Alūksnes ezers tiek ilgtspējīgi apsaimniekots, samazinājusies maluzvejniecība, ezerā mājo 15 sugas zivju, kuru izmērs ir palielinājies, tā ūdens kļūst arvien dzidrāks. Šādi ir pētnieku no SIA “Saldūdeņu risinājumi”, kuri šovasar veica ezera visaptverošu zinātnisko izpēti, atzinumi. Apkopotos zinātniskā pētījuma rezultātus alūksniešiem šonedēļ prezentēja uzņēmuma pārstāvis zinātnieks ar desmit gadu ilgu pieredzi ūdeņu pētniecībā Māris Liepiņš un uzsvēra, ka Alūksnes ezers ir viens no tīrākajiem Latvijā, atbildēja uz interesentu jautājumiem par atsevišķu zivju sugu izplatību un vairošanās iespējām.
Alūksnes novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Druvis Tomsons uzsvēra, ka ezera inventarizācija ir ļoti vērtīga un tas jādara arī turpmāk, taču, lai arī to veic jau ceturto reizi, vēl joprojām nav iespējams atbildēt uz visiem interesējošiem jautājumiem.
Izplatītas 15 zivju sugas
Pētnieks skaidroja, ka ezera ūdeņu pētīšanu iespējams salīdzināt ar inventarizāciju. “Ja vēlamies ezeru efektīvi apsaimniekot, tad ik pa laikam jāveic tā izpēte, lai mēs zinātu, cik daudz vai maz tajā ir iekšā dzīvās radības un kā tās jūtas,” sacīja M. Liepiņš. Šīs vasaras ezera izpētē noskaidrots zivju sugu sastāvs, izmērs, tas, ko viņas ēd un cik ātri aug. Paralēli veiktas arī ūdens ķīmiskās analīzes un pētīta zivju barības bāze. Sugu izpētei tika lietoti zinātniskie tīkli ar dažāda izmēra acīm, kas ielaisti vairākās vietās ezerā. “Zandarti sastopami mazāk, kā tas bija pirms pieciem gadiem, taču arī citu zivju sugu izplatībā, salīdzinot ar 2020. gadu, situācija ir stabila,” atklāj pētnieks. Alūksnes ezers viennozīmīgi ir asaru ezers. Izpētes laikā noķerti gan maza un vidēja izmēra īpatņi, gan zivsaimnieciski nozīmīgie – lielie – asari, sākot no 0,9 gramiem līdz pat 1,395 kilogramiem smagiem. “Salīdzinot ar 2020. gadu, asaru apjoms ezerā procentuāli pat nedaudz palielinājies. Asaris ir nozīmīgs indikators maluzvejniecībai ūdenstilpēs. Ja nav sugas lielo izmēru zivju, var saprast, ka tajā kāds “šiverē” ar tīkliem, jo tie ir pirmie, ko maluzvejnieki izķer,” atklāj M. Liepiņš. Par pārējām zivju sugām zinātnieks sīkāk neko nepiebilda, tikai uzsvēra, ka tās visas ir zivsaimnieciski nozīmīgas un ir nemainīgi labā stāvoklī – virs vidējā Latvijā.
Savairojušās sēdgliemenes
Kopumā ūdens kvalitāte ezerā vērtēta kā laba, nedaudz paaugstināts fosfora daudzums konstatēts vien iekšezerā. “Par to gan nevajag satraukties, jo to ietekmējuši šīs vasaras nelabvēlīgie laika apstākļi. Paaugstināts fosfora daudzums šovasar konstatēts arī citos Latvijas ezeros. Ūdenstilpi apdzīvo arī rāpojošās un lienošās dzīvās radības, ūdensaugi, bet arī tos ir ļoti svarīgi izpētīt, jo tā ir būtiska zivju barības sastāvdaļa,” uzsvēra zinātnieks. Visas būtiskākās to sugas ir pārstāvētas. Ļoti izplatījusies ir daudzveidīgā sēdgliemene, kas ir invazīva un nomāc vietējo sugu gliemenes, uz tām veidojot savas sugas kolonijas. Raugoties no cita skatu punkta, tas ir ļoti enerģētiski ietilpīgs barības produkts. “Vietās, kur tās ir, paātrināti aug raudas un brekši, jo tās šīm zivju sugām ir kā spēkbarība,” atklāj pētnieks. Salīdzinot ar 2020. gadu, piemēram, līdaku garums Alūksnes ezerā ir pieaudzis par četriem centimetriem. Pirms pieciem gadiem vidējā līdaka bija 66 centimetrus gara, tagad tās vidējais garums jau ir 67 centimetri.
