Pagājuši četri mēneši, kopš spēkā stājušies jaunie alkohola tirdzniecības ierobežojumi, taču tas ir nepietiekošs laiks, lai izdarītu secinājumus un spriestu par to ietekmi uz sabiedrību, Nacionālā alkoholisma ierobežošanas padomes sēdē uzsvēris veselības ministrs. Padome vienojās, ka uz nākamo sēdi 2026. gada sākumā tiks apkopoti pusgada dati par likuma grozījumu izmaiņām uz alkohola patēriņu un ar to saistītajiem rādītājiem sabiedrības veselības jomā, un tad jau bilde būšot skaidrāka.
Vienlaikus tas ir ne tikai sabiedrības veselības jautājums. Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danusēvičs uzsver, ka likuma grozījumi visasāk skar mazās pārtikas tirdzniecības vietas un tām samazinās apgrozījums un attiecīgi arī ienākumi. Kā ir Alūksnes novadā?
Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka Alūksnes novadā 2024. gadā darbojās 53 mazumtirdzniecības uzņēmumi, kuros darbinieku skaits nepārsniedz deviņus cilvēkus. Tiesa, detalizētāks sadalījums, cik no tiem atrodas lauku reģionos un cik ir tieši pārtikas veikalu, uz kuriem alkohola tirdzniecības ierobežojumi attiecas, – nav zināms. Alūksnes novada 15 pagastu teritorijās ir vismaz pa vienam veikaliņam, izņemot mazo Kalncempju pagastu, kur veikala nav.
Visvairāk pērk alkoholu
SIA “Alta S” ir vietējais uzņēmums, kam ir vairāki tirdzniecības objekti, tostarp lielākā daļa no lauku veikaliņiem – Alūksnes novadā. Uzņēmuma Alsviķu veikala “Maks” pārdevēja Mairita Korņeja pastāstīja, ka tirdzniecības vieta ir iecienīta gan vietējo, gan garāmbraucēju vidū – jo atrodas pie ceļa Alūksne – Ape. No Alsviķiem līdz Alūksnei ir deviņi kilometri. “Pircēju plūsma ir diezgan tradicionāla – vasarās mazāka kā rudens un ziemas sezonā, kad veikalu regulāri apmeklē Smiltenes tehnikuma Alsviķu struktūrvienības audzēkņi. Savukārt vasarās vairāk iegriežas tūristi. Lielākā auditorija ir vietējie pensionāri, kuri nevar aizbraukt uz veikaliem pilsētā,” stāta M. Korņeja un atzīst, ka daži no viņiem iepērkas tikai un vienīgi Alsviķos. Kaut arī pilsēta tuvu, autobusa biļete izdevumos būs plus viens eiro, un daudziem pensionāriem to rocība neatļauj. “Alsviķos ir divi veikali, cilvēkiem ir izvēle, viņi rēķina, kur un ko katrā var nopirkt lētāk, un tur arī iet. Arī pāris centi ir nozīmīgi,” stāsta pārdevēja un uzsver, ka atsevišķas preces šeit ir pat lētākas nekā lielveikalos.
Veikala piedāvājums ir pietiekami plašs – sākot ar maizi un pienu un beidzot ar siltiem darba zābakiem un rotājumu stūrīti gaidāmajiem Ziemassvētkiem. “Visvairāk pērk alkoholu,” viņa norāda, ko uzreiz apliecināja arī veikalā ienākušie pircēji, iegādājoties vairākas pudeles alus. M. Korņeja veikalā strādā piecus gadus, tādēļ var novērtēt, kā mainījusies pircēju plūsma šajā periodā. “Augustā uzsāktie alkohola tirdzniecības ierobežojumi gan neko neietekmē veikala darbībā, tādēļ arī darba laiku neesam tam pielāgojuši. Tāpat strādājam no astoņiem rītā līdz sešiem vakarā. Liegums iegādāties no desmitiem neko nemaina – pircēji smuki pagaida līdz desmitiem, un tad jau veidojas rinda, kamēr visi dabū, ko vēlas. Līdz ar to, domāju, ka vismaz pagaidām valdības iecerētais plāns alkohola patēriņa samazināšanai neīstenojas,” viņa stāsta. Nākamā visvairāk pirktā preču kategorija ir maize un piens. “Nav tā, ka ikdienas prece stāv, viss “kustās”,” vērtē pārdevēja.
