Telefons kabatā vai viedpulkstenis uz rokas un aidā – ārā soļot. Tā daudziem kļuvusi par ikdienu: katru dienu doties aktīvā pastaigā un krāt soļus. Jo vairāk soļu, jo labāk. Un iemesls nav tikai sava labsajūta, bet arī vēlme ar katru soli atbalstīt savu skolu vai dzīvnieku patversmi aplikācijas “Walk15” veidotajos izaicinājumos.
Lai piedalītos soļošanas izaicinājumā, jālejuplādē aplikācija “Walk15”, jāreģistrējas un jāpiesakās kādam no izaicinājumiem, kam krāt soļus. Šobrīd populārākais ir “Soļo par savu skolu 2026”, kurā piedalās 46 730 cilvēki visā Latvijā. Otrs – “Soļi dzīvnieku patversmei”, kur ir 3 593 dalībnieki. Izvēloties izaicinājumu, jāizvēlas arī skola vai patversme, kuru pārstāvēt. Piemēram, Alūksnes novadā soļošanas izaicinājumā par skolām iesaistījusies Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija ar 438 dalībniekiem, arī Ziemeru pamatskola (270 dalībnieki), no Smiltenes novada arī Dāvja Ozoliņa Apes pamatskola (64 dalībnieki).
Kā ieradums, ne sacensība
Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija soļošanas izaicinājumā ierindojas augstajā 19. vietā. Visi dalībnieki, kuri krāj soļus skolas labā, var redzēt arī pārējo ģimnāzijas soļotāju kopējo sniegumu, tādējādi sekojot līdzi gan saviem, gan citu rezultātiem. Ir azarts un vēlme pārspēt pašam sevi un citus. Ģimnāzijas soļotāju vidū jau ilgāku laiku nepārspēts līderis ir alūksnietis Salvis Orlovs, kura sakrāto soļu skaits ievērojami pārsniedz pārējo dalībnieku rezultātus. Raksta tapšanas brīdī viņa kopējais soļu skaits – 424 764. Tāpēc sazinājāmies ar līderi, lai noskaidrotu, kā viņam tas izdodas. “Šis nav mans pirmais soļošanas izaicinājums. Pirmajā izaicinājumā soļi bija jākrāj savai pilsētai, bet šoreiz soļoju par ģimnāziju. Aptuveni 30 % no kopējā soļu skaita ikdienā nosoļoju darba laikā, savukārt atlikušos 70 % – pēc darba, dodoties pastaigās. Ir jāiet ārā un jāstaigā,” stāsta Salvis. Viņš arī nenoliedz, ka šobrīd papildu motivāciju dod tieši soļošana par skolu – lai ģimnāzija noturētos līderu pozīcijās.
Viņš gan pats regulāri neseko līdzi un nesalīdzina citu dalībnieku rezultātus – tikai sarunas laikā ieskatījās aplikācijā, lai redzētu, kā veicas pārējiem. “Nav tā, ka speciāli dzītos pēc pirmās vietas. Protams, reizēm pēc darba ir grūtāk sevi piespiest iziet ārā, taču, tiklīdz esi sācis iet, viss aiziet ar inerci,” stāsta Salvis. Darba dienās viņš pārsvarā staigā pa Rīgu, savukārt brīvdienās – kopā ar dēlu pa Alūksni. “Jāsaprot, ka kustoties mēs darām labu paši savai veselībai. Kad esi izstaigājies svaigā gaisā divas vai trīs stundas, pēc tam miegs ir daudz labāks, skābekļa ir pārpārēm. Ir taču jākustas, nevis jāsēž mājās un jāmeklē attaisnojumi, kāpēc neko nedarīt. Izej ārā un pakusties – jo vairāk sēdēsi mājās, jo vairāk stenēsi un vaidēsi, un jo mazāk arī gribēsies ko darīt. Šis ir veselīgs izaicinājums, kas rosina piecelties, iziet ārā un vienkārši sākt kustēties,” viņš uzsver.
