To, ka Latvija ir zaļa valsts, zinām mēs visi. Vēl vairāk – kādā ANO
finansētā pētījumā pat secināts, ka Latvija noteikti ierindojama starp
zaļākajām valstīm visā pasaulē. Taču valsts zaļums neveidojas pats no
sevis, to galvenokārt veido mūsu – Latvijas iedzīvotāju – spēja
rūpēties, lai mūsu vide būtu nepiesārņota, mūsu daba – nesabojāta. Un,
protams, mūsu pašu saražotie sadzīves, rūpnieciskie un citu veidu
atkritumi – utilizēti videi draudzīgā veidā… Vienkārši izsakoties,
mūsu valsts zaļums ir jāsargā. Vispirms jau mums pašiem.
„Lai cik
zaļa arī būtu mūsu domāšana, lai kādu dzīvesveidu mēs dzīvotu, nav
iespējams cilvēkiem iztikt bez savu sadzīves, rūpniecisko vai
celtniecības atkritumu saražošanas, tādēļ vienmēr aktuāls būs jautājums –
kur tad to visu likt un noglabāt. Turklāt tā, lai Latvijas zaļums
nenozīmētu piesārņotus ūdeņus, mežus un apdzīvotās teritorijas,” saka
Valsts SIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC)
valdes priekšsēdētāja Inita Stikute, kuras vadītajam centram viens no
pamatuzdevumiem ir bīstamo atkritumu pareiza un videi draudzīga
apsaimniekošana. LVĢMC valdes priekšsēdētāja uzsver, ka šajā ziņā viss
ir kārtībā – vismaz no infrastruktūras izbūves viedokļa: „Bīstamo
atkritumu poligonu Zebrene apsaimnieko LVĢMC, tas ir Latvijā vienīgais
poligons, kurā tiek pieņemti apglabāšanai bīstamie atkritumi,” uzsver
Inita Stikute.
Zebrene ir pietiekami ietilpīga un gatava darbam
Ierodoties
moderni izbūvētajā atkritumu poligonā Zebrene, kas atrodas Dobeles
novadā, netālu no autoceļa Rīga – Liepāja pie Bikstiem, mūs sagaida
LVĢMC Ķīmisko vielu un bīstamo atkritumu nodaļas vecākais eksperts
Vladislavs Beļskis – atbildīgais par darbu bīstamo atkritumu poligonā
Zebrene. Cilvēkus, kam asociācijas ar atkritumu poligoniem saistās
vienīgi ar izgāztuvi, virs kuras laidelējas kaiju bari un garos
gumijniekos pa plastmasas maisiņu kaudzēm bradā aizdomīga izskata
subjekti, šeit noteikti gaidīs pārsteigums – poligons Zebrene atgādina
nelielu zinātnes pilsētiņu, kurā nekur nav atkritumu kalnu, bet vismaz
virszemē redzamas tikai modernas būves, laboratoriskās iekārtas un
tehnika.
„Poligonā katru bīstamo atkritumu kravu pārbaudām,
paņemam paraugus un laboratoriski analizējam to sastāvu, lai varētu
nodrošināt pareizu to apglabāšanu un neciestu apkārtējā vide,” stāsta
Vladislavs Beļskis, „tāpēc mums ir izbūvētas atbilstošas komunikācijas,
speciāli bīstamo atkritumu apglabāšanai domātas konstrukcijas, kas
nodrošina šeit atvesto bīstamo atkritumu nekaitīgumu gan videi, gan
cilvēkiem.”
„Mūsu poligons ir vienīgais, kurā iespējams apglabāt
Latvijā radītos bīstamos atkritumus,” saka Vladislavs Beļskis, izrādot
mums poligona teritoriju. Viņš uzsver, ka Latvija bīstamo atkritumu
saražošanas ziņā nav nekāda rekordiste, jo lielākais šādu atkritumu
daudzums rodas valstīs, kur attīstīta rūpniecība vai derīgo izrakteņu
ieguve. Piemēram, Igaunijā ievērojamu šādu atkritumu daudzumu rada
izdedži, kas paliek pāri no degslānekļa sadedzināšanas.
