Latvijas skolām ar likumu ir noteikts pienākums no 2026. gada kā otro svešvalodu vairs nemācīt krievu valodu, bet pakāpeniski aizstāt to ar kādu no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas oficiālajām valodām. Bet skolēni no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves vidējā izglītībā var paši atteikties jau tagad. Tā kā daudzviet pirmā svešvaloda ir angļu valoda un otrā bijusi krievu, tad pēc jaunās kārtības skolām nākas piepūlēties, lai sameklētu pedagogus citas otrās svešvalodas mācīšanai. Bet aptaujas liecina, ka populārākā izvēle ir vācu valoda.

Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas” projektā “Sarežģītā Latvija”, sadarbojoties ar “Latvijas Avīzi” un reģionālajiem laikrakstiem, pētīja, kā Latvijas izglītības iestādēm sokas ar atteikšanos no krievu valodas kā otras svešvalodas mācīšanas un ar kādiem izaicinājumiem ir jāsaskaras, lai bērniem bez angļu valodas mācītu kādu citu svešvalodu. Šo publikāciju lasiet 12. septembra numurā, savukārt šajā rakstā apkopoti kolēģu pētījumi, kā citviet Latvijas reģionos notiek pāreja no krievu valodas uz citām svešvalodām.

Valkas novadā vēlas igauņu valodu

Ar sarežģījumiem pedagogu piesaistē saskaras arī Valkas novadā, kur loģisks liktos solis kā otro svešvalodu mācīt igauņu valodu, bet galvenais iemesls, kāpēc robežpilsētā dzīvojošajiem bērniem šobrīd nav šādas iespējas, ir tieši pedagogu trūkums. Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas direktore Lilita Kreicberga laikrakstam “Ziemeļlatvija” stāsta, ka pagājušajā mācību gadā tika eksperimentēts – igauņu valodas apguvi uzsāka pirmsskolas izglītības grupā “Mazais ģimnāzists”, tomēr nācās nonākt pie atziņas, ka ne visi, kuri pārzina igauņu valodu, var strādāt par skolotājiem. Tieši tāpēc Valkas novada lielākajā skolā, kurā mācās 652 skolēni, igauņu valodas apguve piedāvāta netiek.

Tomēr skolas vadība atgriezīšoties pie centieniem ieviest šo valodu kā otro svešvalodu. “Mums ir vēlme un stipra griba, bet nav igauņu valodas pedagoga. Jāteic, ka jebkuras valodas apguve ir milzīga vērtība, taču politiskā situācija jau pati noteica to, kas darāms. Uzreiz pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā pieņēmām lēmumu neturpināt sākt krievu valodas mācīšanu jaunākajās klasēs,” saka L. Kreicberga.

Ģimnāzijas 7. – 9. klasēs turpinot mācīt krievu valodu un iespēju atteikties no krievu valodas, un sākt apgūt kādu citu svešvalodu aizvadītā mācību gada nogalē izmantojuši tikai četru skolēnu vecāki, uzrakstot iesniegumus skolai. Ir ieviests arī kāds jaunums – piekto klašu skolēniem nu iespējams apgūt franču valodu – skolai izdevies piesaistīt pedagogu ar darba pieredzi, kas gūta citās valstīs, – francūzieti Sibillu Loransu Vaninu Rožē.

Ar citu problēmu igauņu valodas mācīšanas jautājumā sastopas Dāvja Ozoliņa Apes pamatskola – skolas direktore Dina Meistere atklāj, ka piesaistīt pedagogus būtu iespējams, taču viņus neapmierina atalgojums. Skolas vadība uzrunājusi igauņu valodas pedagogus, kuri strādā netālajās igauņu skolās, taču, kad šie skolotāji uzzina, kādas ir algas svešvalodu skolotājiem Latvijā, igauņu pedagogi pat neizskatot kaimiņu piedāvājumu. Igaunijā skolotājiem algas krietni lielākas – jau pirms vairākiem gadiem pedagogi par slodzi saņēmuši ap diviem tūkstošiem eiro lielu atalgojumu.

