Diemžēl ne visi mēs to protam

Beidzot nu to mēs esam piedzīvojuši – vispārēju cenu līmeņa kāpumu jeb acīmredzamu inflāciju. Cenas pa dienām aug ne tikai vienai precei, bet vairākām vienlaikus. Līdz šim inflācija mūsu valstī nebija tik izteikta. Piemēram, pārtikas preces gan kļuva dārgākas, bet šķietami nemanāmi – par diviem vai pieciem centiem. Toties bija vērojama tendence straujāk pieaugt darba algām.

Tagad atsevišķu produktu cena veikalā palielinājusies par 20, 50, 70 un pat vairāk centiem uzreiz, un gan jau pēc dažām nedēļām tā atkal būs mainījusies uz augšu.

Tas pats noticis arī ar pakalpojumiem – līdz ar degvielas, elektroenerģijas cenas paaugstināšanos arī par pakalpojumiem esam spiesti maksāt vairāk. Taču algas un pensijas palikušas līdzšinējās. Atkarībā no tā, kādi ir mūsu ienākumi, un kādas preces un pakalpojumus mēs ikdienā lietojam, veidojas arī mūsu katra paša inflācija. Ne visi vienādi tērējam, piemēram, transporta izdevumiem, arī elektroenerģijas patēriņš katram no mums atšķiras. Daži apmeklē kultūras pasākumus, atlicinot šīm izklaidēm zināmu summu no sava budžeta, kamēr citi tajā pašā laikā sēž laivā uz ezera un relaksējas, skaistos dabas skatus baudot par brīvu.

Mēs savā ikdienā izmantojam atšķirīgas preču grupas – tās, kuras tirgū nav tik pieprasītas un kurām līdz ar to cena nav pieaugusi vai pat ir samazinājusies, un tās, ko ikdienā mēdz lietot daudzi, un kuru veikalu plauktos līdz ar to pietrūkst. Ir pieprasījums, precēm cena pieaug.

Taču visvairāk cilvēki bēdājas par to, kā pārdzīvos nākamo apkures sezonu, jo siltums ziemā mums nepieciešams visiem. Malkai, granulām, briketēm, gāzei cenas dubultojušās, tarifi par saņemtajiem pakalpojumiem aug, un rudenī, iespējams, tie kāps vēl augstāk.

Straujā inflācija nav labā ziņa arī tiem, kuri izveidojuši lielus uzkrājumus bankās vai naudu krāj “zeķē”. Parēķiniet paši, ko mēs līdz šim varējām nopirkt, piemēram, par 20 eiro veikalā, un ko varam tagad… Tas jau nekas, ka nauda glabājas bankā, arī par to summu tagad vairs nesanāks tas pats preču vai pakalpojumu apjoms kas pirms diviem gadiem. Prātīgāk to tomēr būtu likt lietā, ieguldīt, piemēram, nekustamajā īpašumā vai kur citur.

Rīkojoties ar naudu, jāprot trīs lietas, saka finanšu analītiķis Valters Vestmanis: “Viens ir to nopelnīt, otrs ir noturēt un trešais – pavairot. Nopelnīt nozīmē celt ienākumus, noturēt nozīmē gan krāt, gan aizsargāt pret inflāciju, pavairot – nozīmē ieguldīt.” Diemžēl ne visi mēs to protam, tādēļ tagad tik skaudri nākas izjust strauji pieaugošo inflāciju.