Kā sakārtot slimnīcu tīklu, lai vilks būtu paēdis un kaza dzīva? Šāds jautājums ir radies Veselības ministrijai (VM), kura sarunās ar ārstniecības iestāžu, pašvaldību, kā arī ar medicīnu saistīto organizāciju vadītājiem cenšas panākt risinājumus slimnīcu reformai. Taču joprojām nav skaidru un saprotamu atbilžu uz ministrijai uzdotajiem jautājumiem. “Latvijas Avīze” un novadu laikraksti skaidro, kāda situācija ar slimnīcām ir patlaban un ko plānots mainīt. Situāciju Alūksnes slimnīcā jau skaidrojām 14. novembra laikraksta numurā.
Saeimas Latgales apakškomisijas sēdē 28. oktobrī nu jau bijusī VM parlamentārā sekretāre Dace Kļaviņa apgalvoja, ka izskanot ļoti daudz pārpratumu un interpretāciju par ministrijas piedāvāto slimnīcu tīkla reformu. Kļaviņa uzsvēra, ka “šobrīd nevienā dokumentā nav nosaukta neviena slimnīca, kurā būs vai nebūs turpmāk attīstāms kāds pakalpojums”. Ministrija turpināšot darbu pie izstrādātā ziņojuma saskaņošanas un maksimāli centīšoties ieklausīties visos iebildumos. Taču to ir bezgala daudz un tie ir būtiski.
Neraugoties uz to, ministrija savu informatīvo ziņojumu valdībai vēlas iesniegt jau šomēnes, lai tas tiktu pieņemts līdz gada beigām un jau līdz 2026. gada 1. jūnijam varētu pārskatīt stacionāro ārstniecības iestāžu dalījumu līmeņos un tajos nodrošināmos medicīnas pakalpojumus. Bet līdz 2029. gadam ministrija apņēmusies, plānojot finansējumu slimnīcām, vērtēt arī veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti, lai mērķtiecīgi stiprinātu tās ārstniecības iestādes, kas darbojas efektīvāk, nevis vienādi uzturētu visas slimnīcas neatkarīgi no rezultātiem.
Taču Finanšu ministrija (FM) uzskata, ka reformu nevar veikt, ja nav zināms, cik daudz naudas tai būs nepieciešams. “No informatīvā ziņojuma sniegtās informācijas nav saprotams, vai ziņojumā iekļauto pasākumu īstenošanai būs nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums,” skaidro FM komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.
Skaidrs, ka naudas būs nepieciešams vairāk, jo VM “aktualizēs gultas dienas un viena pacienta ārstēšanas tarifus”, kā arī ministrija norāda, ka “nepietiekams veselības aprūpes finansējums un speciālistu trūkums valsts apmaksātā veselības aprūpes sistēmā ir galvenie izaicinājumi, lai nodrošinātu savlaicīgu un pieejamu veselības aprūpi”.
Kā ar šo reformu iet kopā tas, ka veselības aprūpei ir atvēlēti tikai 4,8 procenti no iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr Eiropas Savienības vidējais rādītājs ir 8,4 procenti? Turklāt vidējā termiņa budžeta plāni liecina, ka valsts izdevumi veselības aprūpei kā daļa no IKP līdz 2028. gadam samazināsies līdz 4,1 procentam.
Pāreja no piecu līmeņu slimnīcām uz trim līmeņiem ir paredzēta tieši tam, lai iedzīvotāji varētu saņemt drošus un kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus visās slimnīcās, lai tur reāli būtu medicīnas personāls, nevis, kā konstatējusi Valsts kontrole – pietiekami bieži esot gadījumi, kad medicīnas pakalpojums eksistējot tikai uz papīra.
Tomēr jāatzīst, ka līdz šā mērķa sasniegšanai vēl tāls un grūts ceļš būs jānoiet, un nav zināms, kurš būs tas ceļvedis 2026. gada oktobrī ievēlētajā jaunajā Saeimā.
