Domāju, ka katram ir nācies izlemt, vai atklāt savus personas datus situācijās, kad to nepieciešamība nav saprotama vai šķiet pilnīgi nevajadzīga. Acīmredzot tā tas ir ne tikai Latvijā, tāpēc Eiropas Parlamentā (EP) šobrīd notiek diskusijas par labāku datu aizsardzību, veicot šīs jomas reformu. Vēl pirms EP vēlēšanām 2014.gada maijā ir paredzēts pieņemt likumprojektu par datu aizsardzību.
Var nedot savus datus, bet…
Atgriezusies no žurnālistu semināra Briselē, kur bija iespēja tikties ar EP deputātiem un amatpersonām, biju nolēmusi sekot ieteikumam – nedot savus datus visur, kur tie tiek prasīti. Taču secināju, ka tas nebūt nav tik vienkārši. Gribēju samaksāt pastā par žurnāla abonēšanu, kam, manuprāt, pietiek zināt adresi, uz kuru žurnāls jāpiegādā. Taču man prasīja arī telefona numuru. Atteicos teikt, taču darbiniece paskaidroja, ka citādi nevar… Jā, protams, varētu nosaukt izdomātu numuru, taču tad, iespējams, man adresētos zvanus saņemtu kāds cits. Un ko tad, ja man telefona nemaz nav? Diemžēl ir radīta tāda sistēma, kurā tiek prasīti personiskie dati arī bez īpašas vajadzības. Turklāt brīnāmies, kāpēc mums nemitīgi zvana un piedāvā gan dažādas preces, gan pakalpojumus, gan stāsta, ka esam laimējuši.
Klienta karti var saņemt anonīmi
Datu reformā tiek paredzētas katra tiesības dzēst informāciju, kā arī prasīt atļauju, lai izmantotu personas datus. EP deputāts Kārlis Šadurskis informē ka, direktīvai iesniegti 4800 priekšlikumi. “Piemēram, personai ir tiesības likt dzēst savus datus. Tomēr neatbildēts paliek jautājums, cik tālu personas brīvā griba var sniegties. Cik tālu tas ir likumdošanas jautājums, kādi dati tiek vākti, un cik tas tiek darīts kādai citai vajadzībai,” secina K.Šadurskis. Piemēram, persona nevar tā vienkārši pateikt, lai tiek izsvītrota no zemesgrāmatas. Piekrišana paredzēta gadījumiem, kad persona var izvēlēties. Piemēram, saņemot veikala klienta karti, var nesniegt pilnīgu informāciju, ja nav vēlmes e-pastā uzzināt par atlaidēm. Daudz ir diskutēts, vai ir droši anketās rakstīt personas kodu. Datu valsts inspekcijas direktore Signe Plūmiņa skaidro, ka nedrīkst prasīt vairāk datu, nekā tas ir nepieciešams. “Klientu kartes var izsniegt anonīmi – ar ciparu virknīti – klients Nr.1, Nr.2, Nr 3, vārds un uzvārds nav nepieciešams, tāpat arī adrese vai telefons,” norāda S.Plūmiņa. Ja veikalā prasa norādīt personas kodu, var jautāt, kādam mērķim tas ir vajadzīgs. Tādos gadījumos nereti viss beidzas ar rezumējumu – klients atsakās sniegt šo informāciju.
ES likumprojektu pieņems pavasarī
“Ja tu internetā saņem kaut ko par brīvu, tad tu neesi klients, bet produkts,” secina sociālā tīkla “Draugiem.lv” pārstāvis Jānis Palkavnieks. Viņš uzsver, ka daudzi internetā dalās ar datiem, ar kuriem nepavisam nevajadzētu dalīties. Piemēram, piesakoties darbā, tiek uzrakstīts kredītkartes numurs un arī slepenais kods vai internetbankas dati.
Par ES datu aizsardzības sistēmas “kapitālo remontu” pirmdien nobalsoja EP Pilsoņu brīvības, tieslietu un iekšlietu komiteja. Tas nozīmē, ka EP ir skaidrs mandāts sarunām ar dalībvalstu valdībām par to, kā bez kavēšanās nodrošināt datu aizsardzības noteikumu uzlabojumus. EP deputāti arī pieprasa lielākus sodus par šo noteikumu pārkāpumiem. “Iepriekšējā datu aizsardzības regula ir pieņemta 1995.gadā, tātad pirms interneta laika, tāpēc nav regulējama nekam, kas ir aktuāls tagad. Turklāt katrā dalībvalstī šie noteikumi ir citādi,” uzsver K.Šadurskis. Tas nozīmē, ka arī jaunā ES likumprojekta prasības katra valsts aktualizēs saskaņā ar vietējiem apstākļiem un vajadzībām. ◆
