Alūksnes novadu plānots iekļaut Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā (SEZ), tā lēmusi valdība. Šie grozījumi izstrādāti, lai īstenotu valdības Rīcības plānā noteikto mērķi stiprināt Latvijas Austrumu pierobežas ekonomisko attīstību un drošību. Tam nepieciešamie tiesību akti vēl jāskata Saeimai. Alūksnes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers šādu valdības lēmumu vērtē atzinīgi, dēvējot par valdības labas gribas žestu. “Tas būs atbalsts novada uzņēmējiem, ļaujot viņiem izmantot nodokļu atvieglojumus, tomēr novada attīstībai nepieciešamas lielākas papildu investīcijas,” norāda viņš. Uzņēmēji pašlaik vēl šo jaunumu vērtē piesardzīgi, jo plānā ir daudz neskaidrību.

Ar stiprināšanu vien nepietiek

Jautāts par to, ko viņš kā uzņēmējs saprot ar Alūksnes novada iekļaušanu speciālajā ekonomiskajā zonā un kādus potenciālos ieguvumus vai izaicinājumus saskata, “Alūksnes rajona sabiedrība ar ierobežotu atbildību firma “Alūksnes energoceltnieks”” valdes priekšsēdētājs Andris Račiks atbild, ka savā enerģētikas nozarē nekādus būtiskus ieguvumus nesaskata. Uzņēmuma uzdevums ir sadarbībā ar “Sadales tīkliem” uzturēt kārtībā elektrolīnijas, izbraukt uz jaunbūvēm, viss, kas saistīts ar elektroenerģijas piegādi patērētājam – fiziskām un juridiskām personām. “Jaunas darba vietas līdz ar jauno statusu neradīsies. Elektroenerģijas līniju valstī vairāk nepaliek un tuvākajā laikā nekas neliecina, ka šajā nozarē būtu sagaidāma būtiska izaugsme. Nodokļu atlaides, piemēram, 80 % atlaide uzņēmuma ienākuma vai īpašuma nodoklim, noteikti būtu ļoti motivējoša uzņēmējiem, jo īpaši tiem, kas rada darba vietas. Bet mēs neplānojam paplašināties, jo darba mums ir arvien mazāk, tādēļ negatavojamies radīt jaunas darba vietas, kas būs viens no noteikumiem, lai speciālajā ekonomiskajā zonā reģistrētie un strādājošie uzņēmumi saņemtu nodokļu atvieglojumus,” vērtē uzņēmējs. Viņš stāsta, ka jaunu elektrolīniju būvniecība notiek Pierīgā un Vidzemes jūrmalas piekrastē, savukārt Alūksnes novadā tā ir pavisam minimāla, jo nekas jauns netiek būvēts, tādēļ uzņēmumam nākas savus darbiniekus sūtīt strādāt pat uz Lietuvu.

Uzņēmējs uzskata, ka novada iekļaušana speciālajā ekonomiskajā zonā drīzāk ir mēģinājums labot stagnāciju. “Domāju, ka Latgalei tas ir izdevies. Uz to norāda pierobežā sakārtotie ceļi, sakoptā apkārtne un jaunizveidotie uzņēmumi. Ir patīkami braukt, piemēram, uz Viļakas, Baltinavas pusi, kur tas ir spilgti redzams. Latgale tagad ir daudz sakoptāka kā citviet mūsu Vidzeme,” vērtē uzņēmējs.

Turklāt viņš uzskata, ka nomaļo reģionu stiprināšanai nepietiek vien ar uzņēmēju atbalstu un nodokļu atlaidēm. “Protams, ja uzņēmumi ir spēcīgāki, vairāk cilvēku paliek strādāt reģionā. Taču neticu, ka tie, kas savulaik devās darbā uz ārzemēm, tagad atgriezīsies Alūksnes novadā tikai tādēļ, ka tas iekļauts speciālajā ekonomiskajā zonā. Skolotāju, ārstu un citu speciālistu trūkums pierobežā ir būtiska problēma, lai viņus piesaistītu, nepieciešama kvalitatīva dzīvojamā platība un darba vietas arī ģimenes locekļiem,” tā uzņēmējs.

