Valsts svētku laikā, kad daudzi izvēlas doties karogu braucienos vai savās pilsētās izskriet Latvijas kontūru, vairāki motobraucēji nolēma noslēgt motosezonu ar īpašu izaicinājumu – trīs dienās apbraukt apkārt Latvijai, 17. novembrī finišējot pie Brīvības pieminekļa Rīgā. Brauciena posmā piedalījās arī alūksnietis Jānis Žīgurs.
Jānis Žīgurs stāsta, ka iniciatīvas autors ir uzņēmējs motobraucējs Arvīds Duntavs no Aizkraukles, kurš sociālajos tīklos ar vārdiem “Sveiki, trakuļi!” aicinājis interesentus pievienoties, un valsts svētku piedzīvojumam ļāvies arī alūksnietis. “Idejai atsaucās daudz motobraucēju, taču, kad aizvadītās nedēļas nogalē uzsniga pirmais sniegs, vien retais bija gatavs doties ekstremālajā valsts svētku braucienā. Galu galā visu distanci veica tikai četri braucēji, citiem entuziastiem pārējās dienās pievienojoties atsevišķos posmos,” stāsta J. Žīgurs.
No Hārglas līdz Litenei
Piedzīvojuma pirmā diena raisījusi bažas par to, vai brauciens vispār varēs notikt – sniegs un apledojums licis šaubīties par drošību un apsvērt brauciena atcelšanu. Atcelta arī iepriekš norunātā pieturvieta Alūksnē, kur motobraucējiem bija plānots ieturēt maltīti. “Brauciena starts bija Rīgā ar plānoto finišu pie Brīvības pieminekļa, maršruts – apkārt Latvijai pa pierobežu, iesniedzoties arī Igaunijā un Lietuvā. Piemēram, Igaunijas pierobežā bija plāns posmu no Valkas līdz Apei braukt pa igauņu pusi tāpēc, ka tur vienkārši ir labāks ceļš, savukārt Lietuvā bija iecere iebraukt Mažeiķos. Laikapstākļu nesto korekciju dēļ maršrutā tika atmests posms Liepna – Viļaka, līdz ar to arī pusdienošana Alūksnē no maršruta tika izņemta, delegācija devās caur Balviem uz Baltinavu un tālāk uz Krāslavu, kur nakšņoja vietējā motokluba telpās, savukārt otras nakts mājas bija Piltenē Ventspils pusē,” stāsta J. Žīgurs.
Alūksnietis kopā ar savu brālēnu gulbenieti Aivaru Žīguru braucienam pieslēdzās Hārglā (Igaunija) un kopā ar izaicinājuma dalībniekiem nobraukuši posmu līdz Litenei. Pa ceļam braucējiem pievienojušies arī citi motoentuziasti, tostarp kāda dāma, kuras apņēmība īpaši izpelnījusies vīru cieņu. Motoklubi dažādos Latvijas reģionos braucējus uzņēmuši ar siltām vakariņām – tās bijušas vienīgās komfortablās pauzes šajā izaicinošajā ceļojumā. Diemžēl vienīgā dāma, kura piedalījusies braucienā, piedzīvoja kritienu un no Krāslavas devās mājup uz Jelgavu, bet pārējie turpināja ceļu. Neskatoties uz kavēkļiem un mazliet saīsināto maršrutu, trīs dienās motobraucēji veica vairāk nekā 1700 kilometru.
Dienā – 500 kilometri
Motobraucējs atzīst, ka pieveiktie teju 1800 kilometri ir gana ievērojams panākums. “Ja brauktu pilno plānoto maršrutu, dienā jānobrauc 600 kilometri. Ja mazliet noīsināja, tad dienā nobrauca kādus piecus simtus. Salīdzinājumam tas ir no Alūksnes izbraukāt Rīgu un vēl mazliet mīnus viena grāda temperatūrā, kas nav motociklistiem labvēlīgi apstākļi,” vērtē J. Žīgurs.
