ir saglabājušies mazāk nekā pirms 19
gadiem, kad Voldemārs Rains ir bijis šeit. Iespējams, tie ir
daļēji gājuši bojā tāpēc, ka ar laivām kāds pālis ir
apgāzts vai arī savu ir darījis laika zobs,” norāda muzeja
direktore.
Neko vairāk kā interesantu tilta dēli un ezera dzīlēs
uzfilmētu materiālu izpēte nav devusi, lai gan bija cerība, ka
varētu atklāt daudz vēsturisku priekšmetu, lai veiktu tālāku
arheoloģisko izpēti. Kad uzfilmētais materiāls būs samontēts,
tas kopā ar vēsturnieku atzinumu tiks nodots muzejam.
“Vēl būs
jārod iespēja ataicināt zinošus speciālistus, lai tie secinātu,
cik vecs ir no ezera izceltais koka dēlis, no kāda kokmateriāla
tas ir un arī pateikt, kam tas bija vajadzīgs tilta konstrukcijā,”
informē direktore.
Fakts
Liecības par Alūksnes
ezera 120 metrus garo tiltu ir no 1342.gada līdz 1702.gadam, kad
Livonijas ordeņa pili uzspridzināja.