Uz SEZ plānu viņš pagaidām raugās samērā skeptiski, jo, kā novērojis, daudz kas notiek “tikai uz papīra”. “Pašlaik vēl Saeimas komisijās lemj, kā Latgales speciālās ekonomiskās zonas noteikumus piemērot Alūksnes novada iekļaušanai tajā. Kad tie būs izstrādāti un sāks darboties, varēs runāt konkrētāk,” domā A. Račiks un norāda, ka investīcijas vairāk būtu jāiegulda tieši valsts aizsardzībā, robežu stiprināšanā, jo tieši blakām mums ir nedrošais kaimiņš. “Ar uzņēmējdarbības stiprināšanu drošību vien nevar panākt,” saka A. Račiks.

Lai nebūtu tukšo zonu

Atzinīgi šos plānus vērtē kokapstrādes uzņēmuma “Ozoli AZ” valdes priekšsēdētājs, Alūksnes novada pašvaldības domes deputāts Andis Zariņš. Viņš atceras, ka sarunas par Alūksnes novada iekļaušanu SEZ ievadītas jau 2009. gadā, kad viņš pirmo reizi ievēlēts. “Man ir liels prieks, ka Alūksnes novads ir beidzot sadzirdēts. Novada attīstības koeficienti ir tādi paši kā citām pašvaldībām Latgales reģionā, bet līdz šim Alūksnes novadam nebija piešķirti atvieglojumi,” saka viņš. Pieņemot grozījumus, tam būs iespēja kļūt par pilntiesīgu Latgales speciālās ekonomiskās zonas daļu, kas līdz ar to būs salīdzinoši liela. Plānoto investīciju finanšu līdzekļi nebūs būtiski, tomēr mums šeit, pierobežā, katrs eiro ir svarīgs,” vērtē A. Zariņš. Arī līdz viņam nonākusi informācija par to, ka uzņēmēji, kuru darbība reģistrēta šajā teritorijā, varēs pretendēt uz tādiem pašiem valsts un pašvaldības nodrošinātiem nodokļu atvieglojumiem kā pārējā zonā – uz būtisku uzņēmumu ienākuma un nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi, kā arī citiem atbalsta instrumentiem. “Tas ir ļoti būtisks nosacījums, kas ir priekšnoteikums, lai uzņēmēji izvēlētos strādāt šajā ekonomiskajā zonā un saņemt solītos nodokļu atvieglojumus. Tikai esmu neizpratnē, kādēļ šīs īpašās zonas noteikumi neattieksies uz lauksaimniecības nozari, jo būtībā lauksaimnieki arī ir uzņēmēji,” norāda A. Zariņš.

A. Zariņš stāsta, ka igauņi jau daudz senāk ir novērtējuši to, cik svarīga valsts drošībai ir vienmērīga apdzīvotība. “Latvijas valdība ar to kavējās, taču tādēļ tagad pašvaldībās visā Latvijā ceļ daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas. Līdz ar to, iespējams, varēsim veiksmīgāk risināt kvalificētu speciālistu trūkuma problēmu daudzās nozarēs, vairāk viņus piesaistīt darbam novadā,” domā uzņēmējs. Viņš atklāj, ka arī SIA “Ozoli AZ” trūkst augsti kvalificēta darbaspēka, turklāt uzņēmums ir gatavs darbiniekus pat apmācīt, ja vien viņi izrādītu interesi un paliktu uz dzīvi novadā. “Līdz ar to arī Latvijā mazinātos “tukšās zonas”, mazinātos iedzīvotāju aizbraukšana darbā uz lielākajām pilsētām un ārzemēm, apdzīvotība kļūtu vienmērīgāka,” saka A. Zariņš.

