Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi un starpinstitūciju
saskaņošanai nodevusi Dzīvojamo telpu īres likumprojektu, kas paredz
mazāku īrnieku tiesību aizsardzību nekā patlaban spēkā esošais likums
“Par dzīvojamo telpu īri”.
EM informēja, ka patlaban ir spēkā 1993.gada likums “Par dzīvojamo
telpu īri”, kas ietver izteiktu īrnieku tiesību aizsardzību, turpretī
izīrētāja tiesības ir ievērojami ierobežotas. Ministrija sākusi darbu
pie jauna regulējuma izveides, lai sabalansētu īrnieka un izīrētāja
interešu ievērošanu.
Ministrijas izstrādātais likumprojekts paredz, ka dzīvojamās telpas
īres līgumu slēdz uz noteiktu laiku. Tādējādi likums neparedz iespēju
noslēgt beztermiņa īres līgumus, kā to paredz spēkā esošais likums.
Jaunā prasība ir saistīta ar apsvērumu, ka patlaban īrnieka ģimenes
locekļiem ir tiesības pārslēgt īres līgumu īrnieka nāves, rīcībnespējas,
kā arī dzīvesvietas maiņas gadījumā, tomēr jaunajā likumprojektā šādas
tiesības nav paredzētas.
Likumprojekts paredz, ka īrniekam ir tiesības lietot dzīvojamo telpu
un veikt lietošanā nodotās dzīvojamās telpas kosmētisko remontu, ja vien
dzīvojamās telpas īres līgums to neaizliedz. Tāpat likumprojekts
īrniekam atļauj iemitināt ģimenes locekļus un citas personas.
Tajā pašā laikā likumprojektā ir būtiski sašaurinātas īrnieka ģimenes
locekļu tiesības un pienākumi. Ja patlaban spēkā esošais likums paredz
īrnieka ģimenes locekļiem tādas pašas tiesības un pienākumus kā
īrniekam, tad jaunais regulējums paredz noteikumu, ka īrnieka ģimenes
locekļi un dzīvojamā telpā iemitinātās citas personas patstāvīgas
tiesības uz izīrētās dzīvojamās telpas lietošanu neiegūst.
Attiecībā uz īres maksu likumprojekts nosaka, ka dzīvojamā telpa tiek
nodota lietošanā par maksu, tās apmēru līgumslēdzējām pusēm nosakot
naudā un ierakstot īres līgumā. Izīrētājs īres maksu var paaugstināt ne
biežāk kā vienu reizi kalendārā gadā, ja īres līgumā ir paredzēti
nosacījumi un kārtība īres maksas paaugstināšanai.
Likumprojekts paredz, ka izīrētājs varēs izbeigt dzīvojamās telpas
īres līgumu, izliekot īrnieku, ja viņš, viņa ģimenes locekļi vai citas
personas, kuras dzīvo kopā ar viņu, bojā vai posta dzīvojamo telpu.
Tāpat izīrētājs varēs izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, ja īrnieks
trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu vai nemaksā par
pakalpojumiem.
Likumprojekts ir papildināts ar jaunu dzīvojamās telpas īres līguma
izbeigšanas pamatu – īres līguma izbeigšana pārmērīgu zaudējumu dēļ.
Likumprojekts paredz, ka gadījumos, kad īrnieks rada izīrētājam
pārmērīgus zaudējumus, izīrētājs var izbeigt īres līgumu, noteiktā
termiņā par to brīdinot īrnieku. Īrnieka izlikšanu no dzīvojamām telpām
uz izīrētāja brīdinājuma pamata nodrošinās policija.
Ja izīrētājs vēlēsies pārtraukt līguma darbību pirms termiņa, tiek
rosināts noteikt dažādus brīdinājuma termiņus atkarībā no dzīvojamās
telpas īres līguma termiņa – vismaz mēnesi iepriekš, ja īres līgums
noslēgts uz laiku līdz gadam, vismaz trīs mēnešus iepriekš, ja līgums ir
noslēgts no viena līdz trim gadiem, un vismaz sešus mēnešus iepriekš,
ja līgums noslēgts uz vairāk nekā trim gadiem. Īrnieks var izbeigt
dzīvojamās telpas īres līgumu jebkurā laikā, izņemot, ja noslēgtais
līgums atļauj vienpusēju atkāpšanos no tā.
Tāpat likumprojekts paredz, ka dzīvojamās telpas īpašnieka maiņas
gadījumā jaunajam īpašniekam ir jāturpina līgumsaistības ar tiem
īrniekiem, kuru līgumi ir ierakstīti Zemesgrāmatā. Lemjot par
Zemesgrāmatā neierakstīta līguma pārtraukšanu, īpašniekam jādod īrniekam
piemērots laiks dzīvojamās telpas atbrīvošanai, iepriekš brīdinot par
telpu atbrīvošanu noteiktajos termiņos.
Likumprojekts arī paredz pienākumu pašvaldībām izveidot īres līgumu
reģistru, kas ietvertu ziņas par izīrētas dzīvojamās telpas adresi,
izīrētās dzīvojamās telpas īrnieku un citām personām, kas lieto
dzīvojamo telpu. Tāpat reģistrā būtu ietverama informācija par
dzīvojamās telpas īres līguma termiņu.
Minētos priekšlikumus EM sagatavojusi sadarbībā ar Tieslietu
ministriju, Rīgas domi un citām iesaistītajām pusēm. Tāpat priekšlikumu
izstrādes gaitā notika vairākas sanāksmes, kurās tika vērtēti
priekšlikumi dzīvojamo telpu īres tiesisko attiecību regulējuma
pilnveidošanai. Darba grupā piedalījās valsts institūciju un pašvaldību
pārstāvji, īres tiesībās praktizējoši advokāti un Latvijas Universitātes
mācību spēki, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvji.
Patlaban likumprojekts atrodas saskaņošanas procesā ar iesaistītajām
pusēm, un par tā pieņemšanu vēl būs jālemj Ministru kabinetam un
Saeimai.
