Latvijai
Latvija mana –
Gudrās akmeņu pieres.
Līdzās nopietna
Draudzene Miernese.
Latvija mana –
Un sirdis tik siltas,
Kas vājāks, tas dārgāks,
Es stāvu uz tilta.
Pilis tik klusas
Un pussabrukušas,
Smīn dadzīši, nātras
Un odi un mušiņas.
Es eju pa nokalni
Basām kājām,
Kas aizbraucis, neturēs
Rūpi par mājām.
Oda holesterīnam
olu ceļi speķa kalni
krējuma un piena upes
tādā idilliskā dabā
cepeši mums ļoti rūpēs
vai būs visi pārēdušies
apaļiem un sārtiem vaigiem
runās viņi pilnām mutēm
vēl par pīrādziņiem svaigiem
kārtīgi ir apstrādāti
pudiņu un kūku lauki
pildot mūsu asinsvadus
jā urrā lai dzīvo tauki
