Jaunannas pagasta centrā ir trīs pašvaldībai piederošas ēkas – “Liepzari” (bibliotēkas ēka), “Zīles” (tautas nams) un “Zvaniņi” (slēgtās skolas ēka). Pēdējo novada pašvaldība lēmusi atsavināt. Tomēr jaunanniešiem ir bažas, ka, līdzīgi kā jau citviet novadā, arī Jaunannā visus pakalpojumus koncentrēs vienā ēka. Kura tā varētu būt un vai Jaunannas gadījumā šāds risinājums maz der? Ja tomēr divās, tad ir jautājums – kurās? Lai paustu savu nostāju šajā jautājumā, Jaunannas aktīvie iedzīvotāji aicināja novada pašvaldības pārstāvjus uz tikšanos, prezentējot savus trīs nākotnes attīstības variantus.
Raksturojot situāciju Jaunannas pagastā, Kaspars Gusts, Alūksnes novada iedzīvotāju padomes pārstāvis no Jaunannas, stāstīja, ka pašvaldībai Jaunannā pieder “Zaķusalas” estrāde, bet zeme zem tās – privātīpašniekam. Vēl ir neliels zemes gabaliņš Ievednes krastā, kas gan nav izmantojams, ja nu vienīgi siena iegūšanai. Ir trīs ēku īpašumi.
“Liepzari” – ēka, kur atrodas bibliotēka, vienotais klientu apkalpošanas centrs, pagasta apsaimniekošanas pārziņa, sociālā darbinieka kabineti, skolas muzeja krātuve. Pagrabstāvā daļa tiek izmantota kā viena no vietām saimniecisko piederumu glabāšanai. Ēka celta 1996. gadā. Normatīvais kalpošanas laiks noteikts 50 gadi – 21 gads līdz normatīva beigām. Samērā neliela pieguļoša teritorija, atrodas ceļa malā, to daļēji samazina kādreiz ugunsdrošības nolūkos izraktais dīķis. Šogad jaunannieši iesniedza arī līdzdalības projekta budžetu, paredzot labiekārtot teritoriju, bet idejai nenoticēja pašvaldība, un arī paši jaunannieši atzīst, ka izvēlētā vieta nav piemērota. Šajā ēkā apkure tiek nodrošināta ar elektrisko ūdens katlu bez regulācijas iespējām (nav nepieciešams kurinātājs). Būtisks trūkums – nav nodrošināta pieejamība cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
Kurp virzīties: tautas nams vai skola?
Otra ēka – “Zīles”, kur atrodas tautas nams, nodrošinot apmēram 80 pasākumus gadā. Tā ir telpa sešiem amatiermākslas kolektīviem un četrām neformalizētām grupām (vairāk nekā 50 aktīvie dalībnieki). Ēka celta 1957. gadā, renovēta 2009. gadā. Normatīvais kalpošanas laiks 50 gadi – 18 gadi pārsniegti, taču vienlaikus jāsaprot, ka reālais kalpošanas laiks atkarīgs no ēkas uzturēšanas – tas nebūt nenozīmē, ka ēka nekalpos 20 vai 30 gadus. Ēkai faktiski nav pieguļošās pašvaldībai piederošās teritorijas. Lai arī pa logu redzama zaļā zona, tā pieder privātīpašniekam un līdz šim nav izdevies ar īpašnieku vienoties par zemes nomāšanu vai pat pirkšanu. Apkure tiek nodrošināta ar gāzes katlu, nav nepieciešams kurinātājs, ir regulējami radiatori. Ēkas pirmais stāvs pieejams cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
Trešā ēka – slēgtās skolas ēka “Zvaniņi”. Ēka stāv tukša, taču ir tehniski labā stāvoklī. Ēka celta 1988. gadā, renovēta 2015. gadā. Normatīvais kalpošanas laiks 60 gadi – 23 gadi līdz normatīva beigām. Ēkai ir plaša pieguļošā teritorija, kurā atrodas bērnu rotaļu laukums un sporta laukums. Turklāt daudz kas darīts un atjaunots pašu spēkiem, lai bērniem un jauniešiem būtu iespējas brīvā laika pavadīšanai. Apkure tiek nodrošināta ar gāzes un granulu katlu, ir labas iespējas regulēt un atslēgt apkuri atsevišķās ēkas daļās. Ēkas pirmais stāvs pieejams cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Skolas ēku trīs izsolēs nav izdevies pārdot, šobrīd ir apstiprināta jauna cena.