Poligons
Zebrene būvēts speciāli tiem bīstamajiem atkritumiem, kuriem
apglabāšana ir vienīgais utilizācijas veids. Stāsta Vladislavs Beļskis:
„Bīstamo atkritumu apglabāšana tiek pieļauta tikai tādos gadījumos, kad
cita veida utilizēšana nav pieļaujama – to nosaka bīstamo atkritumu
īpašības un sastāvs. Tipisks bīstamo atkritumu veids šajā ziņā ir pelni
un izdedži, kas satur bīstamas vielas. Tāda veida atkritumi rodas,
sadedzinot citu bīstamu vielu atkritumus vai bīstamas vielas saturošus
produktus, kas nepieciešams gan kopējā bīstamo atkritumu tilpuma, gan
pašu vielu bīstamības samazināšanai, tad šie bīstamās vielas saturošie
pelni un izdedži nonāk pie mums,” par atkritumu ceļu uz Zebreni stāsta
Vladislavs Beļskis.
Poligona aprīkojums – vismūsdienīgākais
Lai
nodrošinātu apkārtējās vides drošību, poligona celtniecībā izmantotas
ļoti modernas tehnoloģijas un kontroles sistēmas. „Pēc būtības jau pats
apglabāšanas process nav tehniski sarežģīta procedūra, toties pati būve,
kurā apglabāšana notiek, gan ir gana komplicēta,” ar Zebrenes
tehnoloģiskajām niansēm iepazīstina Vladislavs Beļskis, „Atkritumi tiek
izvietoti poligona atkritumu krātuvē un pēc nepieciešamības pārklāti ar
grunts slāni, lai novērstu putekļu veidošanos, kā arī tiek pārklāti ar
plēvi, lai samazinātu bīstamo vielu koncentrāciju nokrišņu ūdenī, kas
sūcas cauri bīstamo atkritumu slānim. Nokrišņu ūdeni, kas izsūcas cauri
atkritumu slānim sauc par infiltrātu. Infiltrāts tiek savākts poligona
atkritumu krātuves drenāžas sistēmā, un novadīts uz infiltrāta
attīrīšanas iekārtām.”
Zebrene gaida klientus
Saskaņā
ar poligona tehnisko dokumentāciju poligona ietilpība ir 180 000 tonnas
jeb aptuveni 165 000 m3. Salīdzināšanai – kad strādāja metalurģijas
uzņēmums Liepājas metalurgs, tad tā, piemēram, 2012. gadā saražotais un
Zebrenes parametriem atbilstošais bīstamo atkritumu daudzums bija 7460
tonnas. Liepājas metalurgs gan šajā gadījumā ir līderis, jo citi
nosacītie bīstamo atkritumu ražotāji gadā Latvijā kopā rada apmēram 400
tonnas bīstamo atkritumu, no kurām pērn poligonā apglabāta apmēram
trešdaļa. Vēl apmēram puse bīstamo atkritumu, kas atbilst Zebrenes
kritērijiem un var tikt apglabāta šeit, ir azbestu saturoši atkritumi,
kuri pie sevišķiem noteikumiem, izveidojot speciālas šūnas, drīkst tikt
glabāti arī sadzīves atkritumu poligonos. Tiesa gan, LVĢMC speciālisti
uzsver, ka tikai Zebrenē pats poligons ir speciāli būvēts un ir
atbilstošs visiem bīstamo atkritumu apglabāšanas kritērijiem. Pārējais
Latvijā saražotais bīstamo atkritumu daudzums tiek utilizēts citos
veidos, kas nav saistīti ar apglabāšanu.
Vladislavs Beļskis,
atgādina, ka šobrīd valstī arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta vides
kvalitātes kontrolei no uzraugošo institūciju puses. Tas nozīmē, ka
saražoto bīstamo rūpniecisko, būvniecības vai cita veida bīstamo
atkritumu pareizai utilizācijai arī ir jāpievērš vajadzīgā uzmanība:
„Lētāk no izmaksu un pareizāk no mūsu valsts zaļuma viedokļa ir šāda
veida atkritumus apglabāt pareizi,” ekskursiju par LVĢMC bīstamo
atkritumu poligonu Zebrene noslēdz Vladislavs Beļskis.
