Pasakainas, krāšņas zvaigznes
Tumšā naktī mirdz.
Kā gan lai pēc nezināmā
Neilgojas sirds?
Teic, ka tālo zvaigžņu gaisma
Garus mūžus nāk.
Nāk tik ilgi,
Manā mūžā varbūt neatnāk.
Kāda sadeg, kāda pagaist,
Un vairs nezinās neviens,
Kā to zvaigzni vārdā sauca…
Skaties! Pāri debesjumam
Spoža gaismas svītra traucas!
Atkal kāda zvaigzne krīt…
Vēlies drīzāk, vēlies karsti
Kaut ko labu rītam!
