Kāda Alūksnes novada ģimene nonāca neapskaužamā situācijā, jo brīvdienās, kad mazam bērnam pēkšņi paaugstinājās temperatūra, Alūksnes slimnīca mazo pacientu nevarēja uzņemt slēgtās Bērnu nodaļas dēļ, liekot vecākiem pašiem meklēt palīdzību citās slimnīcās.

Mazā pacienta vecvecmamma Jaunlaicenes pagasta iedzīvotāja Iveta Kovtuņenko stāsta, ka bērnam svētdienā konstatēta augsta ķermeņa temperatūra un vecāki ar bērnu pēc palīdzības vērsušies Alūksnes slimnīcas Uzņemšanas nodaļā. Tur norādīts, ka Bērnu nodaļa ir slēgta, pediatra nav un mazo pacientu slimnīca nevar uzņemt. Ieteikts pašiem bērnu vest uz Balvu vai Vidzemes slimnīcu, kas ir tuvākās.

“Labi, ka pašiem bija transports, tad braucām ar bērnu uz Madonas slimnīcu. Šajā sakarā man radās pārdomas un jautājumi. Piemēram, kādēļ Alūksnes slimnīca jau savlaicīgi nerūpējās par to, lai novadā būtu pediatri, kas varētu strādāt slimnīcā, lai tagad nebūtu Bērnu nodaļa jāaizver. Zināja taču, ka līdz šim slimnīcā strādājošajām pediatrēm tuvojas pensionēšanās vecums. Ko šajā sakarā ir darījusi pašvaldība, kas ir SIA “Alūksnes slimnīca” kapitāldaļu turētāja? Alūksnes novadā tomēr ir tik daudz bērnu, kuriem noteikti rodas arī kāda ārkārtas situācija, kad nepieciešama pediatra palīdzība arī brīvdienās vai naktī,” jautā I. Kovtuņenko.

Nodaļa joprojām slēgta

Slimnīcas vadība jau vasarā iedzīvotāju uzmanību vērsa uz to, ka sakarā ar pediatru ilgstošu prombūtni un atvaļinājumiem Bērnu nodaļa būs slēgta visu jūliju. Tomēr, beidzoties atvaļinājumu laikam, situācija neuzlabojās un nodaļa palika slēgta. Līdz ar to netiek nodrošināts arī neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojums pediatrijas profilā slimnīcas Uzņemšanas nodaļā. “Šādu praksi piekopj arī citas slimnīcas Latvijā, mēs ar šo rīcību neesam unikāli. Ja bērniem tomēr ir nepieciešama ārstēšanās stacionārā, ātrās medicīniskās palīdzības transports mazo pacientu nogādās uz tuvāko atbilstošo slimnīcu,” norādīja SIA “Alūksnes slimnīca” valdes priekšsēdētāja Maruta Kauliņa.

Pašlaik slimnīcas administrācija radusi iespēju piesaistīt Madonas slimnīcas pediatri, kuras pakalpojumi ar zināmu regularitāti tiek nodrošināti Alūksnē. Tomēr novada mazajiem pacientiem veselības problēmas rodas arī brīvdienās un nakts stundās. Mediķi norāda – vecākiem jāvērtē mazā slimnieka stāvoklis, jābūt nodrošinātiem ar nepieciešamajiem medikamentiem un kritiskās situācijās pēc palīdzības jāvēršas ātrās medicīniskās palīdzības dienestā.

Slimnīcai nepieciešams pediatrs, tomēr topošie ārsti visai kūtri šai vakancei piesakās, norādīja M. Kauliņa. “Viņi vēlas rast darba vietas iespējami tuvāk galvaspilsētai. Turklāt neraujas strādāt slimnīcās, bet par prioritāti uzskata ambulatoro darbu, kas ir salīdzinoši vieglāks,” atklāj M. Kauliņa. Slimnīcas administrācija no Bērnu nodaļas atteikties negrasās, tādēļ uzrunāti vairāki iespējamie speciālisti. Pašlaik rasts risinājums pieņemšanām pediatru piesaistīt no Madonas novada. Slimnīcas administrācija oktobrī un decembrī aicināja vecākus pieteikt bērnus uz konsultāciju pie pediatres Ināras Ližbovskas.

Arī SIA “Alūksnes slimnīca” kapitāldaļu turētāja – Alūksnes novada pašvaldības – pārstāvis Ingus Berkulis uzskata, ka Bērnu nodaļas trūkums slimnīcai ir būtiska problēma. “Pašvaldība ir uzstādījusi mērķi, sākot ar dzīvojamo fondu, atbalstu, stipendijām, darīt visu, lai slimnīcai piesaistītu pediatrus,” savu nostāju laikrakstā pauž I. Berkulis.