Beidzot sadzirdēti

Arī Alūksnes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers ir gandarīts, ka novads beidzot būs iekļauts SEZ. “Alūksnes novada ekonomiskie rādītāji ir krietni zemāki nekā Vidzemē kopumā. Ar tiem esam tuvāk Latgales pašvaldībām. Jau 2015. gadā valdību aicināju izveidot Austrumu pierobežas atbalsta grozu, taču tolaik veidot papildu teritoriju valdība nepiekrita. Finansējums tika saņemts programmā “Latgale + Alūksne”,” atceras Dz. Adlers. Viņš stāsta, ka, laikam ejot un izvērtējot ģeopolitiskos notikumus, Austrumu pierobežas pašvaldības tomēr tika sadzirdētas, līdz ar ko izveidots austrumu pierobežas ekonomiskās izaugsmes un drošības plāns. Izejot no šī plāna, Alūksnes novads tika ietverts SEZ. “Tas nozīmē, ka mūsu novada uzņēmējiem būs iespēja slēgt līgumu ar šīs zonas vadību tad, kad viņi veiks investīcijas savos uzņēmumos eksporta attīstībai. Tajā tiks definēta konkrētā kadastra teritorija, un uzņēmums varēs investēt, ražot, eksportēt. Savukārt tad, kad uzņēmums saņems peļņu, nodokļi no tās būs tikai četri procenti, ne vairs divdesmit. Protams, būs arī citi ieguvumi, bet šis būs būtiskākais,” stāsta domes priekšsēdētājs. Pašlaik vēl iekļaušanas noteikumi tiek precizēti, bet, kad valdība lēmumu pieņems, novada pašvaldības vadība kopā ar kolēģiem no Latgales reģiona veidos seminārus uzņēmējiem, informējot detalizēti.

Nepieciešami papildu līdzekļi

Vienlaikus domes priekšsēdētājs jaunos plānus drīzāk uzskata par valdības labas gribas žestu, jo reāli tas ir neliels finansiāls ieguvums uzņēmējiem. “Vēlētos, lai valdība vairāk piestrādā pie atbalsta austrumu pierobežas pašvaldībām, jo pašreizējie notikumi Latgalē neliecina, ka tur pēdējo piecu gadu laikā, kamēr tā ietilpst speciālajā ekonomiskajā zonā, būtu liels uzrāviens. Nepieciešami vēl citi papildu atbalsta mehānismi, lai situācija valsts pierobežā mainītos pēc iespējas ātrāk un ar lielāku iedzīvotāju noturību teritorijā. Ceram arī uz papildu atbalstu uzņēmējiem, iespējām saņemt grantus ražošanas attīstībai un investīcijām,” norāda Dz. Adlers. Pozitīvi viņš vērtē to, ka Latvijas Pašvaldību savienība ar pašvaldību vadītāju atbalstu un Ministru kabinets parakstījuši vienošanās un domstarpību protokolu par 2026. gada budžetu. Tajā teikts, ka pašvaldību attīstībai un finanšu stabilitātei nākamgad būs papildu 3 miljoni eiro drošības stiprināšanai Eiropas Savienības ārējās robežas piecās pašvaldībās, tostarp Alūksnes novadā. “Tas nozīmē, ka arī nākamgad pašvaldība saņems papildus 380 tūkstošus eiro. Pērn tie bija 320 000 eiro, no kuriem apmēram 20 000 eiro atvēlējām civilajai aizsardzībai, bet pārējos uzkrājam, lai īstenotu VEF teritorijas projektā paredzēto patvertni, kas būs zem šī īpašuma. Krājam naudu, lai iecerēto projektu pēc iespējas ātrāk varētu sākt īstenot un izmantot,” atklāj domes priekšsēdētājs.

UZZIŅA

Latgales plānošanas reģionā kopš 2017. gada darbojas Latgales speciālā ekonomiskā zona. Tās mērķis ir reģiona ekonomiskās attīstības veicināšana, kas dod iespēju uzņēmējiem, investējot attīstībā vai jaunu darba vietu radīšanā reģionā, saņemt atlaides iedzīvotāju ienākuma nodoklim un nekustamā īpašumā nodoklim. Līdz šī gada februārim Latgales SEZ pārvalde bija noslēgusi 80 līgumus ar Latgales SEZ kapitālsabiedrībām. Kopējās investīcijas sastādīja 109,08 miljonus eiro.

AVOTS: LATGALES PLĀNOŠANAS REĢIONS