Mēnesi pēc ievēlēšanas uz otro sēdi pulcējās jaunizveidotā Alūksnes novada iedzīvotāju padome, kuras darba kārtībā nonāca gan vairāki iedzīvotājiem aktuāli jautājumi, gan pirmie adresētie iesniegumi. Teju četras stundas ilgā sēde apliecināja – problēmu un neskaidrību ir daudz, taču padomei pagaidām trūkst skaidras izpratnes par to, kādus procesus tā reāli var ietekmēt un kāda ir pašvaldības ilgtermiņa pozīcija vairākos sāpīgos jautājumos. Neziņa par kultūras iestāžu nākotni, bažas par pakalpojumu pieejamību pagastos, kā arī nespēja laikus iegūt informāciju padomei liedz pilnvērtīgi pārstāvēt iedzīvotāju intereses. Tāpēc padomes locekļi uzsver – ir nepieciešama tieša saruna ar novada domes izpildvaru, lai veidotu sadarbību, nevis dzēstu jau izveidojušās problēmas.
Lai labāk izprastu pašvaldības darbu, arī iedzīvotāju padomes lomu tajā, uzdotu sāpīgos jautājumus, padome dosies uz sarunu ar novada domes izpildvaru. “Ir jātiekas ar pašvaldību, lai mums būtu pieeja informācijai. Ar to, ko varam izlasīt novada vēstīs, ir par maz, turklāt tā informācija pie cilvēkiem nonāk novēloti – kaut kas jau ir neatgriezeniski nolemts. Padomei būtu jābūt informācijas apritē, jāiegūst informācija jau plānošanas procesā, lai varam ietekmēt lēmumus, pirms tie pieņemti. Šobrīd taustāmies kā pa tumsu, nezinām, kam ko prasīt. Ir jātiek pie informācijas, lai varētu runāt. Nav arī tā, ka iedzīvotāji vēlas izplēst tikai naudu no pašvaldības, vēlas sadarbību, bet šobrīd sanāk tikai strīdi. Jāsāk ar sarunāšanos. Kā mēs tiekam pie informācijas? Piemēram, ja iedzīvotājiem ir bažas par kādas iestādes slēgšanu – gribētos saņemt informāciju no pirmavota, nevis balstīties tikai uz baumām. Un sarunu rezultātā nonākt pie labākā risinājuma,” rosināja padomes priekšsēdētāja vietnieks Haralds Dambis. Šādas tikšanās mērķis būtu nevis “uzbrukt” pašvaldībai, strīdēties un būt pretiniekiem, bet veidot sadarbību.
Bažas par pašvaldības plāniem
Viens no piemēriem, par ko padomei ir maz informācijas, taču iedzī-
votājos ir satraukums – kultūras iestāžu liktenis. Kā jau esam rakstījuši – vienā pašvaldībai piederošā ēkā varētu izvietot vairākas iestādes. Par to jau noraizējušies Jaunannas pagasta iedzīvotāji, bet neskaidrība ir arī citos pagastos. Piemēram, Liepnas pagastā pašvaldības iecerei pārcelt bibliotēku no skolas uz pagasta pārvaldi iedzīvotāji iebilst. Pašvaldībā jau iesniegts kolektīvais iesniegums ar 186 iedzīvotāju parakstiem, lūdzot to nedarīt. Neziņa ir arī Mālupē. Tikmēr ir pagasti, kur šīs izmaiņas, visu izvietot vienā ēkā, jau veiksmīgi notikušas, jo tautas namu ēkas ir gana plašas. Vienlaikus ir vietas, kur šādu tautas namu nemaz nav, piemēram, Kalncempjos, arī Jaunlaicenē tautas nama durvis ir slēgtas un kultūras dzīve notiek kultūrtelpā (bijušajā skolas ēkā), kur gan neesot piemērotas zāles pasākumu organizēšanai – nav skatuves un arī esošā zāle ir par mazu.
“Problēmu un jautājumu ir daudz, bet, lai turpinātu runāt, vajadzīga pamatinformācija no pašvaldības – kādi ir plāni. Ne tikai par nākamo gadu, bet ilgākam periodam. Tas, ka zinu, ka 2026. gadā viss būs pa vecam un nekādu pārmaiņu nebūs, mani nenomierina. Kultūra nav tikai koncerti, ko dodamies baudīt, to veidojam mēs paši, iesaistoties kolektīvos – dejojot, dziedot, spēlējot teātri. To visu nedrīkst pazaudēt, jo tā ir liela vērtība. Tomēr ir bažas, ka tā varētu notikt. Vai, taupot līdzekļus, nepazaudēsim ko citu, daudz vērīgāku – cilvēku iesaisti,” teica padomes priekšsēdētājs Kaspars Gusts.
Iespējamā iestāžu apvienošana nav vienīgā problēma. Padome grib risinājumu saistībā ar degradētajām ēkām, arī tualeti Umernieku pieturā, bet nevienu no jautājumiem nav spēkos risināt pašiem, tāpēc par šiem diviem sēdes darba kārtības jautājumiem padome vienojās runāt pēc tikšanās ar novada vadību – kad būs vairāk zināms par padomes iespējām reāli ietekmēt kādas nebūšanas.
