Latvijas Universitātē svinīgi atvērta jaunā Latvijas Sarkanā grāmata – vērienīgākais un aktuālākais zinātniskais apkopojums par mūsu zemes retajām, apdraudētajām un diemžēl arī izzudušajām sugām. Kā norāda speciālisti, šis izdevums nav vienkārši sauss faktu krājums vai saraksts bibliotēkas plauktā. Tā ir mūsu valsts dabas tabula, kas beidzot sniedz precīzu un zinātniski pamatotu ainu par to, cik trausla patiesībā ir vide mums apkārt. Grāmata esot iespaidīgs darbs sešos sējumos un aptverot kopumā 1069 sugas. Tas detalizēti analizējot situāciju dažādās grupās – no sēnēm, ķērpjiem un sūnām līdz pat zivīm, putniem un zīdītājiem.
Jaunais izdevums kalpos kā nopietns atgādinājums tam, ka sugu saglabāšana nav tikai valsts iestāžu vai zinātnieku pienākums, bet gan mūsu visu kopēja atbildība. Lai uzskaitītās sugas nākotnē vairs nebūtu jāiekļauj apdraudēto sarakstos, ikviens no mums var ieviest nelielas, bet izšķirošas pārmaiņas savā rīcībā. Tā vislabāk izpaužas tad, kad zināšanas pārvēršam praktiskos darbos. Piemēram, samazinot ķīmisko līdzekļu lietošanu dārzos un izvēloties produktus, kas iegūti saudzīgā saimniekošanā, mēs netieši rūpējamies par tīru vidi. Tikai mūsu ikdienas rīcība noteiks, vai Latvijas dabas dārgumi saglabāsies arī nākamajām paaudzēm. Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidus ir viens no spilgtākajiem piemēriem tam, kā jaunajā Latvijas Sarkanajā grāmatā ietvertās zināšanas iedzīvināt praksē. Šis apvidus ar savu unikālo reljefu, stāvajiem pauguriem un dziļajām ezeru ieplakām ir mājvieta daudzām retām sugām, kuru pastāvēšana ir cieši saistīta ar tradicionālo lauku ainavu un dabisko mežu saglabāšanu. Šeit, kur daba savijas ar cilvēka darbu, katra saimnieka rīcība kļūst par daļu no lielā dabas saglabāšanas plāna. Veclaicenes puses iedzīvotāji un viesi var īpaši rūpēties par bioloģiski vērtīgajiem zālājiem, kas klāj pauguru nogāzes. Šīs pļavas bieži vien ir mājvieta Sarkanajā grāmatā minētajiem augiem, kam nepieciešama tradicionāla apsaimniekošana, piemēram, mērena ganīšana vai vēla pļaušana.
Tāpat Veclaicenes apkārtnes ezeri un mazās upītes ir būtiska dzīves vieta zivju un abinieku sugām. Vecie mežu masīvi, kas ieskauj ezerus, ir izšķiroši putnu, kā arī reto sūnu un ķērpju saglabāšanai. Apziņa, ka tieši mūsu pusē mīt sugas, kas citur Latvijā jau ir izzudušas, piešķir ainavai papildu vērtību. Izmantojot digitālos resursus, ko piedāvā Latvijas Universitāte un Dabas aizsardzības pārvalde, ikviens Veclaicenes un Alūksnes novada iedzīvotājs var kļūt par dabas pētnieku, kurš ne tikai pazīst savas puses retumus, bet arī ar lepnumu tos sargā nākotnei.