Saglabāt, attīstīt, nevis samazināt
“Mēs, jaunannieši, daudzās jomās esam pašpietiekami – aktīvi gan kultūras, gan sabiedriskajās norisēs. Tomēr ir ļoti svarīgi, lai pašvaldība nodrošina pakalpojumus un kvalitatīvu dzīves vidi. Saprotam, ka pēdējos gados pakalpojumu samazināšanai ir bijuši objektīvi iemesli. To pieņemam. Taču to, kas vēl ir saglabājies, vēlamies nosargāt. Kultūras dzīve Jaunannā ir ļoti aktīva, kolektīvu un dalībnieku ir daudz, arī vienotajā klientu apkalpošanas centrā netrūkst cilvēku. Iedzīvotājiem ir nepieciešama bibliotēka, sociālais darbinieks un citi pamata pakalpojumi. Ļoti ceram, ka vismaz tuvākajā nākotnē tie netiks atņemti. Mums ir svarīgi arī tas, kādā vidē dzīvojam. Lemjot par kāda īpašuma atsavināšanu, būtu jādomā par tā tālāko likteni – lai ēka nepaliktu tukša un nekļūtu par degradētu vietu. Tāpēc esam paši iedziļinājušies visu trīs ēku situācijā un domājuši par to nākotni,” stāstīja K. Gusts.
Jaunannas pagasta iedzīvotāji ir izstrādājuši trīs iespējamos nākotnes attīstības risinājumus. “Mēs gribam ne tikai eksistēt, bet arī attīstīties un dzīvot mūsdienīgā, modernā vidē – ne tikai pilsētā, bet arī šeit, Jaunannā. Tāpēc atļāvāmies mazliet pasapņot,” stāsta K. Gusts. Pirmais variants paredz visus pašvaldības pakalpojumus – gan tos, kas šobrīd atrodas bibliotēkas ēkā, gan tautas namu – apvienot skolas ēkā. Tomēr tur trūkst pietiekami lielas zāles pasākumiem, tāpēc ierosinājums ir uzbūvēt jaunu, aptuveni 150 vietu zāli. “Pašreizējā tautas nama zāle bieži vien ir par mazu. Kolektīvu sadančos un ballēs vietas nepietiek, vieskolektīvi nereti ģērbjas ārpus ēkas, jo telpu nav. Mūsu aktīvajai kopienai šī zāle ir par šauru – tā ir realitāte,” norāda K. Gusts. Viņš uzsver, ka jaunas koncertzāles izveide Jaunannā būtu spēcīgs signāls, ka Alūksnes novadā attīstība nenotiek tikai pilsētā, bet arī lauku teritorijās. Savukārt ēkas “Liepzari” un “Zīles” šādā gadījumā varētu nodot atsavināšanai.
Skolas ēkai – jauna dzīve?
Otrais variants paredz atsavināšanai nodot ēku “Liepzari”, bet tur izvietotos pakalpojumus pārcelt uz skolas ēku. Tautas nams tiktu atstāts esošajās telpās un neko jaunu būvēt nevajadzētu, tomēr pašvaldībai būtu jāuztur divas ēkas, nevis viena. “Saprotam, ka skolas ēka ir liela un paliktu neizmantotas telpas. Risinājums varētu būt – skolas trīs spārnos izveidot modernu senioru viesnīcu – pansionātu bez medicīniskās aprūpes maksātspējīgiem pensionāriem. Tas nebūtu konkurējošs sociālās aprūpes centram “Pīlādži”, jo tur ir pilna aprūpe, tostarp medicīniskā. Jaunannā varētu dzīvot seniori, kuri paši spēj par sevi parūpēties, nodrošinātu mājīgus apstākļus, ēdināšanu. Skolas ēkai ir plaši logi, istabiņas varētu būt modernas, gaišas un skaistas,” ideju stāsta K. Gusts. Kopumā tādas varētu būt 24 istabiņas.
Trešais variants – saglabāt esošo situāciju. Tautas nams paliek, kur ir, arī bibliotēkas ēkā izvietotās iestādes, bet skolas ēka tik un tā paliek pašvaldības īpašumā un tur izveido jau iepriekš minēto senioru viesnīcu. “Pārdodot skolas ēku, Jaunanna paliek bez publiskās āra teritorijas, kas pieder pašvaldībai. Tad jādomā, vai var iegādāties kādu teritoriju. Pilnīgi palikt bez šādas teritorijas negribētos. Negribētos arī, lai visu savieno vienā ēkā – tautas namā, kā tas jau notiek citos pagastos. Jau šobrīd tautas nama ēka ir par mazu un neredzam iespēju, ka te varētu būt vēl citi pakalpojumi. Tas nav iespējams. Esam atvērti diskusijai un meklēt labākos risinājumus,” teica K. Gusts.