Pat viena aizbraukusi ģimene ir zaudējums
Alsviķu veikalā sastaptais SIA “Unilever” tirdzniecības pārstāvis Vladislavs gan nav tik pozitīvi noskaņots, jo pārzina situāciju plašākā ģeogrāfijā. Uzņēmums mazajiem veikaliem piegādā saldētu pārtiku, tostarp saldējumu. “Apkalpoju Alūksnes, Gulbenes novadu, Latgales veikalus, kas nav lielajos tirdzniecības tīklos. Rūpējamies tieši par vietējiem tirgotājiem, un varu teikt, ka viņiem neiet viegli. Pirmkārt, cilvēku laukos paliek arvien mazāk. Kādā veikaliņā man sūrojās – no ciema aizbraukusi viena liela ģimene, kas ienesa peļņu 600 eiro mēnesī, un, ja vairākas aizbrauc…? Tāpat man stāsta, ka arvien vairāk nākas norakstīt preci, piemēram, gandrīz vienmēr neizpērk maizi.
Nav noslēpums, ka lielie tirdzniecības tīkli izplešas un mazos izspiež. Pēdējos divus gadus no mazajiem tirgotājiem dzirdu par lauku iedzīvotāju iecienītu tendenci kolektīvi braukt iepirkties uz “Lidl”, “Mere”,” stāsta tirdzniecības pārstāvis, kurš nozarē strādā piecus gadus.
Viņa rīcībā ir skarba statistika. “No jūnija līdz septembrim Latgalē aizvērušies deviņi veikali no tiem, kurus apkalpojam. Tas ir daudz,” vērtē tirdzniecības pārstāvis. Uzņēmuma piedāvātā saldētā produkcija esot ejoša prece, saldējums, protams, sezonāls. Savukārt, vai veikalus ietekmējuši arī alkohola tirdzniecības ierobežojumi, viņam grūti pateikt. “Domāju, ka pēc vairākiem gadiem lauku veikaliņi vairs neeksistēs. Mūsdienās gandrīz visiem ir automašīnas, cilvēki brauc uz lielveikaliem, bāzēm, iepērkas ilgākam periodam. Pagastos kaimiņi sēžas vienā busiņā un izbraukā attālo lielveikalu. Tā notiek,” zina stāstīt tirdzniecības pārstāvis.
Durvis slēdz veikals Pededzē
Tā šogad notika arī ar vienu veikaliņu Alūksnes novada Pededzes pagastā. Ar jūniju darbību pārtrauca ilggadējs vietējo uzņēmēju veikals “Kalese”. Pierobežas pagasts gan bez veikala nepalika, jo turpat blakus pieejams SIA “Alta S” veikaliņš “Maks”. Ar likvidētā veikaliņa īpašniekiem sazināties neizdevās, bet vietējie iedzīvotāji stāsta, ka tas bijis iecienīts un ar lauku veikalam pietiekami plašu sortimentu. Pededzes pagasta iedzīvotāja Mirdza Korne atzīst, ka vietējiem veikala slēgšana nav bijis pārsteigums. “Jau, kad 2022. gadā slēdza Pededzes pamatskolu, no veikalniekiem dzirdējām, ka krietni samazinājusies pircēju plūsma un ir apsvērumi uzņēmējdarbību beigt. Par spīti visam veikaliņš vēl noturējās trīs gadus, taču šovasar acīmredzot nācās tādu lēmumu pieņemt,” stāsta M. Korne.
Viņa vērtē, ka slēgtajā “Kalese” bijusi mazliet dārgāka prece nekā otrā veikaliņā, taču plašāks piedāvājums. “Kad vasarā palika tikai “Maks”, tirgotāji atsaucīgi pielāgojās pededziešu vēlmēm un savā tirdzniecības vietā sagādāja arī to, ko pirkām otrā, tā kā var teikt, ka no pamatvajadzībām mums nekā netrūkst. Ceturtdienās mums ved “Latvijas maiznieka” maizīti, pienu divreiz nedēļā, augļi arī ir plašā izvēlē,” vērtē iedzīvotāja, gan piebilstot – ja ir divi veikali, cilvēkam ir izvēle, ja viens – ņem to, kas ir. “Cilvēks jau pie visa pierod. Strādājot pagasta centrā un bieži tiekoties ar iedzīvotājiem, neesmu dzirdējusi sūdzības,” viņa vērtē, vienlaikus atzīstot, ka daudzi iepērkas pilsētā. “Pat tie, kuriem nav automašīnas, vienreiz nedēļā apvienojas braucienam uz Alūksni un sapērkas, izmantojot lielveikalu atlaides,” viņa zina stāstīt.
Darba laiks vietējam veikaliņam saistībā ar alkohola tirdzniecības ierobežojumiem nav mainīts – vasarā darbdienās tas ir no 8.00 līdz 18.00, vasarā – līdz 17.00. “Mēdzam veikalā jokot, ka tagad var to vērt tikai desmitos vaļā, jo tikai tad nāk pircēji. Pārdevēja saka, ka šo kluso laiku izmanto citiem darbiem, piemēram, preču sakārtošanai. Nekādas būtiskas izmaiņas cilvēku alkohola lietošanas paradumos gan nav manītas,” jautāta par pēdējo mēnešu novērojumiem, stāsta M. Korne.