Cik nu brauciena laikā izdevies parunāties ar puišiem, alūksnietis uzzinājis, ka šādu piedzīvojumu viņi organizē pirmo reizi. Aizkrauklietis ar domubiedriem valsts svētkos ir rīkojuši braucienu Pierīgas apkārtnē, apmeklējot brīvības cīņu vietas, bet tik ekstrēms brauciens apkārt Latvijai esot debija. Braukšana mīnusos nav ierasta arī Jānim Žīguram. “Bet, ja netālu no manām mājām notiek varoņdarbs, tad ir jāpiedalās, cik nu laiks un spējas atļauj. Karogu man īsti nav, kur izkārt, jo dzīvoju dzīvoklī, uz mītiņiem eju reti, tad nu šis bija mans ieguldījums svētku norisēs,” stāsta J. Žīgurs. Jānim pievienojoties Latvijas apbraucējiem tuvējā degvielas uzpildes stacijā, uz īsu brīdi pie viņiem piestājuši arī trīs jauni puiši ar “Enduro” motocikliem. “Viņi izskatījās kā tikko no kāda dubļu brauciena. Piebrauca, sasveicinājās, uztaisīja manu vienīgo fotogrāfiju no šī brauciena un bija prom. Sapratu, ka arī jaunatne šādā veidā, rīkojot vietējo entuziastu braucienu, atzīmē valsts svētkus vai lietderīgi un skaisti pavada brīvdienu, kas ir ļoti apsveicami,” stāsta J. Žīgurs.
Arī pasākuma organizators uzskata, ka šādam braucienam ir emocionāla, nevis racionāla jēga – tā ir sajūta, ko izprot tikai tie, kas paši sēdušies uz motocikla. Īpašu pacilājumu raisījis brīdis, kad pa priekšu braucis flagmanis ar Latvijas karogu, radot pārliecību un lepnumu par paveikto, vēlāk medijiem teica A. Duntavs. Motobraucējs uzskata, ka Latvijā viss ir labi un ka nedrīkst ļauties ikdienas negācijām. Arvīds, būdams četru bērnu tēvs, sācis atjaunot kādreizējo pienotavas ēku mazajā Bites ciemā, uzsverot, ka Latviju veido ikviens no mums. Viņš atzina, ka tik ekstrēms brauciens, visticamāk, nekļūs par tradīciju, jo tas bijis ļoti grūts, taču atmiņas par paveikto palikšot uz mūžu.
Skaists sezonas finišs
Jānis Žīgurs ar močiem aizraujas no mazotnes, kad uz 16. dzimšanas dienu tēvs viņam nopircis pirmo motociklu, bet tāda nopietnāka aizraušanās būtu skaitāma apmēram no 2009. gada, kad iegādājies savu pirmo “Harley”. Tagad Jānis brauc ar motociklu “Honda”, kam nākamgad būs trīsdesmit gadi, un pats joko, ka kļūs par vēsturiska spēkrata īpašnieku. “Arī brauciena dalībnieki stūrē močus, kas nav priekš zīmēšanās – tādi jau sen nolikti garāžās. Šie ir motocikli, ar kuriem brauc,” stāsta J. Žīgurs.
Viņš nav motoklubu vai nozares asociācijas biedrs, bet reizēm pieslēdzas atsevišķiem motobraucēju pasākumiem, kad laiks aizņemtajā ģimenes ārsta praksē to ļauj. “Vairāk esmu nevis ceļotājs, bet tāds moto tusiņu cilvēks,” viņš raksturo. Tālākais brauciens, ko Jānis ar moci veicis, ir pa Baltiju – ziemeļu virzienā Tartu Igaunijā un dienvidu virzienā – Ignalina Lietuvā. Šovasar ar īrētu moci bijusi iespēja divas dienas pabraukt arī pa Spāniju.
Jautāts, vai ar šo īpašo izbraucienu motosezona noslēgta, J. Žīgurs pajoko, ka motociklam polise spēkā līdz Ziemassvētkiem. “Bet, jā, domāju, ka šis ir finišs. Parasti atsāku braukt aprīlī, kad ir kādi plus seši, septiņi grādi. Pēc tā, vai ir sniegs vai ne, gluži nevar orientēties – vienugad pēdējo sniegu atradām Jāņos Munameģa kalna ielejā,” viņš stāsta.
