Zīmju valoda ir tilts, kas vieno cilvēkus, – tā ļauj nedzirdīgajiem un dzirdīgajiem saprasties un būt kopā. Starptautiskajā zīmju valodas dienā astoņās Latvijas pilsētās, tostarp Alūksnē, ikviens tika aicināts iepazīt šo valodu un spert pirmos soļus tās apguvē.

Alūksnē darbojas Latvijas Nedzirdīgo savienības Vidzemes reģionālās biedrības Alūksnes grupa, kas apvieno 21 biedru. Biedrības vadītāja un sociālā rehabilitētāja Anita Ceple norāda, ka kādreiz Alūksnei bija pašai sava biedrība, kas, ja vien nebūtu likvidēta, nākamgad svinētu 80 gadu jubileju. “Biedru skaitam samazinoties, mainījies nedzirdīgo biedrību darbošanās veids, un tagad katrai pilsētai nav savas biedrības, bet esam apvienojušies vienā. Vidzemes reģionālajā biedrībā iekļaujas arī Smiltene, kur ir 30 biedri, un Valmiera – 83 biedri. Biedru skaitam ir tendence samazināties visās vietās,” norāda A. Ceple. “Agrāk šiem klubiem bija ļoti liela nozīme, jo nedzirdīgie, nespējot izmantot radio un TV, sanāca kopā klubos, lai pārrunātu jaunumus, izklaidētos, skatītos uzvedumus zīmju valodā, piedalītos nodarbībās, sporta spēlēs. Laika gaitā šo kopā sanākšanas vietu nozīme ir ievērojami pārveidojusies, jo viedtālruņi un sociālie tīkli ar videozvana iespēju ir mainījuši saziņas veidus. Cilvēki ar dzirdes traucējumiem tagad var ērti sazināties un norunāt tikšanos ārpus kluba. Nedzirdīgie kopš bērnības apmeklē speciālo bērnudārzu, skolas un tāpēc šo kopienu var salīdzināt ar mazpilsētu – cilvēki pazīst cits citu jau no bērnības, un šī tuvība veido spēcīgas saites,” norāda A. Ceple.

Vidzemes reģionālā biedrība un Alūksnes grupa darbojas Latvijas Nedzirdīgo savienības paspārnē, kas atbalsta un organizē to darbību. Biedrības telpas – dzīvoklis Helēnas ielā, kur notiek pasākumi un tikšanās – pieder savienībai. “Atbalstu Alūksnes nedzirdīgo grupai sniedz arī Alūksnes novada pašvaldība, par ko esam īpaši pateicīgi. Pašvaldības finansējums galvenokārt tiek novirzīts ekskursijām un izbraucieniem, laikrakstiem un citām nepieciešamām vajadzībām. Katru gadu septembrī tiek organizēts Pasaules Nedzirdīgo dienas pasākums Rīgā, kur piedalījāmies arī šogad. Apmeklējām arī Latvijas Okupācijas muzeju. Muzejā ir pieejama ekspozīciju apskate ar video gidu zīmju valodā, kura nodrošina ērtu informācijas uztveri nedzirdīgajiem,” pauž A. Ceple.

Samazinās biedru skaits

Biedru skaita samazināšanās iemesli ir dažādi – novecošana, dzimstības kritums, kas ir problēma visā Latvijā, ieskaitot nedzirdīgo sabiedrību. Vēl viena būtiska problēma Alūksnē ir ierobežotās darba iespējas nedzirdīgajiem, tādēļ daudzi izvēlas pārcelties uz citām pilsētām – gan kaimiņos esošo Gulbeni, gan galvaspilsētu Rīgu, kur iespēju ir vairāk. “Kaut vai tas, ka pie mums nedzirdīgos baidās pieņemt darbā, ārzemēs – ja proti darbu veikt, ļoti pieprasīti nedzirdīgie cilvēki, pat labāk. Viņi tik daudz nepļāpā, nerunā, viņi strādā. Darba devēju pirmais jautājums parasti ir – kā mēs sazināsimies? Tomēr komunikācija nav problēma – var rakstīt, galvenais ir vēlme un atklātība. Diemžēl tur, kur cilvēks atrod darbu, viņš arī paliek dzīvot, un dzimtā Alūksne bieži kļūst par vietu tikai brīvdienām. Rīgā par nedzirdīgajiem zina vairāk, tādēļ tur viņiem vieglāk atrast darbu,” vēsta A. Ceple. Rezultātā biedrības aktivitātēs iesaistās mazāk cilvēku. A. Ceple atzīst, ka, piemēram, Rīgā iespēju ir krietni vairāk – darbojas jauniešu centri, notiek dažādi pasākumi, savukārt Alūksnē tādu iespēju nav.

