Eiropas Parlaments ir uzsācis informācijas kampaņu pirms nākamgad gaidāmajām vēlēšanām, uzsverot, ka balsotāji var izmantot savas tiesības ietekmēt Eiropas nākotni. Vēlēšanas ir paredzētas 2014.gadā no 22. līdz 25.maijam, bet Latvijā – 24.maijā.
“Dalībvalstu balsotājiem ir unikāla iespēja noteikt nākamā parlamenta sastāvu un līdz ar to turpmākās likumdošanas kursu. Kampaņai būs četri posmi. Pirmais posms ir sākts septembrī, iepazīstinot ar vadmotīvu “Nāc. Runā. Panāc.” Tā mērķis ir skaidrot Eiropas Parlamenta pilnvaras un tā ietekmi uz dalībvalstu iedzīvotāju dzīvi. Otrajā posmā, kas turpināsies līdz nākamā gada februārim, padziļināti informēs par parlamenta darbību un nozīmi pasaulē. Trešais posms – priekšvēlēšanu kampaņa – sāksies februārī, aicinot visus doties pie vēlēšanu runām. Pēc vēlēšanām būs kampaņas noslēguma posms, kurā būs Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vēlēšanas un jauno komisāru inaugurācija,” stāsta Eiropas Parlamenta runasvīra padomniece Žaneta Vegnere.
Informācijas kampaņai ir paredzēts tērēt 16 miljonus eiro visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tas nozīmē, ka vienam iedzīvotājam iznāk gandrīz 3 centi, kas, protams, nav daudz. Trešā daļa no finansējuma ir paredzēta aktivitātēm sociālajos tīklos, lai uzrunātu gados jaunākos vēlētājus. Lisabonas līgums nosaka Eiroparlamentam plašākas likumdošanas pilnvaras. “Piemēram, agrāk Eiroparlamenta deputāti nelēma par lauksaimniecības politiku un tās īstenošanai paredzēto finansējumu, kurā aktīvi iesaistījās mūsu valsts Eiroparlamenta deputāti, panākot lielākus tiešmaksājumus Latvijas lauksaimniekiem. Tāpat tiek lemts par imigrācijas politiku un pilsoņu tiesībām, tātad par Eiropas Savienības valstu iekšējām lietām. Tas nozīmē, ka nostiprinās ne tikai parlamenta ietekme, bet arī faktiskā vara,” skaidro Ž.Vegnere.
Jaunais Eiroparlaments ievēlēs nākamo Eiropas Komisijas prezidentu, kas nomainīs Žozē Manuelu Barrozu. To izraugoties, tiks ņemti vērē Eiroparlamenta vēlēšanu rezultāti, to paredz Lisabonas līgums. “Nav zināms, kā šis līguma noteikums tiks interpretēts. Taču ir skaidrs, ka interpretācija veidos precedentu. Turklāt Eiropas politiskās partijas nominēs kandidātus šim amatam jau pirms vēlēšanām,” norāda Ž.Vegnere. Viņa uzsver, ka šoreiz vēlēšanu kampaņa ir citādāka. Tajā būtiska nozīme ir politiskajam kontekstam – vēlētāji noteiks, kas pārvaldīs Eiropu. Latvijā balsojumu var ietekmēt gan apstākļi pēc ekonomiskās krīzes, gan eiro ieviešana, gan arī bezdarbs un citi sociāli jūtīgi aspekti. ◆
◆ Līdz šim visās Eiropas Parlamenta vēlēšanās balsotāju aktivitāte ir mazinājusies:
1979.gadā – 63 %,
1984.gadā – 61 %,
1989.gadā – 58,5 %,
1994.gadā – 56,8 %,
1999.gadā – 49,4 %,
2004.gadā – 45,5 %,
2009.gadā – 43 %.
◆ Eiropas Parlamentā ir 736 deputāti.
◆ Tāpat kā pārējiem 375 miljoniem eiropiešu Latvijas vēlētājiem ir tiesības balsot, piedaloties Eiroparlamenta vēlēšanās.
