Tagad, kad
Gaismas pils gatava, daudzi nemaz nezina, kā šī ideja radās un kā
tā tika realizēta. Presē lasāmais bieži vien ir uz pieņēmumiem
balstīts un ir patālu no patiesības.
Īstenībā
problēmu sāka risināt laikraksts „Padomju Jaunatne”, kas 1987.
gada 21. novembrī publicēja lielapjoma Intas Lehmusas-Briedes
interviju ar Viļa Lāča Latvijas PSR Valsts bibliotēkas
komjauniešu sekretāri Maiju Maļinovsku par Latvijas lielākās
bibliotēkas grāmatu krātuvju ļoti slikto stāvokli. Situāciju
raksturoja Daiņa Berdigāna dramatiskie fotoattēli. Lai situāciju
paspilgtinātu un darītu drošāku, „Padomju Jaunatne” palīgā
aicināja Ojāru Rubeni un Edvīnu Inkēnu. Tajā pašā sestdienas
vakarā Latvijas Televīzija rādīja „Stopkadru”. Tā laika
mierīgajā atmosfērā tas kļuva par izcilu notikumu, kas
līdzinājās iepriekšējai Daiņa Īvāna un Artura Snipa cīņai
pret Daugavpils HES būvniecību. Padomju laikā šāda publikācijas
un raidījumi bija reti.
Pēc dažām
dienām Latvijas Televīzijā parādījās raidījums „Risinājumu
meklējot”, kas bija vairāk nekā graujošs – 15 minūšu vietā
tas ilga vairāk nekā stundu un šī raidījuma dēļ pat tika
mainīta visa vakara programma. Tā vēl nekad iepriekš padomju
laika sterilajos raidījumos nebija bijis – skatītāji varēja
vien nenoskatīties, kā Rīgas pilsētas izpildkomitejas
priekšsēdētājs Alfrēds Rubiks un kultūras ministrs Jāzeps
Barkāns bāra un rāja „Padomju Jaunatnes” redaktoru par
politisko bezatbildību un pretpadomju propagandu.
„Padomju
Jaunatnes” un Latvijas Televīzijas tālākā sadarbības
turpinājās un Latvijā šajā ziņā gāja varen karsti. Par Viļa
Lāča Latvijas PSR Valsts bibliotēkas grāmatu bēdīgo stāvokli
sāka rakstīt visas avīzes, šī tēma bija aktuāla
radioraidījumos , lekcijās, politinformācijās, vienīgās
(komunistiskās) partijas un komjauniešu sanāksmēs, to apsprieda
dažāda rangu deputātu sesijās, kā arī katra dzīvokļa virtuvē.
Par valsts
galvenās grāmatu glabātuves skumjo likteni satraukumu pauda daudzi
sabiedrībā zināmi cilvēki. Daudzas lasītāju vēstules tika
publicētas laikrakstos, kuru tirāžas bija desmitiem reižu
lielākas nekā tagad – interneta laikmetā.
Par Viļa Lāča
Latvijas PSR Valsts bibliotēkas ēku stāvokli neapmierinātību
pauda pat LKP Rīgas pilsētas X plēnums. Republikas Ministru padomi
asi kritizēja pirmais sekretārs Arnolds Klaucēns.
1988. gada
janvāra nogalē bija divi ievērojami notikumi – televīzijā
nodibinājās „Labvakars” un Latvijas PSR Ministru Padome
pieņēma lēmumu Rīgā celt jaunu bibliotēkas kompleksu, lai
izvietotu tajā V. Lāča Latvijas PSR Valsts bibliotēku. Savukārt
Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomiteja saskaņā ar
Rīgas pilsētas ģenerālplānu par bibliotēkas kompleksa
celtniecības vietu noteica Uzvaras bulvāra, Kuģu ielas, Akmeņu
ielas un Valguma ielas rajonu.
1988. gada 3.
februārī redakcijā tika saņemta vēstule:
V. Lāča
Latvijas PSR Valsts bibliotēkas kolektīva vārdā izsakām sirsnīgu
pateicību laikraksta “Padomju Jaunatne” kolektīvam un
personīgi redaktoram Andrejam Cīrulim un žurnālistei Intai
Lehmusai par ieinteresētību, konsekvenci un neatlaidību, rosinot
sabiedrisko domu Valsts bibliotēkas turpmākā likteņa izlemšanā.
Apliecinot Jums dziļo cieņu,
atklātās partijas sapulces vārdā
|
Direktora vietniece |
I. Beijere |
|
Direktora vietniece |
G. Dēliņa |
|
Direktora vietniece |
S. Sardiko |
|
Partijas biroja sekretāre |
L. Bernharde |
|
Arodkomitejas priekšsēdētāja |
M. Dimenšteine |
|
Tautas kontroles grupas priekšsēdētāja |
L. Žeglova |
|
Komjaunatnes komitejas sekretāra vietniece |
A. Celma» |
Līdzīga vēstule
tika nosūtīta uz Latvijas TV.
Tas notika tieši
pirms 26 gadiem.
Tagad par to visu
detalizēti daudzos rakstos varat izlasīt vietnē:
www.barikadopedija.lv
Te ir īpaša
tēma: Latvijas Nacionālā bibliotēka – V. Lāča Latvijas PSR
Valsts bibliotēka –
http://www.barikadopedija.lv/raksti/Latvijas_Nacion%C4%81l%C4%81_bibliot%C4%93ka_-_V._L%C4%81%C4%8Da_Latvijas_PSR_Valsts_bibliot%C4%93ka
Barikadopēdijā
iespējams ne vien izlasīt tekstus, bet arī redzēt publikāciju
oriģinālus! Tepat varat atrast Jāņa Dripes rakstus par to, kā
iesākās sadarbība ar slaveno arhitektu Gunāru Birkertu un par
viņa viesošanos Rīgā.
Barikadopēdijā
ielikto materiālu lasīšana būtu derīga daudziem. Un jo īpaši
skeptiķiem. Cīņa par valsts bibliotēku bija solis pretī Latvijas
neatkarībai. Pat pašiem to neapzinoties.
Un tāpēc tagad
pret Gaismas pili pienākas izturēties ar cieņu – kā pret mūsu
valstiskuma, garīguma un kultūras simbolu.