No ikdienas pastaigām līdz līderpozīcijām
Viena no līderēm Kristīne Vabulniece neslēpj – pastaigās nākas doties piespiedu brīvprātīgi, jo jāved pastaigās suns. “Ļoti priecājos, ka man ir dzīvnieks, kā dēļ ir jāiet ārā un jākustas. Patiesībā tas ir dēla suns, bet, kopš dēls mācās Rīgā, tas ir kļuvis par mammas suni. Tie ir mani ikdienas soļi, un nav tā, ka ietu speciāli tikai izaicinājuma dēļ vien. Soļu skaits dienā ir mainīgs, reizēm dodos garākos pārgājienos, tad ir vairāk. Ikdienā tie ir ap 11 000,” stāsta Kristīne un teic, ka izaicinājums ir vērtīgs, īpaši tiem, kuri ikdienā ir mazāk aktīvi – tā ir laba iespēja sākt kustēties. “Pozitīvi ir arī tas, ka aplikācija atgādina, ja neesi nostaigājis tik daudz soļu, cik pats sev esi izvirzījis par mērķi. Ir laiks iet ārā, jo kustēties vajag. Nekas īpašs nav jādara – jālejuplādē tikai aplikācija un jākustas. Saskaitīs arī ikdienas soļus, un reizēm arī to ir daudz. Protams, izaicinājuma dēļ ir azarts un sacensība. Man tie ir ikdienas soļi, taču, ja kāds tieši šī izaicinājuma dēļ ir sācis vairāk staigāt, tas jau ir ļoti pozitīvi. Katrs solis ir svarīgs,” uzsver Kristīne. Soļu skaitīšanai nav nepieciešams viedpulkstenis – pietiek vien ar telefonu. Vienīgais nosacījums ir katru dienu ieiet aplikācijā, lai soļi tiktu saglabāti un nepazustu.
Soļi kā spēle ar mērķi
Savukārt Ilva Peperniece stāsta, ka arī viņai šis nav pirmais soļošanas izaicinājums. “Pagājušajā gadā piedalījos izaicinājumā “Solis tuvāk Latvijai”, kur mērķis bija sasniegt 350 000 soļu. Man tas izdevās, un par to saņēmu virtuālu nozīmīti. Aplikācija man jau bija telefonā, tāpēc saņēmu aicinājumu soļot par savu skolu, vēlāk arī par patversmi. Uzreiz pieteicos, jo jāiet,” stāsta Ilva. Ikdienā viņa daudz staigā, jo arī darbs ir saistīts ar kustību. “Protams, izaicinājuma dēļ paskatos, cik esmu dienā nostaigājusi, un, ja šķiet par maz, izeju vēl ārā. Ir azarts! Varbūt tas nav nekas ārkārtīgi svarīgs, bet ir interesanti,” saka Ilva. Vaicājot, vai sabiedrība kopumā ir pietiekami aktīva un kustīga, Ilva atzīst, ka tas ir ļoti dažādi – ir cilvēki, kuri regulāri kustas un sporto, bet ir arī tādi, kuri to nedara. Daļu tieši izaicinājumi pamudina sākt kustēties, savukārt citus neuzrunā nekas.
Ilva soļošanas izaicinājumu salīdzina ar kādreiz tik ļoti populāro “Draugiem.lv” spēli “Ferma”, ko spēlēja gandrīz visi – audzēja virtuālus dārzeņus, pieskatīja, lai nenovīst vai, laikus nenovāktus, tos kāds nenozog. “Tagad, cik dzirdu sev apkārt, azarts ir soļot. Varbūt esmu tādā “burbulī”, ka man tas ir visapkārt. Kad sāku piedalīties izaicinājumā, ģimnāzija bija ap 80. – 90. vietu. Pusotras nedēļas laikā ir tikusi 23. vietā. Tas ir ievērojams izrāviens. Nedrīkst atslābt, ir jāsoļo,” saka Ilva.
