Man ir četrus mēnešus veca meitiņa. Viņa piedzima ārstniecības iestādē Igaunijā un līdz šim nav saņēmusi nevienu poti. Jau dzemdību plānā atteicāmies no jebkādas vakcinācijas un asins paraugu ņemšanas no bērna vēnas. Kas tad ir vakcīna? Tā ir slimība, tikai novājinātā formā. Saņemot jebkuru vakcīnu, cilvēka organismam veidojas nepareizs priekšstats par apkārtējo mikrobioloģisko vidi. Tiklīdz bērns sastopas ar infekciju, pret ko viņš nav vakcinēts, viņa imunitāte nespēj pretoties. Uzskatu, ka vakcinācijas laikā ievadītie mikrobi nodara kaitējumu cilvēka organismam, bet tas ir nemanāms un zinātniekiem par to nav pētījumu, bet efekts paliek – mēs to vienkārši nespējam novērot. Neviens to arī nespēj ne noliegt, ne pierādīt.
Slimības pastāv tur, kur ir liels dzīvu organismu kopums, tāpēc, lai samazinātu to lielo blīvumu, nevajag dzīvot cieši. Latvijā apdzīvotība nav blīva, iedzīvotāju skaits samazinās, tāpēc uzskatu, ka vakcinācijas aktualitāte līdz ar to samazinās. Ja es dzīvotu Ņujorkā, varbūt būtu vakcinējis savu bērnu un pārbaudījis pret virkni ģenētisku kaišu. Tagad cenšos savu bērnu pasargāt un nevedu uz vietām, kur ir lielas ļaužu masas. Esmu dzirdējis, ka bērnudārzā bērns nemaz nevarēs uzsākt gaitas, ja nebūs saņēmis valstī noteiktās vakcīnas. Ja godīgi, par to es šobrīd vēl nedomāju, tāpat kā par to, kā būs uzsākt skolas gaitas. Dzīvoju šodien, kad pietiek citu problēmu. Dzīvoju tā, lai dzīvē nebūtu nekā lieka. Manuprāt, arī vakcinācija ir lieks pasākums, bez kura var izdzīvot, ievērojot piesardzību. Turklāt bieži vakcinācija tāpat nepalīdz. Es pats esmu daudz vakcinēts, bērnībā man nācies daudz lietot antibiotikas – man nav tā labākā veselība, tāpēc nenovēlu savam bērnam to, kas šajā ziņā bija jāpārdzīvo man.