Veclaicenē – veikala izkārtne trīs valodās
Savukārt Alūksnes novada Veclaicenes pagastā noticis pretējais – šogad martā pēc ilgāka pārtraukuma te atvēries jauns veikals. Pagasta centrā Kornetos daudzdzīvokļu nama pirmajā stāvā, ierīkojot ērtas kāpnes un veikala uzrakstu trīs valodās, iekārtojusies SIA “Malēnietis” tirdzniecības vieta. To ik dienas vidēji apmeklē no 35 līdz 40 cilvēku. Pirms apmēram pieciem gadiem pagastā īpašumu iegādājušies rīdzinieki, kuri nolēmuši aizpildīt trūkstošo tirdzniecības pakalpojuma nišu. “Veclaicenē vairāk kā divus gadus nebija veikala, un paši iedzīvotāji atzina, ka tas sagādājis lielas neērtības. Pirmie mēneši pagāja, lai atgūtu pircējus, kuri jau bija sameklējuši citas vietas apkārtnē, kur iepirkties. Pamazām pieradinām, ka mums te ir viss vajadzīgais. Ja kaut kā nav, tad cenšamies izdabāt un pasūtīt,” stāsta veikala pārdevēja Inga Raudiņa un pajoko, ka veikala parādīšanās izkonkurējusi arī vietējo “piegādes biznesu” – apsviedīgi šoferīši, kas Veclaicenē vajadzīgo piegādāja no citiem veikaliem ar nelielu uzcenojumu.
Veikals strādā ar vērienu – rēķinoties, ka Veclaicene ir tūristu iecienīta vieta, kā arī Igaunijas pierobeža, uzraksts virs durvīm ir trīs valodās: latviešu, angļu un igauņu. “Ar to bija humors. Pāris pircēji mums aizrādījuši, ka angliski pārtikas veikals tulkojas “food shop” nevis “pood shop”, bet “pood” igauniski ir veikals,” viņa smejas. Igauņi, īpaši pierobežas iedzīvotāji no Krabiem, Misso, te ir bieži viesi. Kaimiņu plūsmu gan ietekmē apstāklis, ka Igaunijā Veros šogad februārī atvērts “Lidl” – tas ir tikai trīsdesmit kilometru attālumā no Kornetiem.
Suvenīri tūristiem un svaiga kafija
I. Raudiņa ir alūksniete, iepērkas arī tur, un var vērtēt, ka cenas pilsētā un “Malēnieša” veikalā īpaši neatšķiras. “Tas ir mīts, par ko runā cilvēki, kuri paši nekad nav iepirkušies lauku veikaliņos,” saka I. Raudiņa. Lai cik tas dīvaini nebūtu, pārdevēja stāsta, ka veikalā ir liels noiets mājdzīvnieku barībai – mājas mīluļiem tiek gādāta izmeklēta barība, visdārgākās desas. Veclaicenieši mīl arī saldumus – varbūt nenopērk kādu daudz vajadzīgāku lietu, bet lutina sevi ar našķiem. Atšķirībā no citiem lauku veikaliņiem, te ir arī suvenīri tūristiem, kas sagādāti sadarbībā ar Alūksnes novada Tūrisma informācijas centru. Aktuāls viss, kam ir saistība ar malēniešiem, – jo uzņēmumam tāds nosaukums.
Kornetu veikaliņš pircējus, īpaši tūristus, pievilina arī ar kafijas automātu – to tūristu sezonā izmantojot diezgan bieži. Veikalā sastaptais Edžus Mazulis no Māriņkalna pēc kafijas iegriežas katrreiz, kad ierodas pārgājienos pa gleznaino Veclaicenes apvidu vai uz ziemas peldi Ievas ezerā. “Man te patīk un, ja esmu te, tad nāku arī uz veikalu – mazie veikaliņi jāatbalsta,” viņš saka.
Alkohola tirdzniecības ierobežojumi veikalu īpaši nav ietekmējuši, to dēļ darba laiks nav mainīts un nav arī plānots. “Mums nemaz alkoholu tā nepērk. Un, ja pērk, tad ļoti disciplinēti – bez garām rindām, bez diedelēšanas, nekas tāds nenotiek,” stāsta I. Raudiņa.
Uz nākotni uzņēmums raugās pozitīvi. Plānots veikalā sagādāt vairāk mazo suvenīru, izlikt amizantus uzrakstus malēniešu valodā un vasarā pie veikala izvietot galdiņus, kur var piestāt gan tūrists, gan kafijot vietējie.