Vecākiem jāvērtē

ĢIMENES ĀRSTE ARITA PRINDULE stāsta, ka ģimenes ārsta pakalpojumi pacientiem ir pieejami tikai darba laikā. Ārpus ģimenes ārstu darba laika ikvienam – gan bērniem, gan pieaugušajiem – ir pieejams ģimenes ārstu diennakts konsultatīvais tālrunis 66016001, uz kuru zvanot, iespējams saņemt informāciju, kā konkrētajā brīdī rīkoties. “Ļoti labi ir pediatru izstrādāti un apkopoti materiāli arī interneta vietnē www.veselapasaule.lv, kur paskaidrots, kā rīkoties, ja bērnam ir drudzis, klepus, sāp kakls, auss vai cits. Cik daudz šķidruma lietot, kādus medikamentus izvēlēties, kad doties uz slimnīcu un tā tālāk. Visbiežāk bērni nonāk slimnīcā tad, kad viņi lieto pārāk maz šķidruma, kā arī, ja savlaicīgi un adekvātās devās netiek doti drudzi mazinoši medikamenti,” norāda A. Prindule. Viņa uzsver, ka vecāki savu bērnu pazīst vislabāk, tādēļ vecākiem jāvērtē bērna stāvokļa izmaiņas – jāzina, cik bērns izdzēris, kāda ir vēdera izeja, urinācija, cik sen ir paaugstināta temperatūra, kādi medikamenti doti, kāds bijis to efekts, vai uzvedas kā parasti. “Protams, ātrā palīdzība pie augstas ķermeņa temperatūras viennozīmīgi jāsauc zīdainim līdz trīs mēnešu vecumam,” saka A. Prindule.

Jābūt mājas aptieciņai

Ģimenes ārste atgādina, ka ikvienam mājās jābūt savai medikamentu aptieciņai. “Tajā noteikti jābūt ķermeņa temperatūru pazeminošiem līdzekļiem, deguna, kakla aerosoliem. Priecājos, ka lielākā daļa vecāku zina, kādas veselības problēmas viņu bērnus mēdz piemeklēt, par tām ir aprunājušies ar savu ģimenes ārstu, tādēļ zāļu krājumus pārbauda un atjauno, lai pirmo palīdzību varētu sniegt mājās, ja saslimšana notiek arī brīvdienās vai naktī,” stāsta A. Prindule. Viņa piebilst – “ātros” var saukt tikai tad, ja tiešām ir medicīniska vajadzība. “Ja trūkst zāļu mājas aptieciņā, tas nav iemesls, lai sauktu ātro palīdzību – šāds izsaukums netiks uzskatīts par pamatotu. Šobrīd ir pieejami eksprestesti, ko var veikt mājas apstākļos uz “Covid-19” vai gripu, kas palīdz vecākiem labāk novērtēt esošo situāciju,” uzsver A. Prindule un dalās ar savu pieredzi: “Ja vecāki saka, ka bērnam ir paaugstināta temperatūra, vispirms jautāju – vai ir dots medikaments un kā tas palīdz. Gadās, ka vecāki atbild, ka nē, nav dots. Kādēļ tā? Vēlējušies zināt, cik augstu temperatūra uzkāps – gandrīz vai kā ar BMW spidometru! Protams, ir atsevišķi gadījumi, kad ar pacientiem sazinos ārpus darba laika, bet tie ir iepriekš ar pacientu izrunāti, saskaņojot saziņas formu – visbiežāk īsziņu.” Jautāta par mājas vizīšu nodrošināšanu, ģimenes ārste saka, ka darba dienās pie attiecīgām medicīniskām indikācijām prioritārā kārtībā tas tiek darīts. Ja bērns ir nogādāts kādā no tuvējām slimnīcām, bet viņa stacionēšana tomēr nav nepieciešama, par mājās nokļūšanu jādomā pašiem vecākiem.

Ārpus ģimenes ārsta darba laika iespējams:

• zvanīt uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001
• vērsties pie dežūrārsta (sniedz palīdzību ģimenes ārsta kompetences ietvaros). Dežūrārsts pieejams Alūksnē, Aizkrauklē, Bauskā, Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Liepājā, Ogrē, Rēzeknē, Rīgā, Talsos un Ventspilī.
• doties uz steidzamās medicīniskās palīdzības punktu Gulbenē, Priekulē, Saldū, Saulkrastos, Smiltenē un Valkā, kur sniedz palīdzību, kas pārsniedz ģimenes ārsta kompetenci – piemēram, traumu, apdegumu, lūzumu, mežģījumu vai pēkšņu saslimšanu gadījumos.
• akūtos gadījumos, kad ir apdraudēta veselība vai dzīvība, palīdzību sniedz slimnīcu uzņemšanas nodaļas.
• dzīvībai kritiskā gadījumā – zvani Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) pa tālruni 113.
  Ar NMPD tālruņa dispečeru ir jāsazinās, ja:
• cilvēks ir bezsamaņā;
• ir dzīvībai bīstama asiņošana;
• gūta smaga trauma (ceļu satiksmes negadījums, elektrotrauma, ugunsgrēks, u.c.);
• ir pēkšņas sāpes krūtīs, kas var liecināt par infarktu;
• ir vienas puses pēkšņs vājums, kas var liecināt par insultu;
• jebkurā citā situācijā, kad palīdzības saņemšanā izšķirošas ir minūtes.