Vecāki bažījas, ka paši nezina franču valodu

Savukārt, kā raksta laikraksts “Dzirkstele”, Gulbenes novada skolās kā otrā svešvaloda tiks piedāvāta vācu vai franču valoda – atkarībā no katras skolas iespējām. Gulbenes novada vidusskolas direktore Liena Silauniece stāsta: “Skaidri redzams, ka pārliecinoši uzvar vācu valoda, jo franču valodu izvēlas mazāks skolēnu skaits. Kāpēc tā? Runājot ar vecākiem, lielākā atruna ir tāda, ka viņiem pašiem nav bijusi saskarsme ar franču valodu. Viņi baidās, ka tā ir sarežģīta, līdz ar to uztraucas, kā bērnam veiksies, jo paši nevarēs palīdzēt. Savukārt vācu valodu daudzi vecāki paši ir apguvuši, un līdzīgs pamatojums agrāk bija arī krievu valodas izvēlei – proti, vecāki domāja, ka varēs bērniem palīdzēt. Tomēr praksē tas nav devis nekādu īpašu ieguvumu. Ir gan daži skolēni, kas jau tagad atsakās no krievu valodas un pāriet uz piedāvāto, piemēram, vācu valodu, taču to skaits ir neliels. Tie, kas jau mācās krievu valodu, to var arī pabeigt.”

Nākotnē Gulbenes novada vidusskolā tomēr tiekot apsvērta iespēja piedāvāt vēl kādu citu svešvalodu, piemēram, spāņu valodu. Izglītības un zinātnes ministrijas tīmekļvietnē lasāms, ka patlaban spāņu valoda kā otrā svešvaloda tiek pasniegta 64 Latvijas vispārējās izglītības iestādēs. Tomēr, kā norāda L. Silauniece, problēma ir stundu slodze. Pat tad, ja skolotājs iegūst spāņu valodas skolotāja kvalifikāciju, mācoties četrus gadus, tad slodzes piedāvājums, ko skola var nodrošināt, ir neliels. Piesaistīt jaunu speciālistu, kurš māca tikai spāņu valodu, ir grūti, jo ar vienu priekšmetu nepietiek, lai nodrošinātu pilnu darba slodzi. Reālāk būtu, ja spāņu valodu varētu mācīt kāds skolotājs, kuram jau ir citas valodas vai mācību priekšmeta zināšanas, tā apvienojot priekšmetus un nodrošinot lielāku slodzi. Pagaidām šī iecere vēl neesot īstenojama.

Piemēram, Lizuma pamatskolā šobrīd kā otro svešvalodu skolēni apgūst krievu un franču valodu. “Mūsu ukraiņu skolotājai ir franču valodas izglītība, un viņa tagad vēl Latvijā iestājās franču valodas kursos,” stāsta Lizuma pamatskolas skolotāja Inese Dambe.

Vācu valoda – loģiskākais lēmums

Līdzīga ir situācija arī Aizkraukles novadā, kur krievu valodu pakāpeniski aizstāj vācu valoda. Intervijā avīzei “Staburags” Aizkraukles novada vidusskolas direktore Zita Šteinberga teic, ka izglītības iestādē netrūkst vācu valodas skolotāju, tāpēc šo valodu ir iespējams apgūt, taču ar laiku ir interese ieviest arī ko jaunu: “Šogad skolā kā interešu izglītību pasniedz arī franču valodu, un domājam, ka to varēsim piedāvāt skolēniem kā otro svešvalodu. Pagaidām gan citas izvēles nav – tikai vācu valoda.”

Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā līdz šim skolēniem bija iespēja izdarīt izvēli starp krievu un vācu valodu. Skolas direktore Ieviņa Piļka informē, ka galvenā otrā svešvaloda arī šajā skolā būs vācu valoda, taču skolēni jau tagad izsaka vēlmi apgūt arī ne tik populāras valodas, piemēram, ķīniešu valodu: “Tomēr jāņem vērā gan iespējas, gan pieprasījums un darba tirgus, lai izvēlētos mācīt valodu, kura būs vairāk izmantojama. Attiecīgās valodas mācīšanai nepieciešami arī materiāli un standarti.”

Ko iesāks Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas krievu valodas skolotājas? Bez darba nepalikšot. Viena skolotāja ir devusies pensijā, bet otra pasniedz vēl kādu citu priekšmetu. Arī iepriekš pieminētajā Valkas J. Cimzes ģimnāzijā strādāja divas krievu valodas skolotājas. Kā atklāj direktore L. Kreicberga, viena skolotāja ir devusies pelnītā atpūtā, bet otra šobrīd vēl turpina mācīt krievu valodu un jau ir pārkvalificējusies par sociālo pedagogu. Ja vien ir vēlme strādāt, esot iespējas darīt ko citu.

Krievu valoda – vēl 74 skolās

Ir skolas, kurās turpina mācīties krievu valodu, pašlaik nemaz nemeklējot citas iespējas, jo audzēkņi nav pieteikušies citai svešvalodai. Iemesls – viņi labi pārvalda krievu valodu. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) informē, ka šobrīd 12,69 % jeb 74 no 591 izglītības iestādēm joprojām kā vienīgo otro svešvalodu turpinās mācīt krievu valodu. Šādu izglītības iestāžu skaits gan ir samazinājies – pagājušajā mācību gadā tādas bija 99.