INGRĪDA SNIEDZE: “Jebkurš pakalpojums pēc iespējas tuvāk mājām iedzīvotājam ir svarīgs, tādēļ arī katra veikala aizvēršanās ir sāpīga.”
Alūksnes novada pagastu apvienības pārvaldes vadītāja Ingrīda Sniedze pastāstīja, ka, pēc viņas rīcībā esošās informācijas, katrā Alūksnes novada pagastā ir pa veikaliņam, tāda nav vien mazajā Kalncempju pagastā. Tur iedzīvotāji kooperējoties un vajadzīgo ved no pilsētas. Vadītāja ir zinoša, ka šogad uzņēmīgi cilvēki atvēruši veikalu Veclaicenē, kur tā trūka, un pauž nožēlu, ka vienam Pededzes pagastā šogad nācies savu uzņēmējdarbību beigt. Citu signālu, ka vēl kāds gatavotos slēgt veikala durvis, pārvaldei nav. Tāpat viņa nav saņēmusi signālus vai pārmetumus par tirdzniecības vietu vai kādu akūtu preču trūkumu, vienlaikus atgādinot, ka pašvaldība nevar regulēt uzņēmējdarbību, vien palīdzēt iedzīvotājiem ar kādām sociālo pakalpojumu svirām. Pašvaldību priecē arī tas, ka vietējā uzņēmēja “Alta S” veikali joprojām ir saglabājušies pagastos, īpaši nesaīsinot darba laikus. “Tagad ir Ziemassvētku gaidīšanas laiks, varbūt iedzīvotāji vairāk iepērkas un veikaliņi var mazliet uzelpot,” viņa uzsver, atzīstot, ka vietējais veikals ir iedzīvotājiem svarīgs.
“Jebkurš pakalpojums pēc iespējas tuvāk mājām iedzīvotājam ir svarīgs, tādēļ arī katra veikala aizvēršanās ir sāpīga,” viņa vērtē. I. Sniedze zina stāstīt, ka gadījumos, kad kāds nevar nokļūt uz veikalu, iedzīvotāji kooperējas vai palūdz kaimiņiem vajadzīgo atvest, kas lielākoties ir vietās, kur retāk kursē sabiedriskais transports.
“Svarīgi, ka labi strādā sociālais dienests sadarbībā ar “Sarkano Krustu” un saņem informāciju, ja kādam ir kādas vajadzības. Sociālā dienesta klientiem atved arī prasīto pārtiku vai citas ikdienā nepieciešamās preces,” stāsta I. Sniedze un aicina – ja iedzīvotājiem zināms, ka kādam vientuļam cilvēkam vai kādam citam šajā ziņā vajadzīga palīdzība, darīt to zināmu pagastu apvienības pārvaldei vai sociālo lietu pārvaldes darbiniekiem.
HENRIKS DANUSĒVIČS: “Slēgti 10 līdz 25 % pārtikas veikalu”
Jāatgādina, ka no šī gada 1. augusta, kad stājās spēkā izmaiņas, darbdienās un sestdienās alkoholu drīkst iegādāties ne vairs no astoņiem līdz desmitiem, bet no desmitiem līdz astoņiem, svētdienās līdz sešiem. Pērkot internetā, alkoholu nepiegādās uzreiz, bet pēc sešām stundām. Ieviesti arī daži reklāmas ierobežojumi, aizliegums azartspēļu zālēs to lietot pie automātiem. Latvijas tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs paudis, ka “vislielākais sitiens šajā visā bija tas, ka, ierobežojot alkohola tirdzniecības laiku, tika apdraudēta pārtikas aprite attālākos novados un lauku reģionos, jo veikalam zūd materiālais pamats, lai strādātu laikā no astoņiem līdz desmitiem un virs astoņiem vakarā.” Šogad oktobra beigās asociācija prezentējusi pašu sagatavotus datus Nacionālās alkoholisma ierobežošanas padomes sēdē, kurā ir pārstāvji gan no valsts, gan nevalstiskā sektora. Asociācija klāstījusi, ka iznīcībai pakļauti un jau tiek slēgti 10 līdz 25 % pārtikas veikalu visā Latvijā. “Domāju, ka tie ir vismaz 100 veikali pa valsti,” minēja H. Danusēvičs. Savas bažas tirgotāju asociācija pamatoja arī ar datiem par veikalu apgrozījumu, kas kopumā kopš augusta esot krities par aptuveni 5 %. Savukārt pircēju skaits samazinājies par aptuveni 14 %, lielākie kritumi esot pēc astoņiem vakarā.
Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Alūksnes un Malienas Ziņas” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Brīvā Daugava”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija” un “Latvijas Avīze”.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Pa publikācijas saturu atbild “Alūksnes un Malienas Ziņas”.