Kas notiks ar Jaunannas skolu?
Alūksnes novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Druvis Tomsons norādīja, ka šobrīd pēc iedzīvotāju ierosinājuma ir iepauzēta skolas ēkas pārdošana, gaidot no pašiem iedzīvotājiem risinājumus. Jaunanniešiem ir idejas, bet nav turpinājuma – par kādu naudu to darīt. “Jāsaprot, ka pašvaldība sastāv no 16 teritorijām – pilsētas un 15 pagastiem – un visiem ir savas vajadzības, un katra teritorija varētu rādīt šādas prezentācijas. Taču mēs esam mazs novads un budžets ir nepietiekams, mūs dotē. Visiem patīk teikt, ka maksājam nodokļus, tāpēc gribētos pretī to vai to. To var saprast, bet, ja skatāmies skaitļos, – nesaražojam tik daudz, lai nosegtu vajadzības un noteiktās funkcijas. Jaunannā šobrīd ir trīs ēkas – kā tās tiek izmantotas? Būvēt vēl vienu ēku?” retoriski jautāja D. Tomsons. Kas attiecas uz visu pakalpojumu pārcelšanu vienā ēkā – D. Tomsons norādīja, ka šobrīd tāda domes lēmuma nav.
“Zvaniņi” (slēgtā skola)
Jaunnas pagasta iedzīvotāja Baiba Gusta uzsvēra – negribētos, lai uz Jaunannu raugās tikai kā uz vietu ar tukšu ēku, no kuras vienkārši jāatbrīvojas un kas jāpārdod. “Mums ir svarīgi, lai pašvaldība saredz, kam ēka tiek pārdota un kādas ieceres tur varētu īstenot, lai tā beigās nepaliek tukša un nekļūst par degradētu objektu. Mēs neesam speciālisti – esam parasti iedzīvotāji, pretstatā domei ir komanda, attīstības speciālisti, juristi, un ir ļoti daudz, ko mēs paši nevaram zināt. Tāpēc arī gatavus finanšu risinājumus nespējam piedāvāt. Jaunannas tautas nams ir viens no mazākajiem, taču te ir viena no aktīvākajām kopienām. Tāpēc nav pieļaujami visu funkciju koncentrēt vienā ēkā. Citviet tautas nami ir lielāki un ir papildu telpas, bet pie mums ir tikai zāle,” teica B. Gusta.
Arī jaunannietis Ervīns Ločmelis atzina, ka ziņa par nodomu visus pakalpojumus Jaunannā koncentrēt vienā ēkā izskanējusi kā spriedums par iznīcību. “Fiziski šajā ēkā visu nevarētu izvietot, tāpēc šīs ziņas mums šķita katastrofālas. Tas nevis pasliktinātu esošo situāciju, bet to pilnībā iznīcinātu,” viņš sacīja.
Vietējie norādīja uz vēl kādu risku, pārdodot skolas ēku, – jaunannieši paliek bez publiskās teritorijas, kur īstenot projektus, tostarp līdzdalības finansējuma saņemšanai, kur noteikums ir īstenot ideju uz pašvaldībai piederošas zemes. Vienīgā plašā teritorija – skola. “Ja šī īpašuma mums vairs nav, mums nav ne rotaļu laukuma, ne sporta laukuma un nav nemaz, kur to izveidot,” teica K. Gusts. Jaunannieši būtu gatavi darboties tukšās skolas ēkā. “Ja vien būtu dota zaļā gaisma, arī mēs domātu par to, kā apdzīvot tukšās telpas, rakstītu LEADER projektus. Taču pašlaik no pašvaldības šādu signālu nav. Kā var iesniegt projektu realizācijai ēkā, ja tā tiek virzīta pārdošanai? Ir neskaidrība un neziņa,” sacīja B. Gusta.
