Mākslinieku savienībai piederošajā Zvārtavas pilī vasarā bija vairāki lieli pasākumi – simpozijs, meistarklase, izstāde un radoša nometne studentiem, ko rīkoja biedrība “Radošuma meka” un SIA “ITA Konsultants”. Tagad līdz nākamajai vasarai pils telpas tiek izmantotas tikai atpūtai un naktsmītnēm, taču tā nevar iegūt pietiekamus ieņēmumus pils uzturēšanai un apsaimniekošanai.
Vēlas pili attīstīt kā
jaunrades centru
Latvijas pilsoniskās sabiedrības atbalsta centra valdes locekle Asnate Avotniece, kas bija studentu radošās nometnes vadītāja, informē, ka Zvārtavas pilī studentiem bija iespēja attīstīt un pilnveidot darba tirgū nepieciešamās kompetences, radošās spējas un sociālās prasmes, kā arī radīt mākslinieciskās jaunrades un viesmīlības kompleksu “Zvārtavas pils” jeb pils attīstības stratēģiju. “Septembra beigās tiks apkopotas studentu idejas un priekšlikumi, ko iekļaus projekta atskaitē. Daļa no tiem būs publiski pieejama, bet tas būs materiāls mūsu biedrībai. Ir iecere, ka arī turpmāk radošiem pasākumiem varētu izmantot Zvārtavas pili,” norāda A.Avotniece. Viņai radies priekšstats, ka Mākslinieku savienībai par tiem ir maza interese, jo tās pārstāvji neatsaucās ielūgumam nometnes noslēguma pasākumā iepazīties ar studentu radošo veikumu. A.Avotniece informē, ka galvenais studentu atzinums – Zvārtavas pili vajadzētu attīstīt kā jaunrades centru, nevis kā tūrisma objektu vai atpūtas bāzi.
Kalpot mākslai vai peļņai – vidusceļa nav
“Protams, ir jāvienojas ar Mākslinieku savienību un jāatrod kopsaucējs, lai pilī varētu darboties ne tikai vasarās, bet visu laiku,” saka A.Avotniece. Viņa secina, ka vajadzētu piesaistīt finansējumu, lai uzlabotu arī sadzīves apstākļus pasākumu dalībniekiem. “Esam piedāvājuši Mākslinieku savienībai piedalīties projektos, lai piesaistītu finansējumu, taču jūtama atturīga attieksme,” atzīst A.Avotniece.
Mākslinieku savienības prezidents Igors Dobičins norāda, ka līdz šim ir pausta vēlme ar projektiem iegūt finansējumu. Taču tai ir jābūt pamatotai ar konkrētu plānu un aprēķiniem. Tāda piedāvājuma līdz šim neesot bijis. Tāpēc viņš secina, ka piedāvājums nav nopietns. “Labprāt piesaistītu finansējumu ar projektu, taču tam ir vajadzīgs gan līdzfinansējums, gan arī pamatojums, ka ieguldītie līdzekļi nesīs peļņu,” skaidro I.Dobičins. Par laimi, ir saņemts Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas finansējums, lai steidzami varētu salabot pils jumtu. Taču tas ir vienreizējs ārkārtas līdzekļu piešķiršanas gadījums, jo jumta remonts jāveic nekavējoties. “Ja attīsta komercdarbību un norobežojas no mākslas, tad var domāt par peļņu. Taču gribam, lai Zvārtavas pils kalpotu mākslai. Tāpēc vienīgā iespēja ne tikai saglabāt, bet arī uzlabot pili būtu ar mecenāta vai sponsoru atbalstu,” saka I.Dobičins. Viņš mudina novada uzņēmējus padomāt, vai nav iespējams atrast līdzekļus vai materiālus Zvārtavas pils atjaunošanai. ◆
