Līdz skaitlim 16 gadi drāzās kā vēji
Un tu nemaz šo skrējienu nepiebremzēji.
Tev ātrāk gribējās vecākai būt,
Jo, iespējams, kaut ko var nepagūt.
Tā dzīvē notiek – mēs kaut kur skrienam
Un gadus kā sunīšus nepiesienam.
Un tad ir labi, ka reizēm spējam
Nepalaist labākās dienas pa vējam.
Kaut ikdiena neatnes vienīgi prieku,
Tu tomēr neuztraucies par katru nieku.
Un gribas vien labo šodien vai rīt
Pie mūža kamola smaidot tīt.
Nav veltīgi izniekota, bet piepildīta
Vēl viena ziema nu gaišām atmiņām vīta.
Sveicējus sagaidi moža un nepagurusi,
Bet gadu, pa jokam sāc skaitīt uz otru pusi.
