Sākas svētku gaidīšana

Svētdien adventes vainagā iemirdzējās pirmā no četrām Ziemassvētku gaidīšanas laika svecēm. Līdz svētkiem vēl trīs svētdienas. Laiks, lai ne tikai gatavotos tiem, bet arī ļautos pārdomām.

Dzīvē jau vairākkārt pierādījies, ka ļoti liela nozīme ir īstajā brīdī satiktiem cilvēkiem. Man jāatzīstas, ka pēdējos trīs gadus mans adventes laika simbols bija izdekorēta koka pagalīte. Skaista, darināta ar prieku, tomēr bez skujām. Tāda bija mana izvēle, jo apnika vienmēr birstošās skujas, kas ķērās zeķēs ne vien man, bet arī bērniem. Reizumis kādas skujas dēļ nobirdināta pat asara, jo, ai, kā sāp šāds mazas skujiņas dūriens. Katrreiz pagalīti ar ko papildināju, tomēr tā bija nemainīga rota, vien pamainot sveces. Šogad manās mājās rotājas apaļš skuju vainags. Kas mani rosināja pārdomāt un tomēr radīt jaunu gaidīšanas simbolu? Cilvēki! Īstajā brīdī satikti cilvēki, kuri mani iedvesmoja. Katru gadu svētki ir tomēr citi, tādēļ arī vainagam jābūt citam. Var noslinkot un neko neveidot, tomēr adventes vainags ir pirmais solis uz prieku. Līdz ar vainagu mājās ienāk svētku sajūta. Svētku gaidīšanas laikā kļūstam rāmāki, gribas mieru un sajust ģimenes siltumu. Mums tāda iespēja ir. Ja vien paši apstādinām sevi nemitīgajā skrējienā, tad laiks līdz Ziemassvētkiem var būt skaists un patīkamām sajūtām piepildīts. Tomēr, domājot par Ukrainas cilvēkiem, kuriem pirmā advente bija bez elektrības, ar traucētu siltumapgādi un ūdens padevi, baltais sniegs, kas sasnidzis uz zaļo egļu skujām, skumdina, nevis priecē. Ir ziema, ir auksts un dzīvot kara apstākļos nebūt nav viegli. Nemaz nerunājot par to, ka šādos apstākļos gribētos gaidīt un svinēt svētkus. Svētki, protams, būs arī Ukrainā. Katram savādāki un atbilstoši tā brīža iespējām un apstākļiem. Brīnumi, visticamākais, nenotiks, karš būs tik un tā. Lai arī ir bezpalīdzības un bezcerības sajūta, nedrīkstam palikt vienaldzīgi. Jā, nevaram pieslēgt elektrību vai atjaunot ūdens padevi, tomēr varam sūtīt palīdzību. Alūksnes un Apes novada fonds jau kopš pirmās kara dienas vāc ziedojumus un nosūta tos uz Ukrainu. Arī dažas dienas pirms pirmās adventes ceļā devās divi sūtījumi ar blindāžas svecēm, apģērbu, adījumiem. To visu sarūpēja Alūksnes cilvēki. Palīdzība nepieciešama arī turpmāk – termoveļa, siltās zeķes, cimdi, cepures, virsdrēbes, segas ar termoapstrādi, guļammaisi, ģeneratori. Varbūt šogad viena no svētku dāvanām var būt kas noderīgs ukraiņiem? Vienkārši, bet tik ļoti, ļoti svarīgi!