Anita Grīvniece, Alūksnes novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja:
Uzskati nav
viennozīmīgi
Sabiedrības uzskati par laulību un tās nozīmi nav viennozīmīgi. Daži uzskata, ka laulība ir vērtība, neatņemama pilnvērtīgas dzīves sastāvdaļa, bet citiem pareiza šķiet kopdzīve bez laulības. Par ieceri veidot pirmslaulību mācību programmu pāriem šobrīd grūti spriest, jo ir lietas, ko nevar iemācīt: tās vai nu ir, vai nav. Uzskatu, ka šī programma nevar būt tikai lekciju veidā, tai arī nevajadzētu piešķirt obligātuma statusu. Iepriekšējā gada statistika liecina, ka laulības šķīrēju lielākā daļa ir pāri, kas laulībā nodzīvojuši 10, 20 un vēl vairāk gadus. Salīdzinoši neliels ir šķirto laulību skaits, kur pāri nodzīvojuši kopā līdz 5 gadiem. Šķirto laulību skaits gan nav objektīvs laulību noturības rādītājs – uzskatu, ka laulības reģistrācija katram pārim ir pārdomāts un izsvērts lēmums. Daudzi pāri šobrīd atturas reģistrēt laulību, par ko nereti runājam, reģistrējot kopējo bērnu. Atrunas parasti saistās ar to, ka: nepaspējām, nepadomājām, kad bērns paaugsies, ko tas mainīs un tamlīdzīgi. Dažus attur tas, ka laulību nevar reģistrēt uzreiz – vienlaikus ar bērna dzimšanas apliecības saņemšanu. Pastāv uzskats, ka laulība neko nemainīs ne savstarpējās attiecībās, ne sadzīvē. Dzīvojot nereģistrētā laulībā, ja rodas problēmsituācijas, piemēram, strīdi par uzturlīdzekļiem bērniem, kopīgu īpašumu sadale, veselības problēmas vai pat kāda no kopdzīves partneriem nāve, izgaismojas nereģistrētu attiecību ēnas puses. Tas savukārt rada liekas problēmas pašiem, bērniem, vecvecākiem. ◆
Alda Liepiņa, kāzu rīkotāja un vedējmāte 23 gadus
Apmācīt kā šoferus kursos
Nebūtu slikti, ja būtu pirmslaulību mācību programma, ko jaunie pāri apgūst un kur viņus izglīto par laulāto dzīvi, atbildību, ģimeni un bērniem. Arī topošajām māmiņām ir apmācības – kādēļ nevarētu apmācīt topošo vīru un sievu? Ir daudz jaunu ģimeņu, kas šķiras, nesadzīvo kopā, jo ir neskaidrības par ģimenes dzīvi. Ir pirmā jūsmīgā mīlestība, ilūzija par baltu kleitu un kāzām, ātri apprecas, bet nepaiet ilgs laiks un pāris izšķiras, jo neprot sadzīvot un nosargāt savas attiecības. Viens ir draudzēties, katram dzīvojot savā mājā, bet pavisam cits – dzīvot kopā. Arī kad ģimenē sāk gaidīt bērniņu, attiecības kļūst citādākas. Ir ļoti svarīgi, lai vīrs dzīvo tam līdzi, bet diemžēl visi vīri tā nedara un sieva – topošā māmiņa paliek novārtā, jo jaunais vīrs vēl grib iztrakoties. Tādēļ izglītojošas mācības par ģimenes dzīvi – gandrīz kā šoferu kursi – būtu vērtīgas. Ir vecāki, kuri par to runā ar saviem bērniem, tādējādi viņus sagatavojot jaunajam dzīves posmam, bet ir vecāki, kuriem neko tādu bērns nekad neuzdrošināsies pajautāt vai arī kuri atbildēs: „Dzīvosiet – redzēsiet!” Arī no mūsu dzīvē ievadītajiem pāriem ne visi dzīvo laimīgi. Mana pieredze liecina, ka daudzi pāri atzīst – no kāzu organizēšanas neko nesaprot. Reizēm cilvēkiem šķiet, ka uzrīkos vērienīgas kāzas un viss būs jauki, bet ne vienmēr viss ir vajadzīgs. Sarūgtina, ja pāris nosvin greznas kāzas, kur viss ir šikākais un dārgākais, bet pēc neilga laika jau izšķiras, jo ir pārsteigušies visās lietās. ◆
Antons Balodis, precējies pusgadu
Galvenais – vēlme precēties
Man ir grūti spriest par tendencēm valstī kopumā, jo katram cilvēkam ir individuāla situācija un problēmas, kādēļ izvēlas vai neizvēlas reģistrēt laulību. Kad mēs ar sievu precējāmies pērn augustā, biju gatavs laulībai, apzinājos tās uzliktos pienākumus, tādēļ man šādas īpašas apmācības nebūtu nepieciešamas. Ja apmācības paredzētas jauniešiem, pieļauju, ka viņiem tas varētu būt lietderīgi. Varbūt arī ne visiem, bet tiem, kuri to vēlas un izjūt par nepieciešamu. Grūti spriest par to, vai ar šādu mācību palīdzību valstī var samazināt nereģistrēto laulību skaitu – varbūt tikai nedaudz. Tad ir jautājums arī par to, vai šāds neliels ieguvums būs vērts ieguldīto līdzekļu un patērētā laika. Manuprāt, labāk ir dzīvot oficiāli reģistrētā laulībā – tad cilvēki ir vienota ģimene oficiāli un nerodas nekādi pārpratumi. Turklāt laulībai ir arī savas zināmas privilēģijas. Sabiedrībā ir diezgan daudz pāru, kuri izvēlas dzīvot nereģistrētā laulībā – arī starp maniem paziņām un draugiem. Iemesli tam ir dažādi – to nevēlas vīrietis vai sieviete, ir arī gadījumi, kad atrunājas, ka trūkst līdzekļu kāzu rīkošanai. Pēc savas pieredzes varu teikt – lai reģistrētu laulību dzimtsarakstu nodaļā, daudz naudas nevajag, ir tikai jābūt vēlmei to darīt, jo ne vienmēr dzīvē svarīgākais ir nauda. Turklāt, ja cilvēki strādā, tad var atlicināt naudu arī nelielām svinībām vai paņemt nelielu aizdevumu, ko var atmaksāt dažu mēnešu laikā. Protams, ja nav pastāvīga darba un ienākumu, tad ir citādāk un grūtāk. ◆