Pacientiem nedrīkst pārmest
Veselības ministrijas dati liecina, ka slimnīcu uzņemšanas nodaļās pieaug pacientu skaits, īpaši augstākā līmeņa stacionāros, kamēr zemāka līmeņa ārstniecības iestādēs pacientu plūsmas samazinās. 2024. gadā gandrīz puse jeb 42,5 % no visiem hospitalizētajiem pacientiem bijuši terapijas profila slimnieki. Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati rāda, ka terapijas nodaļās bija ārstējušies vairāk nekā 123 tūkstoši pacientu, no kuriem vairāk nekā 65 tūkstoši slimnieku bija nokļuvuši universitātes slimnīcās, bet vairāk nekā 34 tūkstoši – reģionālajās slimnīcās. Dati liecina par būtisku pacientu plūsmu uz terciārās aprūpes iestādēm, kur tiek nodrošināta visaugstākā līmeņa ārstēšana un specializētie veselības aprūpes pakalpojumi. Ministrija vēlas šo plūsmu izlīdzināt tā, lai medicīnas pakalpojumi kļūtu pieejamāki arī citās slimnīcās.
Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēnijs Kalējs aizrāda ministrijai, ka atbilstoši publiski pieejamai informācijai Rīgā dzīvo nedaudz mazāk kā 600 tūkstoši iedzīvotāju, savukārt Rīgas apkaimēs to skaits svārstās ap 370 tūkstošiem, kas kopumā veido pusi no Latvijas iedzīvotājiem. Līdz ar to esot tikai likumsakarīgi, ka universitātes slimnīcas, kas atrodas Rīgā, nodrošinot gandrīz pusi no hospitalizāciju apjoma. “Tādējādi nav saprotams, kādos datos informatīvajā ziņojumā par slimnīcu tīklu attīstību ir balstīts apgalvojums par būtisko pacientu plūsmu uz terciārās aprūpes ārstniecības iestādēm,” uzskata Kalējs.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ārstniecības direktoru Juri Nikolajenko uztrauc ilgstoši neatrisinātā problēma, ka Rīgā nav zemāka līmeņa slimnīcu, kur pārvest pacientus, kuriem vairs nav jāatrodas universitātes slimnīcā.
“Ārpus Rīgas ir reģionālās, lokālās un aprūpes slimnīcas, bet Rīgā ir tikai divas neatliekamās palīdzības daudzprofilu slimnīcas un nav nevienas tādas slimnīcas, kuras varētu pielīdzināt lokālajām vai aprūpes slimnīcām. Visa šī nasta ir uz universitātes slimnīcu pleciem,” secina Juris Nikolajenko. Par pacientu rīdzinieku pašu izvēli viņš piebilst: “Cilvēks ir tāda būtne, kura meklē palīdzību tur, kur viņam šķiet, ka tā būs labāka. Tas ir absolūti cilvēcīgi, un neviens pacientiem to nedrīkstot pārmest.” Turklāt saskaņā ar Pacientu tiesību likumu slimniekiem joprojām ir tiesības izvēlēties ārstniecības iestādi.
RAKUS ārstniecības direktors uzskata, ka aprūpes slimnīcas izveide Rīgā būtu paralēli risināms jautājums ar slimnīcu tīkla reformēšanas jautājumu. Diemžēl galvaspilsētā tās slimnīcas, kurās varētu turpināt ārstēties tie rīdzinieki un Pierīgas pacienti, kuriem vairs nav nepieciešams atrasties universitātes slimnīcās, ir slēgtas. Vairs nepastāv daudzprofilu neatliekamās medicīniskās palīdzības Rīgas 1. slimnīcā, 4. slimnīcā, arī Bērnu slimnīcā Juglā. Ja šis jautājums nebūtu problemātisks, tad, kā uzskata Nikolajenko, saruktu rindas uz plānveida operācijām, jo gultas atbrīvotos no pacientiem, kuriem vairs nav nepieciešama ārstēšana, izmantojot augstas un dārgas medicīniskās tehnoloģijas.
Bauskas slimnīca kā vadošā Zemgalē
Pacientu noslogojumu Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā palīdz samazināt Bauskas slimnīca, kas patlaban ir ierindota zemākajā jeb pirmajā līmenī. Aizvadītajā gadā uz šo ārstniecības iestādi ir pārvesti 192 pacienti no Stradiņa slimnīcas Neatliekamās medicīnas centra. “Tur viņiem sniedz neatliekamo palīdzību, bet tālāk terapeitiski viņus ārstējam šeit. Strādājam gan ar Bauskas novada, gan citu novadu pacientiem. Šogad četrdesmit procenti ir Rīgas un galvaspilsētai tuvējo novadu, kā arī Jelgavas slimnīcas pacienti. Šo praksi sākām 2024. gada rudenī, kad bija pacientu sastrēgums Stradiņos, jo viņiem nebija iespējams atrasties universitātes slimnīcā, bet nevarēja atstāt bez mediķa uzraudzības,” “Bauskas Dzīves” žurnālistei Antrai Ērglei skaidro slimnīcas vadītāja Margarita Epermane.