Svarīgs posms krīžu apziņošanā
Iedzīvotāju padomei varētu būt būtiska loma civilajā aizsardzībā – kāda tieši, sarunas vēl notiks. Šī brīža situāciju ieskicēja bijušais VUGD priekšnieka vietnieks ģenerālis Intars Zitāns un Alūksnes lauku partnerības valdes priekšsēdētāja Santa Harjo – Ozoliņa, kura aktīvi iesaistījusies civilās aizsardzības procesos. “Kāda šobrīd varētu būt padomes loma civilajā aizsardzībā, vēl jādiskutē, taču padome varētu būt kā labs rupors jeb apziņošanas iespēja. Ir pagasti, kur veiksmīgi darbojas “WhatsApp” grupas, ko kādas krīzes situācijās varētu izmantot. Tomēr, ja sakari nedarbojas, vajadzēs citas apziņošanas iespējas, un te lieti noderētu padomes cilvēkresursi. Protams, tas nebūtu vienīgais iesaistes veids, par tiem vēl varam diskutēt turpmāk. Tomēr ir pilnīgi skaidrs, ka mums ir jābūt gataviem jebkādām situācijām,” teica S. Harjo – Ozoliņa un rosināja padomes locekļus ar kopienām runāt par šiem jautājumiem, organizēt mācības, aicināt vieslektorus.
Piemēram, Jaunannā jau šāda tikšanās, kurā runāts par gatavību krīzes situācijām, ir bijusi. “Izrunāts, kuram ir ģenerators, kuram dzeramais ūdens, kā informāciju nodot cilvēkiem, kuri nav “WhatsApp” grupās, kurš brauks pie viņiem. Jo vairāk uzzinām, jo vairāk ir jautājumu, tāpēc domāju, ka šādas iedzīvotāju tikšanās būtu vērts organizēt atkārtoti un jautājumi būtu jau citi, daudz specifiskāki,” teica K. Gusts.
“WhatsApp” grupas – iespēja stiprināt saziņu kopienās
Šīs lietotnes grupas var būt laba iespēja ne tikai krīzes gadījumos, bet arī vieta, kur nodot citu aktuālu informāciju kopienas cilvēkiem. Ir pagasti, kur tās jau veiksmīgi darbojas un tām pievienojušies vismaz puse pagasta iedzīvotāju, tomēr ir pagasti, kur to visu iedzīvināt neizdodas. Piemēram, grupu izveido, bet iedzīvotāji tai izvēlas nepievienoties. Lielais jautājums ir arī par Alūksnes pilsētu, kuri ir daudzkārt lielāks iedzīvotāju skaits nekā pagastos – kādos kanālos sasniegt pilsētniekus? “Manuprāt, šīm grupām ir jābūt atvērtām un tur jānodod ne tikai oficiālā informācija par pasākumu un sapulču laikiem, bet arī jāsaņem atgriezeniskā saite no iedzīvotājiem – lai mēs dzirdētu, ko viņi domā. Ja grupā informāciju var ievietot tikai administrators, nesasniedzam mērķi. Protams, ziņas mēdz būt dažādas, nepieņemamās jādzēš un uz kādu laiku jāizslēdz no grupas, lai cilvēks saprastu, ka rīkojies nepareizi,” stāstīja K. Gusts.
Pirmie iedzīvotāju iesniegumi
Iedzīvotāju padome saņēmusi arī pirmos trīs iedzīvotāju iesniegumus. Visi trīs ir no Liepnas pagasta un vienojošā tēma tajos – apgaismojuma trūkums ielās un nepietiekama ceļu uzturēšana. Ar iedzīvotāju iesniegumiem iepazīstināja no Liepnas pagasta ievēlētā padomes locekle Gunita Kaņepe – kuras ir trīs vietas, kur nepieciešams apgaismojumus un uzlabot ceļu stāvokli. “Vispirms būtu jāzina, kāds ir pašvaldības skatījums un vai šīs vietas ir investīciju plānos. Šiem iesniegumiem būtu jābūt reģistrētiem novada domei, jo mūsu iespējās nav ieviest apgaismojumu vai labot ceļus. Paldies iedzīvotājiem par uzticēšanos, ka viņi saredz, ka mēs varam ietekmēt, lai gan mums pašiem tādas pārliecības vēl nav. Mums kā padomei jāsaprot, ko ar šādiem iesniegumiem darām. Lai nav tā, ka nedarām neko un cilvēki mūsos viļas. Jāsaprot mehānisms,” teica K. Gusts.
H. Dambis pieļāva, ka šādu iesniegumu ar dažādām problēmām būs daudz, bet vai padome nepārvērtīsies par “pasta balodi”, vēstules pārsūtot pašvaldībai? “Šajā gadījumā mēs varam strādāt tikai kā pastkastīte, bet ko ar šo situāciju reāli darīt tālāk? Nevaram iedot naudu, bet varam pieslēgties situācijā, kad nauda ir un plānoti kādi darbi. Tad varam būt klāt, lai, piemēram, apgaismojumu pieslēgtu tā, kā iedzīvotāji vēlas – labāk un ērtāk cilvēkiem, nevis projektētājiem,” teica H. Dambis, nenoliedzot, ka iesniegumos minēto vajag. Tas padomē raisīja diskusiju par to, ka vajadzētu apzināt situāciju arī citos novada pagastos – kādas problēmas un nepieciešamības ir tur. “Kā padome izvērtēs, kur to pašu apgaismojumu vajag, bet kur nē? Kurš pirmais prasa – to atbalstām? Katrā pagastā ir savas vajadzības, kā izvērtēsim, kam vajag vairāk? Negribētos, lai sāktos cīņa starp pagastiem,” rosināja padomes loceklis no Jaunalūksnes pagasta – Jānis Strapcāns.