Vispirms jāzina, ko grib darīt
Izpilddirektors Ingus Berkulis skaidroja, ka pašlaik skolas ēkai nav izsludināta izsole – noteikta tikai cena. Ir sagatavots videoklips par ēku, lai piesaistītu interesentus, kas vēlētos to nomāt vai iegādāties. “Vispirms jābūt konkrētam interesentam, kurš izklāsta savu vīziju un ieceres par to, ko ēkā plāno darīt. Tikai pēc tam sekotu, piemēram, atsavināšanas līgums. Tas būtu ar nosacījumiem – noteiktā laika periodā jāizdara konkrēti darbi. Ja tie netiek izpildīti, pašvaldībai būtu atpakaļpirkuma tiesības. Novadā ir arī pozitīvi piemēri, kur šādā veidā izdevies atrast jaunus īpašniekus, kas veiksmīgi attīstījuši ēkas,” skaidroja I. Berkulis. Viņš atzinīgi vērtē jaunanniešu aktivitāti, kas kļuvusi par labu piemēru ne tikai pašā novadā, bet arī ārpus tā. “Iedzīvotāju izteiktos piedāvājumus pašvaldībā izvērtēsim. Ja ēkai nepieteiksies jauns saimnieks un nebūs intereses, nāksim visi kopā un domāsim, ko darīt tālāk,” sacīja I. Berkulis. Vienlaikus viņš norādīja, ka jāatrisina jautājums arī par Zaķusalas estrādes zemes tiesisko sakārtošanu un tam jābūt prioritātei.
“Liepzari” (bibliotēka)
Arī I. Berkulis skaidroja, ka ne dome, ne kāds cits nav pieņēmis lēmumu par Jaunannas pakalpojumu sniegšanas vietu – vai tas notiks vienuviet vai vairākās vietās. Tomēr viņš nenoliedza, ka koncepts novadā ir tāds, ka visi pakalpojumi pagastā ir izvietoti vienuviet, un novadā jau ir vietas, kur tas ir izdarīts vai tiks darīts. “Piemēram, Ziemera pagastā pakalpojumi koncentrēti Māriņkalna tautas namā. Liepnas pagastā esam uzsākuši bibliotēkas pārcelšanu uz pagastmājas ēku – kas būs tuvāk iedzīvotājiem. Arī Mālupē raksturojam izmaksas un domājam, vai varētu pārcelt uz saieta namu. Vērtēsim uzturēšanas izmaksas un tikai tad pieņems lēmumu – konkrēta lēmuma šobrīd vēl nav. Protams, katrs pagasts un katra vieta jāvērtē. Novads ir viens, un uz novadu jāskatās kā vienotu teritoriju. Tas ir jāmācās mums visiem. Pret iedzīvotāju skaitu un pakalpojumiem telpu un ēku ir par daudz. Svarīgāk par pašu ēku ir nodrošināt iedzīvotājam kvalitatīvu pakalpojumu,” skaidroja I. Berkulis.
Katram pagastam savs risinājums
“Jaunannieši no mums – deputātiem un domes vadības – sagaida individuālu pieeju, nevis vienādus risinājumus visiem. Te ir sapulcējušies cilvēki, kuriem patiesi rūp sava pagasta nākotne, un mums tas ir jāsadzird. Nesaku, ka vienmēr jārīkojas tieši tā, kā vēlas iedzīvotāji, taču viņos ir jāieklausās. Varbūt Jaunanna tiešām atšķiras no pārējiem 16 pagastiem? Varbūt šeit iespējams cits, piemērotāks risinājums. Ļausim tam notikt. Iespējams, pienāks brīdis, kad būs jāpieņem citādi lēmumi, bet ne tagad. Man gribētos, lai attīstība notiktu ne tikai pilsētā, bet arī pagastos – piemēram, Jaunannā. Arī šeit varētu veicināt uzņēmējdarbību. Tāpat kā Alūksnē tapa Biznesa stacija – angārs uzņēmējdarbības attīstībai –, arī šeit varētu radīt uzņēmējiem iespējas strādāt, nodrošinot piemērotu augsni, lai uzņēmumi gribētu šeit būt,” sacīja deputāte Ivita Gusta.