Bauskas slimnīcā ir 40 gultas, stacionārs šobrīd nodrošina terapijas un aprūpes medicīniskos profilus, bet kā papildu profilu – hronisko pacientu aprūpi. Slimnīcā ir arī uzņemšanas nodaļa, kurā pacientiem tiek sniegta palīdzība akūtos gadījumos visu diennakti. Tur strādā ķirurgs vai traumatologs, neatliekamās palīdzības ārsts vai internists, anesteziologs reanimatologs, kā arī medicīnas māsa vai ārsta palīgs. Slimnīcai ir darba līgums ar 19 pastāvīgiem ārstiem, bet blakusdarbā piesaistīti vēl piecdesmit dakteri. Uzņemšanas nodaļā pacientu skaits katru gadu pieaugot – šogad par 147 slimniekiem salīdzinājumā ar 2024. gadu un par 200 pacientiem salīdzinājumā ar 2023. gadu.
Slimnīcu tīkla pārveides viens no galvenajiem mērķiem ir panākt, ka speciālisti strādā nevis divos un trijos darbos, bet vienā ārstniecības iestādē. Valsts kontrole (VK) pēc stacionāros veiktās revīzijas secinājusi, ka “mums ir jāpatur prātā, ka zemākā līmeņa slimnīcas izdzīvo tieši uz uzņemšanas nodaļas finansējuma pamata”. Revīzijas ziņojumā atgādināts, ka Veselības inspekcija jau 2019. gadā nākusi klajā ar priekšlikumu beigt uzturēt pirmā un otrā līmeņa slimnīcās uzņemšanas nodaļas. Līdz 2019. gadam 1. līmeņa slimnīcās bija nevis uzņemšanas nodaļas, bet steidzamās medicīniskās palīdzības punkti, kuri turpina darboties vēl aizvien sešās slimnīcās. VK ir konstatējusi, ka tur medicīnas pakalpojumu klāsts esot vēl plašāks nekā uzņemšanas nodaļās, taču samaksa atšķiroties – pārsaucot steidzamās medicīniskās palīdzības punktus par uzņemšanas nodaļām, tātad nomainot statusu, bet faktiski nosaucot citā vārdā, finansējums piecām uzņemšanas nodaļām pieaudzis par 2,5 miljoniem eiro gadā.
“Ja Veselības inspekcijas priekšlikums būtu sadzirdēts un īstenots, tad sešos gados valsts citām prioritārām pacientu vajadzībām būtu spējusi novirzīt 57 miljonus eiro. Kopš 2025. gada tie jau būtu 12,5 miljoni eiro gadā,” secinājuši revidenti.
Tas ir mājiens Veselības ministrijai, ka naudu vajadzētu ietaupīt šādā veidā. Kā liecina ministrijas informatīvais ziņojums par slimnīcu tīkla attīstību, 3. pamatlīmeņa jeb lokālajās slimnīcās, kurās tiks iekļauta arī Bauskas slimnīca, tomēr netiks likvidētas uzņemšanas nodaļas. Šīs ārstniecības iestādes plānots sadalīt divās grupās – tajās, kurās saglabāsies neatliekamās medicīnas uzņemšanas nodaļas (NMPUN), un tajās, kurās darbosies steidzamās medicīniskās palīdzības nodaļa.
Ministrija sola, ka lokālajās slimnīcās, kurās tiks saglabāts NMPUN, visu diennakti neatliekamo veselības aprūpi nodrošināšot ārsts speciālists internās medicīnas (terapijas) vai ķirurģijas profilā. Tur būšot pieejami laboratoriskie izmeklējumi un rentgena izmeklējumi, radiologam konsultējot attālināti. Nepieciešamības gadījumā tikšot nodrošināti pasākumi pacienta veselības stāvokļa stabilizēšanai, lai būtu iespējams pacientu pārvest uz augstāka līmeņa slimnīcu. Ministrija uzskata, ka NMPUN saglabāšana lokālajās slimnīcās esot aktuāla tieši attālākajos novados, kur būtiski ir saglabāt iespēju Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigādei pacientus ievest tuvākajā ārstniecības iestādē pacienta veselības stāvokļa sākotnējai stabilizācijai.