Pirmajā vietā – “Astes un Ūsas”
Soļus iespējams krāt arī par dzīvnieku patversmēm, un laikraksta uzrunātie aktīvie soļotāji piedalās abos izaicinājumos. Dzīvnieku mājas “Astes un Ūsas” vadītāja Elīna Dambe ir patīkami pārsteigta par iedzīvotāju atsaucību. Atšķirībā no skolu izaicinājuma, kur 30 labākās skolas saņems balvas, patversmju izaicinājumā nekādu balvu nav – cilvēki soļo vien entuziasma un atbalsta dēļ. Īpašs prieks, ka šobrīd “Astes un Ūsas” ieņem pirmo vietu, turklāt patversmei ir arī vislielākais soļotāju skaits – 452 dalībnieki. “Esmu gan pārsteigta, gan ļoti priecīga. Zinu, ka ir patversmes atbalstītāji, kuri patiešām iespringst, lai noturētu pirmo vietu, un tāpēc ļoti apzinīgi krāj soļus,” stāsta E. Dambe. Viņa skaidro, ka patversmēm izaicinājumam nebija jāpiesakās – organizatori paši izveidoja izaicinājumu, tajā iekļaujot pilnīgi visas Latvijas patversmes, un tikai informēja tās par dalību. “Mēs šo izaicinājumu īpaši nereklamējām un nepopularizējām. Par to “Facebook” uzrakstījām vien tad, kad jau bijām pirmajā vietā. Cilvēki kustas, soļo un atbalsta – un par to ir liels prieks,” saka E. Dambe.
“Soļo par savu skolu 2026” izaicinājums sākās šogad 5. janvārī un ilgs līdz 1. jūnijam, bet “Soļi dzīvnieku patversmei” līdz gada beigām. Tādēļ nav par vēlu pieslēgties un sākt soļot!
SOĻI, KAS VIENO VISU LATVIJU
Sazinoties ar “Walk15” un pastāstot, ka arī mūsu puses iedzīvotāji aktīvi iesaistījušies izaicinājumos, lietotnes pārstāvji neslēpa prieku un patīkamu pārsteigumu. “Pirms aptuveni sešiem gadiem “Walk15” sākotnēji bija lietotne, kas palīdzēja cilvēkiem plānot un atklāt jaunus pastaigu maršrutus. Taču kovida laikā, kad daudzi strādāja un mācījās no mājām, ļoti skaidri iezīmējās cita vajadzība – saglabāt ikdienas kustību un nepazaudēt veselīgus paradumus. Tieši šajā periodā radās pieprasījums ne tikai kustēties, bet arī fiksēt savus soļus, salīdzināt rezultātus un draudzīgi sacensties ar ģimeni, draugiem vai kolēģiem. Cilvēki meklēja veidu, kā sevi motivēt, un soļošana izrādījās ideāls risinājums, jo tā neprasa īpašu inventāru, prasmes vai vecuma ierobežojumus, to var darīt ikviens un jebkurā laikā. Apvienojot soļošanu ar digitālu platformu, izaicinājumiem un kopienas sajūtu, kustība kļuva aizraujošāka, redzama un jēgpilna. Tieši tā “Walk15” pamazām pārtapa par rīku, kuru šodien izmanto gandrīz 200 000 lietotāju tikai Latvijā un kas palīdz ikdienas soļiem piešķirt papildu motivāciju. Kustēties nenozīmē sportot profesionāli vai krasi mainīt savu ikdienu. Pietiek ar maziem soļiem: pastaigu, iešanu kājām uz darbu vai skolu, izkāpšanu pieturu agrāk. Kad redzi, ka kustas draugi, ģimene, kolēģi vai visa skolas kopiena, arī pats daudz vieglāk saņemies pamēģināt. Mūsu pieredze rāda, ka kustība ir lipīga. Pirmais solis bieži vien ir pats grūtākais, bet, kad tas ir sperts, pārējais notiek pavisam dabiski,” saka “Walk15” pārstāvis Latvijā Vladislavs Časnovičs.