Domes priekšsēdētāja vietnieks Arturs Dukulis norādīja, ka darba procesā tiek apsvērti dažādi varianti un risinājumi – tas ir normāli, un tā tam arī jābūt. “Kad 2018. gadā, toreiz vēl Strautiņu skolā, runāju par skolas likteni un iespējamo nākotni, mani gandrīz ar kājām pa priekšu iznesa no zāles. Pagāja gadi, un kāds ir rezultāts? Ja runā par Jaunannu, mans viedoklis – te nevarēs salikt vienā ēkā visas pašvaldības iestādes. Tas bija skaidrs un nevajadzēja pat diskusiju. Tas nav izdarāms!” sacīja A. Dukulis, pēc teju trīs stundu garas diskusijas izpelnoties zāles aplausus. “Pagaidām Jaunannu liekam mierā – šobrīd saglabājam abas ēkas. Manuprāt, pagasta nākotne tomēr vairāk saistāma ar skolas ēku. Tāpēc man ļoti patika iedzīvotāju piedāvātie pirmie divi varianti – es tos pat apvienotu. Jau iepriekš esmu teicis, ka Jaunanna būtu lieliska vieta pansionātam, kas pagastam iedotu vairāk “dzīvīguma”,” uzsvēra A. Dukulis.
“Zīles” (tautas nams)
Kā jau informējām, oktobra domes sēdē deputāti noteica “Zvaniņu” jeb skolas ēkas cenu – 57 400 eiro. “Jā, arī es balsoju par šo lēmumu, bet tikai ar mērķi noskaidrot īpašuma reālo vērtību. Tagad zinām – skola maksā 57 400 eiro. No šī punkta mums jādomā tālāk par Jaunannas attīstību. Ceļi ir tikai divi. Kamēr neesam atraduši reālu nomnieku, kurš ēkā patiesi strādās, pārdošanas procesu varam piebremzēt, turpinot vērtēt un pētīt. Pārdodot ēku, pastāv liels risks – varam pazaudēt ēku ar pietiekami plašu un vērtīgu apkārtējo teritoriju,” uzsvēra A. Dukulis.
Pagasti jūtas atstumti
Tikšanās Jaunannā izgaismoja ne vien vietējo bažas par pašvaldības ēku turpmāko likteni, bet arī iedzīvotāju neticību pašvaldībai. Pēc skolu reformas, kad Jaunannas skola tika slēgta, nesadzirdot cilvēku vēlmi to saglabāt, jaunannieši velk paralēles – viņiem ir bail, ka ar ēkām notiks tas pats: lēmums tiks pieņemts, neprasot iedzīvotāju viedokli, un, kad par to uzzinās, būs jau par vēlu ko mainīt. “Gribas, lai ar mums runā un izskaidro situāciju. Lai rodam abpusēji pieņemamu risinājumu pirms domes lēmuma. Protams, ja ir neziņa, rodas arī baumas – cilvēki gan redz, gan dzird. Tāpēc aicinām vadību uz diskusiju, lai kopā vienotos par labāko risinājumu. Mēs vēlamies, lai skolas ēka ir ieguvums pagastam, nevis pārdots īpašums, kura nauda aizplūst pilsētā. Mums tas ir sāpīgi,” sacīja B. Gusta.
“NEGRIBAM, lai tā notiek” – ar mākslīgā intelekta radītu attēlu jaunannieši ilustrē bažas par visu pakalpojumu pārcelšanu uz vienu, tautas nama, ēku, jo tajā aktīvajai Jaunannas pagasta kopienai nepietiek vietas.
Jaunannas sarunās iedzīvotāji neslēpa, ka pagastos cilvēkiem joprojām ir sajūta, ka attīstība koncentrējas tikai pilsētā, bet pagasti tiek atstāti novārtā un par tiem atceras vien tad, kad jāslēdz, jālikvidē vai kas jāsamazina. Iedzīvotāji salīdzina – ja Latvijā mēdz teikt, ka valsts beidzas pie Siguldas, tad Alūksnes novads beidzas līdz ar pilsētas robežām. Viņi vēlas, lai reformas un optimizācija notiktu ne tikai pagastos, bet arī pilsētā. “Iedzīvotājiem pietrūkst sarunu par to, ko viņi savā pagastā vēlas. Agrāk katrā pagastā bija pārvaldes vadītājs, notika sapulces, tika uzklausīts viedoklis. Tagad šādu diskusiju nav. Ja nebūtu tādi “trakie” jaunannieši, kas paši uzprasās un uzaicina uz sarunu, vai kāds vispār atbrauktu un pajautātu?” sacīja K. Gusts. I. Berkulis gan uzsvēra, ka iedzīvotāju viedoklis viņam vienmēr ir bijis svarīgs, un tieši tāpēc viņš dodas uz pagastiem. No nākamā gada pavasara amatpersona plānojot apmeklēt katru pagastu un tikties ar vietējiem, lai uzklausītu iedzīvotājus un arī informētu par pašvaldības aktualitātēm.