“Lokālo slimnīcu spēja nodrošināt kvalitatīvu neatliekamo palīdzību ir īpaši nozīmīga, ņemot vērā iedzīvotāju zemo blīvumu šajos reģionos un iespējamos riskus, kas var rasties ilgstošas transportēšanas laikā līdz augstāka līmeņa slimnīcām. Vienlaikus šajās slimnīcās tiks nodrošināti plānveida internās medicīnas pakalpojumi, tostarp terapija un hronisko pacientu aprūpe, kā arī turpināta pacientu ārstēšana un rehabilitācija pēc sarežģītākas vai smagākas ārstēšanās augstāka līmeņa slimnīcās. Minētos veselības aprūpes pakalpojumus būs iespējams saņemt arī ambulatori, tai skaitā dienas stacionārā,” ministrija ir apņēmības pilna.
Savukārt slimnīcās, kurās būs steidzamās medicīniskās palīdzības nodaļas, nepieciešamo medicīnisko palīdzību nodrošināšot ārsts internists vai ķirurgs. Šie speciālisti būšot pieejami noteiktas darba stundas diennaktī. Bet radiologa asistents, medicīnas māsas, ārsta palīgi un māsas palīgi steidzamās medicīnas palīdzības nodaļā būšot pieejami visu diennakti septiņas dienas nedēļā.
Māra Libeka
Ministrs: Reformu paredzēts īstenot līdz 2029. gadam
HOSAMS ABU MERI, veselības ministrs:
“Veselības ministrijas speciālisti ir iepazinušies ar visiem iebildumiem par slimnīcu tīkla attīstības informatīvo ziņojumu. Ziņojuma mērķis ir uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti, pieejamību un efektivitāti visā Latvijā. Tas nozīmē skaidrāk definēt katra slimnīcu līmeņa funkcijas, nodrošināt neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamību visās slimnīcās neatkarīgi no līmeņa, kā arī stiprināt sadarbību ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu. Paredzēts ieviest vienotus kvalitātes rādītājus un pārskatīt finansēšanas modeli, lai slimnīcu tīkls būtu drošs un ilgtspējīgs.
Ziņojums pēc būtības ir stratēģisks redzējums par slimnīcu tīkla attīstības un pārmaiņu risināšanas gaitu, iezīmēti galvenie rīcības virzieni. Tajā nav ietverti konkrēti jautājumi un detalizēti aprēķini. Plānotos pasākumus paredzēts īstenot pakāpeniski līdz 2029. gadam, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un kvalitatīvu, uz pacientu vērstu veselības aprūpi visā valstī. Ziņojumā plānotie pasākumi atbilst Valsts kontroles revīzijas ziņojuma rekomendācijām un ieteikumiem. Vēlos uzsvērt, ka ziņojumā nav iekļauti lēmumi par konkrētu slimnīcu reorganizāciju vai profilu maiņu. Ziņojums tiks precizēts un nodots atkārtotai saskaņošanai. Virzīt izskatīšanai Ministru kabinetā plānots vēl šā gada decembrī.”
Kā ir patlaban un kā plāno mainīt
Kā slimnīcas dala tagad? Visas Latvijas slimnīcas kopš 2020. gada iedalītas piecos līmeņos, balstoties uz Pasaules Bankas ieteikumiem.
- 1. līmenis – Līvānu slimnīca, Aizkraukles slimnīca, Bauskas slimnīca, Limbažu slimnīca, Ludzas medicīnas centrs.
- 2. līmenis – Alūksnes slimnīca, Preiļu slimnīca, Tukuma slimnīca, Krāslavas slimnīca.
- 3. līmenis – Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība, Kuldīgas slimnīca, Madonas slimnīca, Cēsu klīnika, Dobeles un apkārtnes slimnīca, Jūrmalas slimnīca, Ogres rajona slimnīca.
- 4. līmenis – Liepājas reģionālā slimnīca, Daugavpils reģionālā slimnīca, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, Jelgavas pilsētas slimnīca, Vidzemes slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca, Rēzeknes slimnīca.
- 5. līmenis – Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, kā arī specializētās slimnīcas.
Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Alūksnes un Malienas Ziņas” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Brīvā Daugava”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija” un “Latvijas Avīze”.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Pa publikācijas saturu atbild “Alūksnes un Malienas Ziņas”.