Zivis vajag ēst
Zinātnieks uzslavēja Alūksnes ezera makšķerniekus, jo lielākā daļa iegādāto licenču pretēji tam, kā tas ir, piemēram, Burtniekā, kur aizpildīto licenču ir tikai 10 %, tiek atgrieztas aizpildītas. Pēc licencēm redzam, ka kopumā nomakšķerētas ir teju 5000 līdakas, no kurām paturētas aptuveni 3000, bet 2000 ielaistas atpakaļ. Arī, makšķerējot zandartu, cilvēki ievēro atlaišanas principu – kopumā nomakšķerēti teju 400 zandartu – paturēti vairāk nekā divi simti, bet atlaisti ap pusotra simta zivju. “Asaris gan jums, alūksnieši, garšo, tos jūs nelaižat vaļā, bet neuztraucieties – asaru resurss Alūksnes ezerā ir labā stāvoklī – zivis vajag arī ēst,” ar humoru saka pētnieks.
Apsaimniekošana priekšzīmīga
Salīdzinot ar citiem Latvijas ezeriem, apsaimniekošana Alūksnes ezerā vērtēta kā priekšzīmīga. Pētnieks skaidro – Latvijā ir dažādi ezeru apsaimniekošanas modeļi, piemēram, Usmā to dara biedrība, Jēkabpilī pašvaldības darbinieki, Alūksnē tā ir pašvaldības iestāde. “Tas, ko ik pa laikam apsaimniekotājam nepieciešams noskaidrot, ir ezera lietotāju, tātad makšķernieku, viedoklis. Piemēram, jāizzina – varbūt ar zandarta mazuļiem ezeru vairs nevajag papildināt, bet tajā jāielaiž foreļu mazuļi, kā pirms vairākiem gadiem. Pēc mūsu domām, ar zandartu var ezeru papildināt, nerekomendējam līdaku, jo līdaka ļoti labi savairojas pati,” saka M. Liepiņš.
Vieta, kur makšķerniekiem sadzīvot
Iedzīvotāju galvenā interese bija par zivju nārstošanu, sugu vairošanos, noķerto zivju atlaišanu. Pašvaldības iestādes “ALJA” vadītājs Māris Lietuvietis uzsvēra, ka jāievēro Zivju fonda nosacījumi, kas paredz, ka nedrīkst ezerā ielaist par 30 gramiem smagākus zandartu mazuļus. “Šis jautājums jārisina ministriju līmenī, pie kā pašlaik strādājam. Jālūdz izdarīt izņēmumu un atļaut Alūksnes ezerā ielaist lielākus zandartus, lai tos neapēstu citas zivis un lai tas varētu izaugt, jo pašlaik viņš ir kopā ar mazajām raudām un asariem,” skaidro M. Lietuvietis. “Zandartam jāsasniedz vecums, kad viņš sāk ēst citas zivis, tad viņš sāk augt ātri, un briesmas tam vairs nedraud,” piebilst arī M. Liepiņš.
“Man ļoti patika lielo līdaku skaits ezerā un tas, ka lielākā daļa no noķertajām tiek atlaistas. Tas nozīmē, ka pie jums brauc un brauks makšķerēt cilvēki no citām vietām, paliks viesu namos, atstās naudu arī kafejnīcās. Makšķernieki uz Alūksnes ezeru brauks pēc piedzīvojuma, nevis “pieslānīt” ar zivīm ledusskapi, lai gan aizvedīs ko arī mājās. Te ir forša vieta, kur sadzīvot visādu veidu makšķerniekiem,” sacīja M. Liepiņš un ar klātesošajiem iesaistījās diskusijā par māku zivis atlaist tā, lai tās izdzīvotu.
Alūksnes pašvaldības administratīvajā ēkā šajā pašā dienā notika arī fokusa grupas sanāksme par ezera zivsaimnieciskās attīstības stratēģiju, kurā SIA “Saldūdens risinājumi” pārstāvjus uzklausīja pašvaldības iestādes “Spodra” un “ALJA” pārstāvji. Tikšanos vadīja Dr. geogr. Andris Klepers, Vidzemes Augstskolas asociētais profesors.
Licences makšķerēšanai Alūksnes ezerā var iegādāties:
■ drukātās licences – pašvaldības iestādē “ALJA”, Pilssalas ielā 10, Alūksnē, kā arī vietās, kuras norādītas tīmekļvietnē www.aluksnesezers.lv;
■ elektroniskās licences – tīmekļvietnē www.manacope.lv un mobilā lietotnē “Mana Cope”. Elektroniski iegādātas licences derīguma termiņš sākas stundu pēc tās iegādes.
AVOTS: ALŪKSNES NOVADA PAŠVALDĪBA
