Gaidot visu mīlētāju skaistākos svētkus – Valentīna dienu, portāls “www.aluksniesiem.lv” aicināja iesūtīt pašsacerētus dzejoļus un stāstus par mīlestību. Tika iesūtīti 12 darbi – 2 stāsti un 10 dzejoļi. Publicējam labākos darbus, kuru autorus redakcijā gaida pārsteiguma balviņas.
Nevar, jo vienkārši
nevar
Nevar mīlestību ar roku noķert
Un slepus to kabatā bāzt.
To vajag ar savu sirdi tvert
Un caur smaidu otram dot.
Nevar mīlestību plaukstā kā putnēnu,
Cieši saspiestu, turēt un vaļā nelaist.
Tai savu brīvības lidojumu vajag dot,
Lai ceļu īsto tā atrast spēj.
Nevar mīlestību ar varu piekalt pie staba
Un ar atslēgu to uz mūžu slēgt.
Mīlestība pati zinās, kurā vietā
Uz mūžu palikt un prom nesteigt,
Un tukšumu tumsā ar gaismu pildīt.
Adrija
* * *
Kas gan ir tā mīlestība?
Vai tā ir jūtu priekšrocība?
Par manu novājināto prātu,
Ar drūmām domām klātu.
Manī valda tukšums,
Bet vai mīlestība ir patvērums?
No pelēkās un drūmās ikdienas.
No ieslodzījuma četrās sienās
Žēl, ka nav iespējas vairs nevienas,
Lai padarītu skaistākas šīs dienas.
Bet izeja ir, un tā ir mīlestība,
Viss, ko man vajag, ir pacietība.
Jo pie katra no mums viņa kādreiz atnāks,
Atnesīs labo, bet visu slikto savāks.
Katru nomāc vientulība,
Bet vienmēr izglābs mīlestība.
Kristiāns Vlads
Uzdāvini man nedaudz
mīlestības!
Tas izklausīsies pavisam savādi, ja es teikšu, ka nedāvini man rozes, nepērc man dārgas dāvanas un nesoli zvaigznes atnest no debesīm. Tie ziedi novītīs necerēti ātri, atgādinot par to, ka nekas nav mūžīgs. Dāvana ieguls plauktā un apklāsies putekļiem. Zvaigznes jau man pieder, kad karstas vasaras naktī pēc pirts atguļos zālē un sveicinu tās kā senas draudzenes.
Lūdzu, vienkārši uzdāvini man nedaudz mīlestības! Pavisam nedaudz vienkāršas, sirsnīgas mīlestības. Mīļais, lūdzu, noliec televizora pulti malā un pavaicā, kā pagāja mana diena, paskaties man acīs, kā tu katru vakaru veries televizora ekrānā, un pasaki, kas tevi šodien nomāc. Varbūt noskūpsti mani vēlreiz, kā toreiz, kad to ar drebošu sirdi darīji pirmo reizi, un tu redzēsi, ka pie friziera šodien es aizgāju tādēļ, lai tu sajustu mani, kā toreiz šalcošas Gaujas krastos, kad lūdzi par sievu man kļūt.
Dažreiz sievietei nevajag daudz, tikai apziņu, ka viņu mīl, un dāvā kaut nedaudz savas mīlestības, kura nemanot pazudusi laika rata un pasaules moderno komunikāciju mudžekļos.
Marta Vītola
* * *
Mīlestība ir kā velnišķīga mūzika,
Tās skaņas liek lēkāt mūsu sirdij.
Mīlestība kā sarkana tulpe atveras,
Kad dzeltenā saule pār mums paceļas.
Mēs mīlestības varā pakļauti,
Kam laimīga vai nelaimīga tā,
Bet pati stiprākā mīlestība
Atlikušo mūžu liek aizvadīt.
Bet kas ir tā mīlestība?
Tā ir sajūta, kura jāsajūt.
Un savu īsto jāatrod.
Galvenais – tā ir pacietība,
Mūsu dzīves pamācība.
Elvis Strapcāns