Pašreiz biedrībā aktīvi darbojas dalībnieki, kas vecāki par 35 gadiem, jaunās paaudzes pārstāvju nav. Tas saistīts arī ar to, ka ģimenēs, kur piedzimst bērniņš ar vājdzirdību vai nedzirdību, vecāki jau laikus meklē vietas, kur bērnam būtu labākas attīstības iespējas. Rīgā ir specializēts bērnudārzs, kas pielāgots bērniem ar dzirdes traucējumiem. Latvijā lielākā daļa nedzirdīgo un vājdzirdīgo pamatizglītību iegūst Rīgas Ēbelmuižas pamatskolā un Valmieras Gaujas krasta vidusskolā – attīstības centrā. Līdz Otrajam pasaules karam darbojās arī Jelgavas Valsts kurlmēmo skola un Laizānu Valsts kurlmēmo bērnu skola. Rīgas Raiņa vidusskola – Latvijā pirmā, kas kopš 1964. gada nodrošina nedzirdīgajiem iespēju iegūt vidējo izglītību.

Sabiedrība mācās pieņemt

A. Ceple priecājas, ka sabiedrības attieksme pret zīmju valodu ir mainījusies. “Vēl pirms dažiem gadiem cilvēki, kuri sarunājās ar zīmēm, tika vērtēti kā “dīvaini”, un bērni bieži ķēmojās, kas nebija patīkami. Tagad, redzot uz ielas sarunājamies divus nedzirdīgos, vairs nav savādu skatienu vai liekas uzmanības – komunikāciju zīmju valodā uztver kā normālu. Poliklīnikā ir ārsti, kuri vēlas, lai nedzirdīgais nāk ar surdotulku, jo tā var pilnīgāk saprast pacienta sūdzības un nozīmēt ārstēšanu. Protams, gadās arī izņēmumi, kad surdotulku izraida no kabineta. Prieks, ka televīzijā arvien vairāk ir subtitri ne tikai ziņām, bet pat Eirovīzijas dziesmu konkursam. Ļoti liels atbalsts nedzirdīgajiem cilvēkiem ir surdotulki, viņus var izsaukt uz jebkuru pasākumu, iestādes apmeklējumu, nedzirdīgs cilvēks jūtas drošāks, ka viņš visu sapratīs un arī viņu sapratīs. Mūsu pusē daudzus gadus strādā surdotulce Ritma Egle,” norāda A. Ceple.

Kā mazināt sabiedrības aizspriedumus par nedzirdīgiem cilvēkiem un zīmju valodu? “Bērniem, pusaudžiem ieslēgt LTV1 pulksten 18.00 “Dienas ziņas”, stāstīt, rādīt bērniem, kas ir nedzirdīgi cilvēki, kas ir zīmju valoda, kas ir tulks cilvēks zīmju valodā stāsta ziņas tiem, kuri nedzird ar ausīm, bet dzird ar acīm. Jāskaidro bērnam, ka sabiedrībā ir nedzirdīgi cilvēki, kuriem diemžēl dažādu iemeslu dēļ ir dzirdes zudums. Viņi komunicē zīmju valodā,” norāda A. Ceple un piebilst, ka nedzirdīgo pasaule nav klusuma pasaule: tai ir bagāta kultūra ar savu valodu. “Latviešu zīmju valoda Latvijā ir atzīta par oficiālu valsts valodu. Tā ir pilnvērtīga valoda ar savu gramatiku, noteikumiem. Katrā valstī ir sava zīmju valoda, piemēram, latviešu zīmju valoda atšķiras no amerikāņu vai vācu zīmju valodas, ar reģionāliem un sociāliem dialektiem. Pastāv arī starptautiskas zīmes, kas palīdz saziņā starptautiskos pasākumos,” norāda A. Ceple.

Par zīmju valodu

• Zīmju valoda nav tikai roku kustības – tā ir pilnīga valoda ar savu gramatiku, vārdu kārtību un izteiksmes līdzekļiem.

• Tajā ietilpst arī sejas izteiksmes, ķermeņa poza un acu skatiena izmantošana, kas palīdz saprast jautājumus, noliegumu vai izteikt emocijas.

• Ja kādu cilvēku tiešām interesē latviešu nedzirdīgo zīmju valoda, ir iespēja to apgūt Latvijas Nedzirdīgo savienībā, piesakoties pa e-pastu uz kursi@lns.lv. Vai ieskatoties LNS mājas lapā www.zimjuvaloda.lv un www.spreadthesign.com/lv