Pār visu zemi mīlestība valda, tā var būt rūgta, sūrena vai salda. Ak, cik tas sen, kad rakstījām viens otram vēstules un ar nepacietību tās gaidījām. Ko satiekoties nepateicām – to vēstulēs uzrakstījām.
Saņemt vēstules jaunieša dzīvē, it sevišķi laukos, bija ļoti skaisti mirkļi. Tur kopā savijās gan ilgas, sapņi, gan nākotnes cerības. Lai tēlaināk izteiktos, tika izmantotas dzejnieku dzejas vārsmas. Tāds bija to dienu laiks, kad vēl neeksistēja televizori un nebija mobilo telefonu. Bet kādēļ gan nevarētu atskatīties uz tiem laikiem, kad vēstulēm bija liela vērtība? Pastnieki tika ļoti gaidīti, līdz ar to zināmā mērā celti godā. Vēstules saņemt bija liels prieks. Tās skaitījās kā draudzības un mīlestības dokuments. Šo vēstuļu rakstītāji sevi ir dēvējuši par Džuljetu un Romeo.
Varbūt arī mūsdienu jauniešiem derētu ieklausīties sendienu rakstītajās vēstulēs, kurās tiek uzskatīts laiks par iepazīšanās vērtību un vienam otra dzīves izpratni divu gadu garumā. Literāri muzikālā koncertfilmā, kura pamatā radusies koncerta laikā, vēstules lasa un raksta Alūksnes novada skolu audzēkņi – Una Ellerte un Elvis Strapcāns, skolotājas Ineses Kaulakanes iedvesmoti. Dziesmas dzied Linda Berkule, Skaidrīte Melne un ģitārists Andris Voicišs. Dziesmu teksti paņemti no manas pūralādes. Šo filmu varēs drīzumā arī redzēt.
