Ķīna no Ukrainas zemi nomā,
Saviem tautiešiem pārtiku gādājot.
Varbūt mums arī te jāpadomā,
Kā šodien pelnīt, mazāk strādājot.
To zemi, ar kūlu kas aizaugusi,
Pirms pavasaris ir gaidīts klāt,
Mēs varētu izīrēt Ķīnai kaut pusi –
Tad nebūs ko kaifīgi svilināt.
Tas būtu viens saprātīgs risinājums –
Valstij pieaugtu valūtas krājums
Un visiem tiem, kas ar nerviem vājiem,
Gan pensionāriem, gan skolotājiem,
Maciņos vairāk monētu veltos
Un valdības reitingi tikai celtos.
Un nevajadzētu domāt ar bažu,
Ko iesākt ar pārbagāto ābolu ražu.
Bet varbūt Alūksnē, negaidot salnu,
Jāuzceļ kritušo ābolu kalnu? ◆
