Alūksnes Kultūras centrā 20. februārī skanēs īpašs koncertuzvedums “Vizma Belševica – Es aiziet nevaru”, kas tapis par godu izcilās latviešu dzejnieces Vizmas Belševicas 95 gadu jubilejai. Uzvedums atklāj Vizmas Belševicas dzejas dziļumu, smeldzi, humoru un drosmi – īpašības, kas arī šodien skan pārsteidzoši laikmetīgi. Tā būs saruna par iekšējo brīvību, personisko atbildību un spēju palikt uzticīgam sev laikā, kad klusums nereti tiek sajaukts ar mieru.
Dzejnieces lomā iejūtas Nacionālā teātra aktrise Līga Zeļģe, balstoties uz V. Belševicas dienasgrāmatu pierakstiem. Dziedātājas Ieva Sutugova un Laila Ilze Purmaliete sniedz jaunas interpretācijas pazīstamajām dziesmām, savukārt jaunais solists Artūrs Biķernieks ar savu balsi un tembru izpelnījies skatītāju atsaucību, izpildot Ulda Stabulnieka un Raimonda Paula dziesmas. Kaspars Markševics ar dziļu iedziļināšanos dzejas tekstos īpaši aizkustina skatītājus.
Atgriešanās pie Alūksnes skatītājiem
Alūksnes skatītājiem šī radošā komanda jau ir labi pazīstama – pirms diviem gadiem pilsētā ar lielu interesi un ļoti pozitīvām emocijām tika uzņemts viņu veidotais koncertuzvedums, kas veltīts dzejniecei Ārijai Elksnei, atstājot siltu atmiņu un apliecinot publikas atsaucību šāda veida literāri muzikāliem notikumiem. Uzveduma režisore un idejas autore Laila Ilze Purmaliete šim projektam radījusi arī sešu jaunu dziesmu ciklu.
Alūksnes koncertā uzvedumam īpašu skanējumu piešķirs Alūksnes jauktais koris “Atzele” diriģenta Jāņa Baltiņa vadībā. “Ar kori sadarbojos jau otro reizi. Šī sadarbība ir ļoti papildinoša – kora skanējums ir fantastisks. Bijām ļoti priecīgi, ka arī šajā koncertuzvedumā koris piekrita piedalīties. Sadarbība veidojas sirsnīga un savstarpēji atbalstoša. Ar nepacietību gaidu brīdi, kad varēsim dzirdēt kora skanējumu – dzidrās balsis, izcilos dziedātājus ar ārkārtīgi talantīgo diriģentu,” teic L. I. Purmaliete. Režisore pauž cerību, ka klausītāji, kuri bija klātesoši koncertuzvedumā, kas veltīts Ārijai Elksnei, būs kopā ar radošo komandu arī šoreiz – Vizmai Belševicai veltītajā koncertuzvedumā. “Alūksnē ir ļoti gudri un vērīgi klausītāji, kuri prot sadzirdēt un saprast arī nopietnas izrādes. To sajutu jau koncertuzvedumā, kas bija veltīts Ārijai Elksnei. Ceru, ka arī šoreiz mēs visi kopā satiksimies Vizmas Belševicas radītajā pasaulē,” aicina režisore.
Ceļojums Vizmas Belševicas dzīvē
Uzveduma režisore un idejas autore stāsta, ka koncertuzvedums būs emocionāli bagāts un skaistām melodijām piepildīts – tāds, kas Alūksnē klausītājus aizkustinās līdz pat sirds dziļumiem. “Izcilā dzejniece savas dziļākās domas ir atstājusi vairākās dienasgrāmatās. Iedziļinoties tajās, esam spējuši īpaši pietuvoties dzejnieces personībai, viņas iekšējai pasaulei un dzīves izjūtai. Vizmas Belševicas personību uz skatuves atveidos izcilā Latvijas Nacionālā teātra aktrise Līga Zeļģe, kura tēlā ieplūst tik pārliecinoši, ka skatītājs sajūtās it kā nonāktu tiešā, dziļā kontaktā ar pašu dzejnieci – ar viņas laiku, pārdzīvojumiem un iekšējām cīņām gan kā sievietei, gan kā dzejniecei. Tāpat kā ikvienam cilvēkam, arī viņai dzīvē bija jāpārvar gan kalni, gan lejas. Šis būs stāsts par sievietes dzīves ceļu, kurā savijas trauslums un spēks, dziļas pārdomas un spēcīga vibrācija visās dzīves stīgās. Vizma Belševica ir atstājusi bagātīgu un patiesu liecību par savām domām, sajūtām un pieredzi,” stāsta režisore.
