Ja Saeima pieņemtu valdības atbalstītos priekšlikumus likumā “Par
zemes privatizāciju lauku apvidos”, kas nosaka virkni ierobežojumus
zemes iegādei, tās cena īstermiņā varētu samazināties, uzsvēra atsevišķi
biznesa portāla “Nozare.lv” rīkotās diskusijas dalībnieki. Savukārt
citi sliecās domāt, ka zemes cena nekritīs, bet lēnām pieaugs un
ilgtermiņā zeme tās īpašniekiem būs kā zelta kapitāls.
“Ilgtermiņā pilnīgi skaidrs – tiem, kuriem patlaban pieder mežs vai
zeme, tas būs zelta kapitāls, ja vien nākamajām paaudzēm īpašumu
noturēs, to nepārdodot. Jau patlaban perspektīvākās eksporta nozares ir
lauksaimniecība un pārtika. Ņemot vērā prognozējamo pieprasījumu pēc
pārtikas un koksnes, šis ir nenovērtējams kapitāls,” sacīja Saeimas
deputāts, partijas “Vienotība” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja
vietnieks Edvards Smiltēns.
Investīciju kompānijas “NCH Riga” vadītājs Kārlis Cerbulis
prognozēja, ka pašreizējā zemes cenu starpība ar Rietumiem
nesamazināsies, un Latvijā tā ir vidēji trīs reizes zemāka. “Protams,
zemes vērtībai jāpieaug, lai zemnieki varētu veiksmīgāk kreditēties.
Vietējie zemnieki jau tagad aktīvi pērk zemi, piemēram, visa zeme, ko
manis pārstāvētais amerikāņu pensiju fonds pirms 15 gadiem iepircis un
iznomājis, pārdota atpakaļ vietējiem zemniekiem. Un zemes cena patiešām
kāpj,” sacīja Cerbulis.
Savukārt saimniecības “Mežacīruļi” līdzīpašnieks Juris Cīrulis
norādīja uz pašvaldību ietekmi cenu veidošanā. “Manā pusē Zemgalē zemes
cenu bieži vien nosaka pašvaldības, kuras ar vienu blīkšķi var cenu
uzraut augšā. Piemēram, pašvaldība pārdod savu zemi ar sākuma cenu 3000
latu par hektāru un izsoles soli – 500 latu. To gan nopirka vietējais
zemnieks, bet nu cena ir astronomiska. Nekad neko nevar prognozēt,
turklāt būtisks faktors ir arī zemes auglības novērtējums. Jebkurā
gadījumā zemes cena nekritīs, tikai lēnām pieaugs,” atzina zemnieks.
Tikmēr agronoms Valdis Dzenis sacīja, ka zemes cenās neesot nekādas
sistēmas – katrs īpašnieks uzliek tādu summu, kādu grib, un tad nogaida,
kas nu būs. “Iznākumā neviens nepērk un zeme stāv neapstrādāta. Mana
kaimiņiene uzlika cenu 2000 latu par hektāru, atradās pircējs, un viņa
ātri pielika klāt vēl 1000 latu.”
Kompānijas “Foran Real Estate” līdzīpašnieks Gundars Skudriņš atzina,
ka ražojošai zemei Zemgales pusē cenu kritums nav gaidāms, jo tur ir
ļoti liela konkurence. “Vidzemē, Latgalē, kur lauksaimniecības zeme
vairumā ir aizaugusi un ārzemnieki mēģina ar saviem līdzekļiem to
atgriezt ražošanā, tur gan būs būtisks, vismaz 20% liels, cenu kritums,”
prognozēja uzņēmējs.
Viņš atzina, ka viņa īpašumā Cēsu novadā zemes cena patlaban ir ap
1000 latu par hektāru. “Apsaimniekoju 500 hektāru, nav plāna pirkt klāt
papildus zemi, bet gan palielināt ražošanu uz jau esošajiem hektāriem.
Saimniecībā ir ap 100 hektāru ārstniecības augu, un mums subsīdijas ir
mazsvarīgas, jo uz apgrozījuma fona no viena hektāra tas neko daudz
nenozīmē,” skaidroja uzņēmējs.
Arī Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe
teica, ka neredz iemeslu zemes cenas samazinājumam. “Cena varētu
mainīties dažādu iemeslu dēļ, piemēram, šogad kailsala dēļ varētu
nākties pārsēt daļu ziemāju, vajadzēs naudu, daži zemnieki rudenī
bankrotēs, un, lai atdotu parādu, būs jāpārdod zeme. Tomēr kopumā cerēt,
ka zeme Latvijā kļūs lētāka, nav iemesla, tas nenoliedzami ir
kapitāls,” sacīja Gulbe.
Diskusijā piedalījās nacionālās apvienības VL-TB/LNN deputāts
Dzintars Kudums, biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja
vietnieks un saimniecības “Mežacīruļi” līdzīpašnieks Cīrulis,
investīciju kompānijas “NCH Riga” vadītājs Cerbulis, Lauksaimniecības
tirgus veicināšanas centra vadītāja Gulbe, uzņēmējs, lauksaimnieks,
kompānijas “Foran Real Estate” līdzīpašnieks Skudriņš, Saeimas deputāts,
partijas “Vienotība” frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Smiltēns, kā
arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāvis, agronoms
Dzenis.
Kā ziņots, likums “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” nosaka, ka
ar 2014.gada 1.maiju beidzas pārejas periods un ES dalībvalstu pilsoņi
un ES dalībvalstīs reģistrētas juridiskās personas zemi oficiāli var
iegūt īpašumā pēc tādiem pašiem noteikumiem kā Latvijas pilsoņi vai
uzņēmumi.
Ministru kabinets 21.janvārī atbalstīja Zemkopības ministrijas
sagatavotos grozījumus likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”,
kas maina tiesības iegādāties lauksaimniecības zemi, tostarp nosakot, ka
personām obligāti jāsāk zemes apsaimniekošana trīs gadu laikā no tās
iegādes.