No pagājušā gada marta līdz šā gada 15. martam ministrija veica skolu aptauju, lai noskaidrotu izglītības iestāžu iespējas un plānus nodrošināt otrās svešvalodas apguvi no 2026. gada 1. septembra. Aptaujā piedalījās 450 skolas. Rezultāti rāda, ka 89 % jeb 401 skolā tiks mācīta vācu valoda, 22 % jeb 91 skolā – franču valoda un 20 % jeb 79 skolā – spāņu valoda. Līdzīgu aptauju IZM plāno veikt arī šogad.

Gan skolu reālās pieredzes, gan IZM dati rāda, ka vācu valoda ir populārākā no otrajām svešvalodām skolās. To apstiprina arī Jēkabpils Valsts ģimnāzijas direktores vietniece Rita Kļaviņa – uzsvars tikts likts tieši uz vācu valodu, jo tā ir svešvaloda, kas skolās mācīta arī agrāk. Izvēloties kādu retāku svešvalodu, pastāvot risks, ka piemeklēt skolotājus būs daudz sarežģītāk. “Protams, skolās ir idejas arī par citu ES valodu apguvi, bet piesardzību rada jautājums, kas notiks tālāk, ja, piemēram, franču vai spāņu valodas skolotājs izdomā no skolas aiziet. Tad viņu būs grūti aizvietot. Ar vācu valodu noteikti būtu vieglāk, lai arī te būs jādomā par skolotāju pārkvalificēšanos un papildu studijām. Tāpat problēmas varētu rasties, ja no skolas, kur tika mācīta šī cita ES valoda, skolēns atnāk uz ģimnāziju. Tad kā tālāk? Būs problēmas salāgot svešvalodas apguvi, jo mēs nevaram nodrošināt individuālas mācības. Uzskatām, ka vācu valodas kā otrās svešvalodas ieviešana skolās ir garantētāka lieta,” saka R. Kļaviņa.

Sola vairāk svešvalodu skolotāju

Lai risinātu situāciju, IZM veicina skolotāju iespējas iegūt papildu tiesības mācīt citu priekšmetu. “Pirmā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmā “Skolotājs” 2024. gada oktobra sākumā, pēc augstskolu sniegtās informācijas, Latvijas Universitāte, Daugavpils Universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte Liepājā un Rēzeknē sagatavo kopumā 211 svešvalodu skolotājus, no kuriem 23 būs vācu valodas skolotāji,” informē ministrija. Turpmāk plānots, ka augstskolas slēdz līgumu ar ministriju par noteiktu speciālistu sagatavošanu noteiktā termiņā noteikta finansējuma apjomā. “Šobrīd, piemēram, ņemot vērā institucionālā finansējuma līgumu ar Latvijas Universitāti, kā prioritārais uzdevums noteikta STEM (Science, Technology, Engineering, Mathematics – zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika – red.) un svešvalodu skolotāju sagatavošana, attiecīgi līdz 2026. gadam paredzot noteikta skaita studentu uzņemšanu attiecīgajās studiju programmās. Augstākās izglītības jomā svešvalodu skolotāju sagatavošana ir izvirzīta kā viena no prioritātēm, nodrošinot arī dažāda veida atbalstu, piemēram, valsts budžeta finansētas studiju vietas gan pilna, gan nepilna laika studijās, 300 eiro lielas stipendijas, indukcijas gada atbalsts (projekts: mērķstipendija 200 eiro mēnesī 10 mēnešu garumā; individuāls atbalsts profesionālās pilnveides grupās; mācību stundu vērošana, lai saņemtu atgriezenisko saiti un nostiprinātu pedagoģijas prasmes; dalība profesionālās kompetences pilnveides programmā) pirmajā gadā pēc 1. cikla (profesionālā bakalaura) studiju programmas absolvēšanas.”

Pirmā cikla profesionālās augstākās izglītības darbvidē balstītajā studiju programmā “Skolotājs” 2024. gadā studijas sākuši 22 svešvalodu skolotāji, no tiem kopumā četri vācu, franču un spāņu valodas skolotāji.

Arī Francijas institūts un Gētes institūts sagatavo franču un vācu valodas skolotājus. Šogad plānots sagatavot teju 50 franču valodas skolotāju un ap 40 vācu valodas skolotāju. Sadarbībā ar pašvaldībām pārskatīšot esošo svešvalodu skolotāju mērķtiecīgāku darba noslodzes plānošanu, raudzīšot papildu kvalifikācijas ieguves iespējas esošajiem pedagogiem, apzināšot svešvalodas skolotāja kvalifikāciju ieguvušas personas, kuras savā profesijā nestrādā, bet kuras, iespējams, vēlētos atgriezties darbā skolā.

