
Godinot Alūksnes pilsētas 105. gadadienu, Alūksnes novada muzejs jau ceturto reizi organizē tikšanos, kurā interesenti var uzzināt dažādās vēstures lappuses.
Savu pētījumu “Alūksne 1941. gada vasarā” prezentē vēsturniece Astrīda Ievedniece, kurā dalās ar faktiem par Alūksnes Brāļu kapu vēsturi, par ebreju iznīcināšanu, to apbedījumiem. Stāstījumu vēl emocionālāku padara tas, ka uz šo A. Ievednieces pētniecisko lasījumu ieradusies Adelīnas Brodeles (dzimusi Cālīte), kuru nošāva 1941. gada 24. oktobrī, mazmazmeita Anna Brodele. “Dzīvoju Rīgā un man patīk atbraukt uz Alūksni, jo te jūtu savas dzimtas saknes. Te ir vecvectēva, Adelīnas vīra, kaps, kas jāsakopj. Man nebija skaidrības par vecvecmāmiņu – vai viņa tika pārapbedīta no Siseņpriedēm uz Brāļu kapiem, man bija svarīgi uzzināt, kur varu nolikt puķītes un aizdegt sveci. Ar savu dēlu apmeklēju Alūksnes novada muzeju un jautāju, vai nav kādas informācijas. Tā arī mani ceļi sagāja kopā ar A. Ievednieci. Kad satikāmies ar A. Ievednieci Rīgā, parādīju viņai arī savas ģimenes arhīvu. Mums bija svarīgi zināt, kāpēc Adelīnu nošāva, kas notika. Paldies A. Ievedniecei par profesionālo izpēti, par iejūtību un lielo atdevi. Tas ir nenovērtējams ieguldījums ne tikai man, bet arī visai Latvijai,” laikrakstam pastāsta A. Brodeles mazmazmeita.
Otrais lasījums “Ugunsdzēsībai Latvijā 160, ar attīstības stāstu Alūksnē” ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta bijušā priekšnieka vietnieka ģenerāļa Intara Zitāna prezentācija. “Šie 160 gadi bijuši piepildīti ar drosmi, pašaizliedzību un patriotismu. Ir notikusi liela attīstība,” saka I. Zitāns. Viņš savā prezentācijā klātesošajiem parāda, kur atradās pirmais ugunsdzēsēju depo Alūksnē, kā notikusi tehnikas attīstība šo gadu laikā, dalās savā pieredzē. Vairāk par tikšanos lasiet laikrakstā “Alūksnes un Malienas Ziņas”.