Kad satiekas dzeja un mūzika
Šī iekšējā pasaule koncertizrādē atklāsies ne tikai vārdos, bet arī mūzikā, kas Vizmas Belševicas dzeju padarījusi īpaši tuvu un atpazīstamu vairākām paaudzēm. “Šie darbi ir Vizmas Belševicas radošā mantojuma pamats. To būtiskākā esence tiks izcelta un pasniegta uz skatuves, lai ikviens apmeklētājs dotos mājās bagātināts. Manuprāt, šo koncertizrādi Latvijā vajadzētu redzēt ikvienam. Tie nebūs tikai dzejas lasījumi – tā būs patiesa satikšanās ar dzejnieci. Izrādē skanēs dziesmas, kas tapušas ar Vizmas Belševicas dzejas vārdiem. Klausītāji dzirdēs Raimonda Paula skaņdarbus, tostarp “Es aiziet nevaru”, “Kamolā tinēja”, “Tu nāc, tu ej”, “Čakārnītis”, “Es mīlu tevi”, kā arī Imanta Kalniņa dziesmu “Dūdieviņš” un Nika Matvejeva kompozīciju “Kliedz, mana tauta!”. Daudzi pat nenojauš, ka šo iemīļoto dziesmu vārdu autore ir Vizma Belševica – un tieši šī atklāsme kļūs par nozīmīgu koncertizrādes pieredzes daļu,” norāda L. I. Purmaliete.
“Vizma Belševica ir viena no mūsu lielākajiem latviešu kultūras dižgariem. Ne velti viņa vairākkārt tika nominēta Nobela prēmijai literatūrā. Viņas skatījums uz dzīvi, pasauli un vispārcilvēciskajām vērtībām, kas vieno dažādu tautu cilvēkus, bija ārkārtīgi plašs un dziļš. Tieši šī universālā domāšana un cilvēciskais spēks padara viņas daiļradi tik nozīmīgu arī ārpus Latvijas robežām. Tāpēc, lai arī Nobela prēmija fiziski nestāv uz viņas plaukta, manās acīs dzejniece šo balvu ir saņēmusi,” saka režisore. Vizmai Belševicai netrūka arī humora izjūtas – to spilgti apliecina skatītājiem labi zināmā filma “Tās dullās Paulīnes dēļ”, kas tapusi pēc viņas rakstīta scenārija. Radīti arī citi tēli, kas ir vienkāršam cilvēkam saprotami, rosina pasmaidīt un ļauj ieraudzīt sevi no malas. Vizma Belševica prata saprast cilvēkus visā to dažādībā.
Gaisma arī grūtībās
Vienlaikus dzejnieces dzīvē netrūka sāpīgu pieredžu. “Piedzīvotas trīs lielas mīlestības, nodevība un neuzticība. Tomēr šīs sāpes neaptvēra visu dzīvi – vēlāk viņa sastapa vīru Zigurdu Elsbergu, ar kuru attiecībās valdīja dziļa uzticība. Līdz tam dzīves ceļš bija smags un sarežģīts – par to liecina gan viņas dienasgrāmatas, gan dzeja, kurā atklājas dziļi pārdzīvotas mīlestības traumas – sajūta, ka mīli no visas sirds, bet otrs to neizjūt tikpat spēcīgi. Belševicas dzīvē pieredzēts viss – gan krāšņi, radoši pacēlumi, gan arī liela nabadzība,” saka režisore. Tomēr, lai cik sarežģīta būtu bijusi dzīve, dzejniece nezaudēja prieku un iekšējo spēku. “Tāpēc brīžos, kad mēdzam gausties par savām grūtībām, varbūt ir vērts paskatīties uz pasauli plašāk – iespējams, tad nasta nemaz nešķitīs tik smaga. Ja atskatāmies uz to, kā dzīvoja mūsu senči pirms daudziem gadiem – viņu ceļš bija daudzkārt grūtāks. Un tomēr viņi izturēja. Pateicoties viņu spēkam, šodien varam dzīvot savā Latvijā, runāt latviešu valodā un būt brīvi. Un tas ir ļoti daudz,” rosina aizdomāties L. I. Purmaliete.