Bez sarežģījumiem neiztikt

Tās skolas, kas šim jautājumam nopietni pievēršas jau laikus, lielas problēmas pārmaiņās nesaskata. Taču ne vienmēr viss ir tik vienkārši, un, līdz notiks pilnīga atteikšanās no krievu valodas kā no otrās svešvalodas, izglītības iestādēm vēl var nākties saskarties ar virkni sarežģījumu. Piemēram, ko darīt, kad skolēns maina skolu un iepriekš viņš apguvis valodu, ko jaunā izglītības iestāde nepiedāvā? Šādas bažas māc arī Jaunjelgavas vidusskolas direktori Laumu Mīlīgu: “Tā ir liela problēma, kas būs jārisina, turklāt visā valstī. Ģimenes pārceļas, un vecāki bērniem meklē tādas pašas iespējas kā iepriekšējā skolā. Piemēram, šogad pie mums mācības sāka viens bērns, kurš iepriekšējā skolā bija sācis apgūt spāņu valodu, ko šeit nevaram viņam piedāvāt. Ar vecākiem vienojāmies, ka kopā ar citiem viņš turpinās mācīties krievu valodu, kas viņam arī padodas. Tādas situācijas arī nebūs retums. Lēmums ir, bet nav padomāts, kā to ieviest, vismaz ārpus Rīgas un īpaši mazajās lauku skolās.”

Izglītības un zinātnes ministrija iepriekš norādījusi – ja skolēni, mainot skolu vai pārejot no pamatskolas uz vidusskolu, nonāk situācijā, kad nav iespējams turpināt apgūt iepriekš apgūto otro svešvalodu, izglītības iestādes varot veidot atsevišķas grupas otrās svešvalodas apguvei skolēniem bez priekšzināšanām. Bet tas ir teorētisks ieteikums, ar kura īstenošanu praksē var neklāties viegli…

Ko paredz likums un noteikumi

■ Pirmo svešvalodu bērni skolā apgūst no 1. klases. Tai ir jābūt vienai no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, un visbiežāk tiek izvēlēta angļu valoda. Līdz ar sākumskolas beigām sāk apgūt otro svešvalodu – teorētiski tā jau līdz šim varēja būt franču, vācu un citas valodas, bet praksē visbiežāk tika mācīta krievu valoda, jo skolās trūkst citu valodu pedagogu. Taču no 2026. gada 1. septembra kā otrā svešvaloda jāapgūst tikai kāda no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas oficiālajām valodām, vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi.

■ Saskaņā ar grozījumiem Izglītības likumā skolēniem, kuri līdz 2025./2026. mācību gadam uzsākuši krievu valodas kā otrās svešvalodas apguvi, izglītības iestāde nodrošina iespēju turpināt tās apguvi līdz pamatizglītības pakāpes noslēgumam, bet ne ilgāk kā līdz 2029./2030. mācību gada beigām.

■ Valdības pieņemtie grozījumi noteikumos par vispārējās vidējās izglītības standartu paredz, ka no 2026./2027. mācību gada krievu valodu kā otro svešvalodu nevarēs apgūt arī vidējās izglītības posmā. Vidusskolēni, kuri līdz 2025./2026. mācību gada beigām būs sākuši apgūt citu valodu kā otrās svešvalodas, tostarp krievu valodu, varēs to turpināt līdz skolas beigšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2027./2028. mācību gada beigām (profesionālās vidējās izglītības programmās – līdz 2028./2029. mācību gada beigām).

■ Izglītības un zinātnes ministrijas dati vēl pirms pāris gadiem liecināja, ka krievu valodu kā otro svešvalodu apguva gandrīz pusē Latvijas skolu. Proti, 2020./2021. mācību gadā kā otro svešvalodu tikai krievu valodu mācīja 315 no 685 skolām, 2021./2022. mācību gadā – 320 no 668 skolām, bet 2022./2023. mācību gadā – 282 no 647 skolām. Šajā mācību gadā 74 izglītības iestādēs joprojām kā vienīgo otro svešvalodu turpinās mācīt krievu valodu.

Visvairāk izvēlas vācu valodu

Otrā svešvaloda, ko Latvijas skolās plāno mācīt no 2026. gada 1. septembra. Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotā informācija, aptaujājot 450 izglītības iestādes.

89 % jeb 401 skola – vācu valoda 22 % jeb 91 skola – franču valoda 20 % jeb 79 skolas – spāņu valoda

Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Alūksnes un Malienas Ziņas” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Brīvā Daugava”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija” un “Latvijas Avīze”.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Pa publikācijas saturu atbild “Alūksnes un Malienas Ziņas”.