Drošības jautājumi un civilās aizsardzības gatavība kļūst arvien nozīmīgāki ikvienā Latvijas novadā, tostarp arī Smiltenes novadā. Pašvaldība uzsver, ka mūsdienu apstākļos svarīgi ne vien valsts līmeņa pasākumi un ieguldījumi infrastruktūrā, bet arī iedzīvotāju informētība un spēja rīkoties neparedzētās situācijās. Tāpēc iecerēts rīkot mācības un stiprināt iedzīvotāju gatavību iespējamajiem apdraudējumiem.
Smiltenes novada pašvaldība, lai gan klasiskā izpratnē nav pierobeža, atrodas salīdzinoši tuvu Krievijas robežai – tuvākā novada vieta ir aptuveni 20 kilometru attālumā. “Panikā nekrītam, darām savu mājasdarbu, lai iedzīvotāji justos drošāk. Militāros jautājumus nekomentēšu, taču Smiltenes novads kopā ar citām pierobežas pašvaldībām ir iekļauts pretmobilitātes plānā. Tas nozīmē, ka valsts ieguldīs līdzekļus infrastruktūrā, lai nepieciešamības gadījumā tā varētu tikt izmantota pretinieka kustības aizkavēšanai. Vienlaikus šiem objektiem ir arī duāls mērķis – mēs gatavojamies iespējamām krīzēm, tomēr ceram, ka militāra konfrontācija nenotiks. Tādēļ ieguldījumi infrastruktūrā ilgtermiņā būs ieguvums mūsu iedzīvotājiem,” skaidro Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Ervins Labanovskis.
Vienlaikus viņš norāda, ka gan Latvijā, gan Eiropas līmenī tiek runāts par nepieciešamību vairāk atbalstīt pierobežas reģionus – ne tikai infrastruktūras, bet arī stiprināt pakalpojumu jomu. Arī pašvaldībā daudz dara civilās aizsardzības stiprināšanā. “Mums ir bijušas mācības, kurās ne viss norit perfekti, taču tās palīdz saprast vājās vietas. Tas ir pozitīvi – mēs mācāmies un kļūstam stiprāki. Civilā aizsardzība ir daudz plašāks jēdziens par kara draudiem: tie var būt arī plūdi, stipra krusa un citas stihijas, kad mums jāspēj ātri reaģēt un nogādāt cilvēkus drošībā. To visu vērtējam arī budžeta kontekstā – domājam, ko pašvaldība var darīt vairāk. Protams, atbildība gulstas arī uz valsti un bruņotajiem spēkiem, tomēr mums jāparedz dažādi scenāriji, lai nodrošinātu cilvēku un viņu īpašumu drošību,” uzsver E. Labanovskis.
Novadā – 34 patvertnes
Smiltenes novada pašvaldības Civilās aizsardzības un resursu pārvaldības speciālists Lotārs Grīnbergs uzsver – novadā ir aktualizēts civilās aizsardzības plāns, ar kuru iedzīvotājiem būtu svarīgi iepazīties. Tajā atrodama būtiska informācija par evakuācijas un pulcēšanās vietām, kā arī patvertnēm un to izvietojumu. Plāns pieejams pašvaldības mājaslapā. “Smiltenes novadā kopumā ir 34 patvertnes. Tās ir trešās kategorijas patvertnes, izveidotas atbilstoši Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadlīnijām – pielāgotas telpas, kas paredzētas īslaicīgai cilvēku aizsardzībai apdraudējuma gadījumā,” skaidro speciālists. Patvēruma vietas izvietotas vairākās novada vietās – tostarp Gaujienā un Vidagā, taču Trapenes un Apes teritorijās šādu vietu pašlaik nav. Šobrīd notiks darbs pie tā, lai Apē būtu vismaz viena patvertne.
Viņš uzsver, ka arī pašiem iedzīvotājiem jādomā par drošības telpu ierīkošanu savos īpašumos: “Nevajadzētu paļauties tikai uz pašvaldības infrastruktūru. Katram jādomā par to, vai savā īpašumā var pielāgot kādu vietu, kur veidot patvertni – atbrīvot šo vietu no liekā, izmantot ZAAO piedāvātās lielgabarīta atkritumu izvešanas akcijas. Patvertne ir efektīva tikai tad, ja tā atrodas netālu, aptuveni 300 metru attālumā no dzīvesvietas. Ukrainas pieredze diemžēl pierāda, ka lielākie riski rodas tieši brīdī, kad cilvēki mēģina nokļūt pārāk tālā patvēruma vietā,” skaidro L. Grīnbergs.
Drošība sākas ar zināšanām
Civilās aizsardzības galvenais uzdevums ir nodrošināt cilvēku un viņu īpašuma drošību, savlaicīgi prognozējot un novēršot iespējamos katastrofu draudus. Smiltenes novada teritorijā identificēti 26 potenciālie apdraudējumi – sākot ar paliem, plūdiem un ilgstošām lietavām, beidzot ar vētrām, meža un kūdras ugunsgrēkiem, epidēmijām, autotransporta avārijām, bīstamo ķīmisko vielu noplūdēm, pārvades un sadales tīklu bojājumiem, kā arī militāra iebrukuma risku. “Nākotnē civilās aizsardzības sistēmā būs jāiesaista arī brīvprātīgie un nevalstiskās organizācijas, un daudzas pašvaldības šajā virzienā jau strādā. Arī mēs plānojam virzīties tālāk,” uzsver L. Grīnbergs. Viņš norāda, ka būtiska loma būs sabiedrības izglītošanai: “Tas nozīmē rīkot civilās aizsardzības lekcijas un seminārus ne tikai militāra apdraudējuma gadījumam. Mans mērķis – lai reizi ceturksnī notiktu informatīvi pasākumi. Informēsim, mācīsim un skaidrosim,” teic L. Grīnbergs.
“Lai arī cenšamies gatavoties un izspēlēt dažādus scenārijus, ārkārtas situācijas tāpēc arī sauc par ārkārtas – tām nav iespējams pilnībā sagatavoties. Šādos brīžos neizbēgami rodas haoss un neskaidrība. Lai to samazinātu un cilvēkiem sniegtu lielāku drošības sajūtu, aicinu iedzīvotājus pašiem pārdomāt iespējamos rīcības plānus un izstrādāt savus scenārijus gadījumam, ja kas notiek pēkšņi. Jo gatavāki būs iedzīvotāji, jo drošāk jutīsies arī pašvaldība,” uzsver E. Labanovskis.
